bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LithuaniaLietuva

Lietuvas depozītsistēmā nodoti 1,36 miljardi taras; uzturēšana padārga

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā nav daudz lietu, kuras darbojas tik labi kā sistēma, kas jau trešo gadu valstī ļauj nodot dzērienu tukšo taru. Kopš 2016.gada, kad tā ieviesta, nodošanas punktos ievietoti 1 365 147 600 dzērienu iepakojumi.

Lietuvas depozītsistēmā iedzīvotāji nodod dzērienu metāla, stikla un plastmasas taru, uz kuras redzama attiecīgā sistēmas zīme. Nodotajai bundžiņai vai pudelei ir jābūt tīrai, tā nedrīkst būt deformēta, kā arī jābūt skaidri redzamām etiķetēm un svītrkodam.

Jau pērkot dzērienu veikalā, cilvēks var pārbaudīt, vai taromatai (tā lietuvieši iesaukuši savus taras nodošanas punktus) pieņems attiecīgo iepakojumu. Ir jāatrod vai nu vajadzīgā zīme vai, izmantojot viedtālruni, jāievada preces svītrkods elektroniskajā meklētājā tīmekļa vietnē Grazintiverta.lt.

Taras nodošanas punkti atrodas pie lielveikaliem. Ir arī mazāki veikali, kuriem nav šo elektronisko iekārtu. Šādā gadījumā, ja attiecīgais veikals piedalās depozītsistēmā, taru var nodot pie kases.

Par atbilstoši prasībām nodotu iepakojumu cilvēks saņem 10 eiro centus.

«Sistēma tiešām jau kopš tās ieviešanas strādā gandrīz nevainojami. Pēc dažādām aplēsēm nodotās taras īpatsvars ir starp 70 un 90% no visiem pārdotiem dzērieniem,» sarunā ar BNN komentēja Lietuvas Seima deputāts un bijušais Lietuvas Zaļās partijas priekšsēdētājs Lins Balšis (Linas Balsys).

Saskaņā ar Lietuvas Likumu par iepakojumiem un iepakojumu atkritumiem depozītsistēmu kopīgi administrē biedrība Užstato Sistemos Administratorius jeb USAD, ko kopīgi izveidojušas Lietuvas alus darītavu, tirdzniecības uzņēmumu un dabīgā minerālūdens ražotāju apvienības.

Vajadzīgi uzlabojumi

BNN aptaujātie cilvēki norādīja, ka depozītsistēmai ir savas nepilnības. Galvenais, kas satrauc taras nodošanas punktu lietotājus ir, ka iekārtā reizēm nav vietas un to tuvumā ir slikta smaka. Retākos gadījumos ierīces skeneris nespēj nolasīt iepakojuma depozīta zīmi.

Interesanti, ka daži taras nodošanas punkti Lietuvā pieņem arī Latvijas alus taru. Attiecīgi iedzīvotāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt, jo Latvijas veikalos alus bundžas un pudeles ar depozīta zīmi netiek tirgotas ar 10 eiro centu uzcenojumu, kā tas ir Lietuvā.

Deputāta Lina Balša vērtējumā, depozītsistēma ir arī mazliet par dārgu.

«Izmaksas noteikti būtu zemākas, ja iepakojumu savākšanas sistēmas pārvaldītājam, USAD, būtu kāds konkurents,» tā parlamentārietis uzsvēra intervijā portālam BNN.

Viņa viedoklim nepiekrīt USAD direktors Gintars Varns (Gintaras Varnas), kurš norāda, ka depozītsistēmas uzturēšana gadā izmaksā piecus eiro, ja rēķina uz vienu Lietuvas iedzīvotāju.

«Aptaujā par šo jautājumu apmēram 60% aptaujāto pauda viedokli, ka maksa ir mērena, bet 15% respondentu sacīja, ka būtu gatavi maksāt vairāk, lai sistēma būtu vēl lietderīgāka,» tā USAD vadītājs.

Laurins Vilims (Laurynas Vilimas), Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas direktors, piekrīt, ka sistēma darbojas labi, tomēr atzīst arī, ka taras savākšanas izmaksas Lietuvā ir padārgas.

«Ideālā variantā visiem būtu labi, ja depozītsistēma būtu lētāka un darbotos visā Baltijas reģionā,» tā Lietuvas tirgotāju pārstāvis.

Visneapmierinātākie – mazie brūži

Vislielākā neapmierinātība ar pašreizējo kārtību valda mazo dzērienu ražotāju vidū.

Tādi ražotāji kā Kauen craft, Druskininku Rasa, Gubernija Italiana LT un citi ir vērsušies tiesā pret sistēmas pārvaldītāju USAD, uzskatot, ka tas darbojas lielo dzērienu rūpnīcu interesēs.

Mazākos tirgus dalībniekus sevišķi sadusmojis tas, ka ir pieaugusi maksa par metāla taras savākšanu un šo atkritumu pārvaldību. Šiem ražotājiem attiecīgi ir nācies paaugstināt dzērienu cenas, tā kļūstot mazāk konkurētspējīgiem.

Dārdzību saskata arī Remigijs Lapinsks (Remigijus Lapinskas), pašreizējais Lietuvas Zaļās partijas priekšsēdētājs, kurš arī izveidojis Lietuvas Zaļās politikas institūtu. Ieguvumu, viņaprāt, tomēr ir vairāk.

«Šodien jūs pilsētas apkārtnē vai mežā vairs neatradīsit stikla vai metāla dzērienu iepakojumus. Tomēr jautājums ir par sistēmas uzturēšanas izmaksām: vai tās ir pamatotas un vai tās var samazināt? Manā ieskatā, sistēma ir vairāk dārga nekā lēta, taču tās lietderība un sabiedrības atbalsts tai, ir nozīmīgāki faktori».


Pievienot komentāru

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.