bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LithuaniaLietuva

Lietuvas depozītsistēmā nodoti 1,36 miljardi taras; uzturēšana padārga

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā nav daudz lietu, kuras darbojas tik labi kā sistēma, kas jau trešo gadu valstī ļauj nodot dzērienu tukšo taru. Kopš 2016.gada, kad tā ieviesta, nodošanas punktos ievietoti 1 365 147 600 dzērienu iepakojumi.

Lietuvas depozītsistēmā iedzīvotāji nodod dzērienu metāla, stikla un plastmasas taru, uz kuras redzama attiecīgā sistēmas zīme. Nodotajai bundžiņai vai pudelei ir jābūt tīrai, tā nedrīkst būt deformēta, kā arī jābūt skaidri redzamām etiķetēm un svītrkodam.

Jau pērkot dzērienu veikalā, cilvēks var pārbaudīt, vai taromatai (tā lietuvieši iesaukuši savus taras nodošanas punktus) pieņems attiecīgo iepakojumu. Ir jāatrod vai nu vajadzīgā zīme vai, izmantojot viedtālruni, jāievada preces svītrkods elektroniskajā meklētājā tīmekļa vietnē Grazintiverta.lt.

Taras nodošanas punkti atrodas pie lielveikaliem. Ir arī mazāki veikali, kuriem nav šo elektronisko iekārtu. Šādā gadījumā, ja attiecīgais veikals piedalās depozītsistēmā, taru var nodot pie kases.

Par atbilstoši prasībām nodotu iepakojumu cilvēks saņem 10 eiro centus.

«Sistēma tiešām jau kopš tās ieviešanas strādā gandrīz nevainojami. Pēc dažādām aplēsēm nodotās taras īpatsvars ir starp 70 un 90% no visiem pārdotiem dzērieniem,» sarunā ar BNN komentēja Lietuvas Seima deputāts un bijušais Lietuvas Zaļās partijas priekšsēdētājs Lins Balšis (Linas Balsys).

Saskaņā ar Lietuvas Likumu par iepakojumiem un iepakojumu atkritumiem depozītsistēmu kopīgi administrē biedrība Užstato Sistemos Administratorius jeb USAD, ko kopīgi izveidojušas Lietuvas alus darītavu, tirdzniecības uzņēmumu un dabīgā minerālūdens ražotāju apvienības.

Vajadzīgi uzlabojumi

BNN aptaujātie cilvēki norādīja, ka depozītsistēmai ir savas nepilnības. Galvenais, kas satrauc taras nodošanas punktu lietotājus ir, ka iekārtā reizēm nav vietas un to tuvumā ir slikta smaka. Retākos gadījumos ierīces skeneris nespēj nolasīt iepakojuma depozīta zīmi.

Interesanti, ka daži taras nodošanas punkti Lietuvā pieņem arī Latvijas alus taru. Attiecīgi iedzīvotāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt, jo Latvijas veikalos alus bundžas un pudeles ar depozīta zīmi netiek tirgotas ar 10 eiro centu uzcenojumu, kā tas ir Lietuvā.

Deputāta Lina Balša vērtējumā, depozītsistēma ir arī mazliet par dārgu.

«Izmaksas noteikti būtu zemākas, ja iepakojumu savākšanas sistēmas pārvaldītājam, USAD, būtu kāds konkurents,» tā parlamentārietis uzsvēra intervijā portālam BNN.

Viņa viedoklim nepiekrīt USAD direktors Gintars Varns (Gintaras Varnas), kurš norāda, ka depozītsistēmas uzturēšana gadā izmaksā piecus eiro, ja rēķina uz vienu Lietuvas iedzīvotāju.

«Aptaujā par šo jautājumu apmēram 60% aptaujāto pauda viedokli, ka maksa ir mērena, bet 15% respondentu sacīja, ka būtu gatavi maksāt vairāk, lai sistēma būtu vēl lietderīgāka,» tā USAD vadītājs.

Laurins Vilims (Laurynas Vilimas), Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas direktors, piekrīt, ka sistēma darbojas labi, tomēr atzīst arī, ka taras savākšanas izmaksas Lietuvā ir padārgas.

«Ideālā variantā visiem būtu labi, ja depozītsistēma būtu lētāka un darbotos visā Baltijas reģionā,» tā Lietuvas tirgotāju pārstāvis.

Visneapmierinātākie – mazie brūži

Vislielākā neapmierinātība ar pašreizējo kārtību valda mazo dzērienu ražotāju vidū.

Tādi ražotāji kā Kauen craft, Druskininku Rasa, Gubernija Italiana LT un citi ir vērsušies tiesā pret sistēmas pārvaldītāju USAD, uzskatot, ka tas darbojas lielo dzērienu rūpnīcu interesēs.

Mazākos tirgus dalībniekus sevišķi sadusmojis tas, ka ir pieaugusi maksa par metāla taras savākšanu un šo atkritumu pārvaldību. Šiem ražotājiem attiecīgi ir nācies paaugstināt dzērienu cenas, tā kļūstot mazāk konkurētspējīgiem.

Dārdzību saskata arī Remigijs Lapinsks (Remigijus Lapinskas), pašreizējais Lietuvas Zaļās partijas priekšsēdētājs, kurš arī izveidojis Lietuvas Zaļās politikas institūtu. Ieguvumu, viņaprāt, tomēr ir vairāk.

«Šodien jūs pilsētas apkārtnē vai mežā vairs neatradīsit stikla vai metāla dzērienu iepakojumus. Tomēr jautājums ir par sistēmas uzturēšanas izmaksām: vai tās ir pamatotas un vai tās var samazināt? Manā ieskatā, sistēma ir vairāk dārga nekā lēta, taču tās lietderība un sabiedrības atbalsts tai, ir nozīmīgāki faktori».


Pievienot komentāru

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.