bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 28.03.2020 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LithuaniaLietuva

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Rail Baltica, Lietuva, kauņa, zemes īpašumi

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

«Projekta īstenošanai jau ir iegūti īpašumā 1 358 zemesgabali ar kopējo platību 1 240 hektāri. Procesā ir bijušas grūtības, jo atsevišķi zemes īpašnieki, kuri nav apmierināti ar darījumu kārtību, ir uzsākuši dažas tiesvedības,» tā ziņu portālam BNN pavēstīja Lietuvas Nacionālā Zemes dienesta (LNZD) preses pārstāvis Ruslans Golubovs (Ruslanas Golubovas). Par juridiskiem strīdiem vairāk noskaidrot viņš ieteica, vēršoties Lietuvas Tieslietu ministrijā. Ministrija tomēr nesniedza atbildes uz BNN jautājumiem.

LNZD runasvīrs savukārt skaidroja, ka Lietuvas valdība 2017.gadā apstiprināja regulējumu, kas paredz zemes iegūšanas kārtību Rail Baltica projekta vajadzībām un konkrētu projektu dzelzceļa būvniecībai Lietuvas teritorijā. «Mūsu teritoriālās filiāles izskatīja 4 201 zemesgabala kadastra datus un tad apstiprināja sešus zemes iegūšanas projektus. Kopumā mēs pieņēmām 1 750 aktus par zemes pārņemšanu Rail Baltica projektam,» sacīja Golubovs.

Pirmais zemes gabalu pārņemšanas posms ir pabeigts, un LNZD šobrīd sāk otro posmu, kurā ietilpst tādu zemesgabalu pārņemšana, kuri tiks izmantoti vietējas nozīmes ceļu būvniecībai un esošo ceļu atjaunošanai.

Daudziem zemes īpašniekiem, kuri ir iesaistīti, Lietuvā notiekošais liek saraukt pieri un izteikt nopēlumu.

«Godīgi sakot, gan mani, gan citus ir pārņemušas neskaidras sajūtas. Protams, mēs saprotam, cik svarīga Lietuvai ir šī dzelzceļa līnija, taču mēs daudzi jūtam, ka mums par to nācās samaksāt visdārgāk. Daudzi uzskata, ka valsts, samaksājot zemāku cenu par mūsu zemi, ir mūs apkrāpusi. Daudziem no mums samaksāja aptuveni 3 000 eiro par hektāru, kaut gan tirgus cena ir aptuveni no 6 000 līdz 7 000 eiro par hektāru,» sarunā ar BNN sacīja zemnieks Virmants Ivanausks (Virmantas Ivanauskas), kurš ir Lietuvas Zemnieku apvienības Ķēdaiņu rajona nodaļas priekšsēdētājs.

Saskaņā ar viņa teikto daudzi vietējie zemnieki centušies kompensācijā par savu zemi iegūt atbilstošus valsts zemesgabalus, taču LNZD to liedzis, piekrītot vienīgi kompensācijai naudā.

«Citos rajonos daži dzelzceļa projekta zemes pārņemšanas skarti zemnieki, ir apstrīdējuši dienesta lēmumus tiesā. Mums Ķēdaiņu rajonā gan nav šādu gadījumu, jo šeit zemi ņēma no salīdzinoši maz zemniekiem,» sacīja Ivanausks.

Saskaņā ar viņa teikto Ķēdaiņu rajonā zeme tika pārpirkta no aptuveni 30 zemniekiem, bet citur šis skaits bijis mērāms vairākos simtos. Veicot zemes pārņemšanu, daži zemesgabali tikuši sadalīti nevienādi tā, ka viena zemesgabala daļa atradīsies potenciālā dzelzceļa vienā pusē, bet otra daļa – otrā pusē.

«Lai arī LNZD vietējie darbinieki centās ņemt vērā katra zemnieka intereses, tomēr praktiski to ne vienmēr varēja izdarīt. Es teiktu: «Diemžēl.»» norādīja Ivanausks.

Viņš atzīst, ka apzinās dzelzceļa ieceres nozīmību. «Kā visur, valsts intereses ir augstākas. Tomēr ir žēl, ka daži cilvēki tām ir krituši par upuriem,» sarunā ar portālu BNN sacīja zemnieks, no kura zemes valsts savā īpašumā Rail Baltica vajadzībām nopirka septiņus hektārus.

Pasvales rajonā reģionalās dienesta filiāles vadītājs Vilhelimins Janušons (Vilhelminas Janušonis) portālam BNN teica, ka zemes pārņemšana, kas saistīta ar projekta Rail Baltica vajadzībām, ir bijusi saistīta ar vairākiem simtiem zemes īpašnieku.

Lai arī Janušons bija dzirdējis, ka atsevišķi īpašnieki vērsušies tiesā pret LNZD, uzskatot, ka zemes pārņemšanas kārtība bijusi netaisna, amatpersona norādīja, ka nezina par šādiem gadījumiem Pasvales rajonā, kur plānots būvēt lielu daļu no dzelzceļa Lietuvas posma.

«Tā kā mums zeme faktiski ir ievērojami lētāka nekā kaimiņos, Paņevežas rajonā, nemaz nerunājot par Kauņas rajonu, šeit īpašniekiem samaksāja diezgan pieklājīgi. Daži no viņiem man atzina, ka nekad nebūtu varējuši savu zemi pārdot tik izdevīgi,» tā Janušons.

Amatpersona arī pievērsa uzmanību faktam, ka daži no valsts pārņemtajiem zemesgabaliem ir sadalīti vairākās daļās.

«Ar dzelzceļu, kas tos sadala, tādu zemesgabalu izmantošanas iespējas un vērtība sarūk. Mēs gribam, lai valsts šiem zemes īpašniekiem izmaksā papildu kompensāciju vai arī atlīdzina, piešķirot valsts zemesgabalus tajā pašā sliežu pusē,» sacīja amatpersona.

Janušons gan pauda šaubas, vai Rail Baltica projekts tiks īstenots līdz 2026.gadam, kā plānots. «Vēl ceļā ir tik daudz šķēršļu un ar mazāku jauno ES budžetu, daži ambiciozi projekti kā šis tiks neizbēgami koriģēti,» ar pesimisma pieskaņu sacīja dienesta Pasvales rajona filiāles vadītājs Vilhelimins Janušons.

LNZD direktors gandarīts par paveikto; Kauņas rajons vēl gaida

Tikmēr LNZD direktors Laimonis Čiaks (Laimonas Čiakas) par zemes pārņemšanu plašāka sabiedrības interešu labā ir izteicies atzinīgi.

«Kopumā process bija ātrs un bez sarežģījumiem,» tā viņa pausto citē Lietuvas medijos.

Nākotnē piesardzīgi raugās Lietuvas Zemnieku apvienības Kauņas nodaļas priekšsēdētāja Loreta Maldutiene (Loreta Maldutienė). Atsauckusies BNN lūgumam komentēt situāciju Kauņas rajonā, Maldutiene sacīja, ka pašlaik nezina nevienu zemes pārņemšanas gadījumu dzelzceļa būvniecībai. «Šķiet, ka mūsu rajonu tas skars vēlāk,» norādīja Lietuvas Zemnieku apvienības Kauņas nodaļas priekšsēdētāja.

Viens ir skaidrs – Rail Baltica tālākai virzībai ir daudz šķēršļu. Projekta budžetā ir deficīts un daļa vajadzīgās zemes vēl nav iegūta, lai vēl neminam projekta prasību nenodarīt kaitējumu kultūras mantojuma objektiem.

Attiecībā uz projekta izmaksām tās plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā. No tiem 2,5 miljardus eiro plānots ieguldīt Lietuvā ar ES līdzfinansējumu 85% apmērā. ES finansējums oficiāli nav mainījies, taču projektam attīstoties un saskaroties ar šķēršļiem, ir kļuvis skaidrs, ka tas maksās vairāk par to, kas sākotnēji tika aplēsts.

Vai, sākot no 2026.gada, pasažieri varēs traukties ar vilcienu no Kauņas uz Tallinu un atpakaļ ātrumā, kāds Baltijas valstīs vēl nav pieredzēts? Pagaidām to nevar apsolīt neviens.


Pievienot komentāru

  1. Kas valda pār parasto cilvēku prātiem teica:

    Ar kādām tiesībām pret cilvēku gribbu tiek virzīts šis biznesa projekts!!!!!!!!!!!!! Kādām militāram struktūrām slepenām tas vajadzīgs ko????????
    Bloķējiet taču iedzīvotāji šo projektu taču!!!!

    Un vēl Latvijā ātrgaitas autoceļus būvēs. Ārstēties vajag daudzām amatpersonām!!!!!!!!

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Britu premjers Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu, tā pievienojoties vairāk nekā 11 600 cilvēku, kuriem valstī ir konstatēta vīrusa klātbūtne organismā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Eiropols brīdina par strauju noziedzības pieaugumu koronavīrusa pandēmijas laikā

Ziņojumā teikts, ka kopš krīzes sākuma ievērojami palielinājusies tirdzniecība ar viltotām precēm, tostarp sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un medikamentiem.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1 500 cilvēku

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas.

Eksperti skaidro | Neuzķeries uz internetā nopērkamajām tievēšanas tabletēm – tādu nav!

Lai neuzķertos uz klajiem meliem, apskatīts konkrēts produkts, ko ļoti vienkāršā veidā var iegādāties internetā. Tas ir uztura bagātinātājs Africanmango900.

Krievija aicina atcelt sankcijas, vēršas ANO ar Ķīnu, Ziemeļkoreju

Krievija, kura ir pakļauta ar sankcijām par tās agresiju Ukrainā un Krimas sagrābšanu, ir nākusi klajā ANO ar aicinājumu atcelt sankcijas COVID-19 pandēmijas apstākļos. Aicinājums iesniegts kopā ar citām sankciju skartām valstīm.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām samazinās

Pielāgojot patēriņu cenu svārstībām biržā, kur parasti cena ir zemāka brīvdienās un vēlās nakts stundās, ir iespēja ietaupīt.

Igaunija no Ķīnas pasūta vīrusa aizsargaprīkojumu par 10 mlj. eiro

Igaunija no kāda Ķīnas uzņēmuma ir pasūtījusi pretvīrusa aizsardzības un medicīnas aprīkojumu par 10,35 miljardiem eiro. Valsts vajadzīgo meklējusi Ķīnā, jo, valsts pārvaldes ministra vārdiem, Eiropa šobrīd ir slēgta, tā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro 465 000 darba ņēmēju, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

ES vienojas kopīgiem spēkiem pārvarēt vīrusa izplatību un ekonomisko krīzi

ES dalībvalstu un valdību vadītāji neklātienes sanāksmē ir vienojušies kopīgiem spēkiem savaldīt vīrusa uzliesmojumu bloka teritorijā, veicinot medicīnas aprīkojuma nodrošinājumu un darbu ar COVID-19 vakcīnas izstrādi, paziņoja ES Padome.

BNN jautā | Replika par «paniku» koronavīrusa SARS-CoV-2 dēļ

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka panika, iespējams, nav labākais apzīmējums masu noskaņojumiem, kas jaunā koronavīrusa ietekmē pieņemas spēkā daudzviet pasaulē un pēdējās nedēļās arī Latvijā. 

ASV izvirzās vadībā ar pasaulē lielāko COVID-19 inficēto skaitu

ASV ir reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, vīrusa uzliesmojumam apsteidzot Ķīnas oficiālos datus. Ziemeļamerikas valstī ir apstiprināti vairāk nekā 85 000 saslimšanas gadījumu, ziņo amerikāņu ziņu aģentūra AP.

Sestdien būs +15 grādus silts

Piektdien, 27.martā, un sestdien bieži spīdēs saule, kā arī nokrišņi nav gaidāmi. Dienas laikā gaiss iesils līdz +10…+15 grādiem, bet nakts un rīta stundās gaisa temperatūra būs 0…–6 grādu robežās.

Rēzeknes slimnīcā saslimšanu ar COVID-19 konstatē ārstam

Rēzeknes slimnīcā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta ārstam, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Lietuvā vīrusa postā saskata arī gaišo pusi

Tas pat nav jāsaka – Lietuvu ir smagi skāris COVID-19. Karantīnas apstākļos bezdarba līmenis ir audzis par 30%, inficēto skaits uz 1.maiju tiek prognozēts virs 6 000, taču valstī atgriežas emigrējušie lietuvieši, attīrās gaiss, daudzi rīkojas izpalīdzīgi.

COVID-19 izplatības novēršanā iesaistītie mediķi saņems piemaksas līdz 50% no algas

Piemaksās par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatības novēršanu martā mediķi saņems līdz pat 50% no darba algas, bet tālāko divu mēnešu laikā tās būs 20% apmērā.

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darba ņēmēji

Pēc konkrētu kritēriju izpildes dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji.

Rīgā pie luksoforiem uz laiku tiks atslēgtas gājēju izsaukuma pogas

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš iedzīvotāju uzmanību, ka izsaukuma pogas tiks atslēgtas uz nenoteiktu laiku un gājēji aicināti sagaidīt gājēju luksoforā zaļo gaismu.

Autobusos drīkstēs ieņemt tikai katru otro sēdvietu

Priekšroka autobusos būtu dodama tiem iedzīvotājiem, kuri dodas uz darbavietu un pēc tam – atpakaļ mājās, īpaši tad, ja persona ir nodarbināta medicīnas, tiesību aizsardzības vai tirdzniecības jomā.

Somijā gatavojas norobežot Helsinku reģionu no pārējās valsts

Lai Somijā iegrožotu COVID-19 uzliesmojumu, tās valdība gatavojas no piektdienas, 27.marta, norobežot Ūsimā reģionu, kas ieskauj galvaspilsētu Helsinkus un kur apstiprināti visvairāk inficēšanās gadījumi ar COVID-19, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Valdība apstiprina Muižnieku LU rektora amatā

Rīkojumā norādīts, ka Muižnieks 2015.gada 4.augustā uz pirmo četru gadu termiņu tika apstiprināts rektora amatā, kura termiņš ir beidzies, līdz ar to nepieciešams apstiprināt viņu par universitātes rektoru uz otro termiņu.

Būvniecības izmaksas februārī – vidēji par 2,4% augstākas nekā pirms gada

Būvniecības izmaksas šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 2,4%.

Latvijas Banka šogad Latvijā sagaida IKP kritumu par 6,5%

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp koronavīrusa COVID-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020.gadā samazināsies par 6,5%.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!