Lietuvā pelēkā ekonomika vairāk kaitē uzņēmumiem reģionos

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Vai lietuviešiem trūkst uzņēmēja gara? Eurostat dati liecina, ka vien 9,7% lietuviešu ir pašnodarbināti vai strādā paši savos mazajos vai vidējos uzņēmumos, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ekonomisti gan lēš, ka savos rūpalos nodarbināti ir daudz vairāk iedzīvotāju, kas izvēlējušies vai ir spiesti nemaksāt valstij nodokļus.

Viļņas Universitātes ekonomiste Aušra Maldeikiene (Aušra Maldeikienė) vērtē, ka pašnodarbināto lietuviešu reālais īpatsvars drīzāk līdzinās tam, kāds tas ir Polijā (ap 18,9%). Viņasprāt, galvenā atšķirība ir, ka liela daļa pašnodarbināto vai mazo uzņēmumu darbojas pelēkajā jeb ēnu ekonomikā.

Iemeslus, kādēļ lietuvieši neuzsāk uzņēmējdarbību vai nespēj nopelnīt pietiekami, lai rūpalu legalizētu, intervijā BNN uzskaita Lietuvas Legālo uzņēmumu asociācijas (LLUA) priekšsēdētājs Roms Apulsks (Romas Apulskis).

«Mums joprojām pietrūkst prasmju, praktisko zināšanu un uzņēmējdarbības ētikas salīdzinājumā ar Rietumiem. Citi kavēkļi ir starta kapitāla trūkums, salīdzinoši mazais vietējais tirgus un uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma nekonsekvence. Tomēr domāju, ka šīs problēmas var ar laiku pārvarēt,» vērtē Apulsks.

Reģionus nepamet «dižķibele»

Savu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi mazās pilsētās un laukos BNN sniedz lauku veikalu ķēdes Gulbelė vadītājs Arūns Tarnausks (Arūnas Tarnauskas).

«Tiešām nedomāju, ka tautsaimniecības lejupslīde ir beigusies. Vienkārši neredzu pazīmes, ka tautsaimniecība atkoptos. Nav investīciju, nav jaunu darba vietu, arī algas netiek celtas. Mazā uzņēmējdarbība sarūk ēnu ekonomikas iespaidā. Mazo veikalu skaits taču samazinās,» tā Tarnausks.

Veikalnieka novērotajam piekrīt arī LLUA priekšsēdētājs, uzsverot, ka reģionos saglabājas spriedze, ko radījusi ieilgusī krīze – lielās pilsētas tai ir pāri jau sen.

Ref: 020/111.111.103.1890

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas