bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 04.04.2020 | Vārda dienas: Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalds, Herta, Valda
LithuaniaLietuva

Lietuvas konservatīvie par «lokomotīvi» Seima vēlēšanām izvēlas neatkarīgo prezidenta kandidāti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ingrīda Šimonīte, Gitans Nausēda, Lietuva, konservatīvie, Tēvzemes Savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti, Seims, vēlēšanas, iesakām

Ingrīda Šimonīte un Lietuvas konservatīvo priekšsēdētājs Gabrieliuss Landsberģis

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas lielākā opozīcijas partija Tēvzemes savienība-Lietuvas Kristīgie demokrāti (TS-LKD) nespēj sasniegt augstāku reitingu par 20%. Tuvojas Seima vēlēšanas, un TS-LKD nolēmuši uzlabot izredzes, piesaistot bijušo prezidenta amata kandidāti – populāro, bet neatkarīgo Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė).

TS-LKD, ko Lietuvā biežāk dēvē vienkārši par «konservatīvajiem», Lietuvas prezidenta vēlēšanās atbalstīja bijušo finanšu ministri Šimonīti. Viņa kā bezpartejiska kandidāte 2019.gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, sīvā cīņā zaudēja pašreizējam prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda).

Cerības ir lielas

Saistībā ar oktobrī gaidāmām Seima vēlēšanām partijas līderis Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) iepazīstināja sabiedrību ar Šimonīti kā ar konservatīvo vēlēšanu saraksta «lokomotīvi». Politiķis jokodams sacīja, ka jauno līderi jau atbalstījuši pusmiljons lietuviešu (aptuvenais Šimonītes balsu skaits prezidenta vēlēšanās), un šoruden vēlētāji ir aicināti balsot par Šimonītes vadītu TS-LKD vēlēšanu sarakstu. «Juku, populisma un apātijas laikos mums ir vajadzīgi politiķi, kuri ir kompetenti, runā skaidri un, galvenais, stingri vadās pēc vērtībām, lai palīdzētu atjaunot uzticēšanos valstij,» izvēli par labu prezidenta kandidātei skaidrojis Landsberģis.

Politologi, ar kuriem šo pavērsienu pārrunāja BNN, tomēr nav droši, vai Šimonītei piemīt burvju spējas, ko saskata Landsberģis.

«Viņa noteikti uzlabos konservatīvo reitingu, tomēr apgalvot, ka pusmiljons cilvēku tagad balsos par viņiem – tas ir pārdroši. Godīgi sakot, esmu izbrīnīts, ka Landsberģis turpina iztirzāt šo ideju. Viņam ir jāatgriežas īstenībā un jāatzīst, ka prezidenta vēlēšanās vēlētāji balsoja par Šimonīti, nevis par konservatīvajiem. Atbalsts partijai – tas ir pavisam cits stāsts,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Mikolas Romera Universitātes politikas zinātņu asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).

Saskaņā ar viņa teikto Šimonītes dotais grūdiens Lietuvas konservatīvo reitingam nebūs tik liels, kā partijas līderis varētu cerēt. «Jebkurā gadījumā Šimonīte atbilst TS-LKD vēlēšanu saraksta līderes pozīcijai labāk nekā pats Gabrieliuss Landsberģis. Personīgi es neuzskatu, ka viņš sevišķi labi tiktu galā ar TS-LKD priekšsēdētāja pienākumiem. Nav arī pārsteigums, ka viņš nebūs vadošā persona partijas sarakstā. Viņa lēmums iecelt Šimonīti par pirmo numuru ilgtermiņā viņam kaitēs,» vērtēja politologs.

Pārāk liberāla vai tomēr ne?

Sabiedrībā uzskatīta par liberāli, Šimonīte prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā saņēma kritiku no atsevišķiem konservatīvajiem partijā kā pārlieku liberāla kandidāte. Šāda attieksme var novest pie pārmaiņām partijas rindās, jo stingrāk labēji noskaņotie biedriem dod vielu pārdomām. Ja nu viņi nolemj mainīt politisko piederību un pāriet uz jauno Kristīgo partiju, kas nodibināta nupat? Starp citu, partiju vada Jons Rimants Dagis (Jonas Rimantas Dagys) – bijušais konservatīvo biedrs.

Analītiķis Dumbļausks tomēr neparedz masveidīgu partija biedru aizplūšanu.

«Tas tiesa, ka šajās Seima vēlēšanās, visdrīzāk, mēs redzēsim balotējamies Kristīgo partiju, kura vēlas sabiedriskajā dzīvē un likumdošanā ieviest kristīgus principus, taču esmu drošs, ka tā nepārvarēs piecu procentu slieksni, lai iekļūtu parlamentā,» sacīja Dumbļausks.

«Lietuvas Katoļu baznīcas ietekme valstī samazinās. Pat tie stingrās stājas konservatīvie, kuri varētu apsvērt pāreju no TS-LKD uz Kristīgo partiju, ļoti labi zina, ka partiju šķelšanās noved pie to norieta. To apliecina, piemēram, gadījums ar konservatīvo premjerministru Ģediminu Vagnori (Gediminas Vagnorius), kurš izvēlējās atdalīšanās ceļu un kuru šobrīd visi ir aizmirsuši,» politikas zinātņu asociētais profesors atsauc atmiņā mācību no Lietuvas mūsdienu politiskās vēstures.

Kaut arī varētu gaidīt ko citu, tie Seima deputāti no konservatīvo nometnes, kuri iepriekš Šimonītei neuzticējās, nu atzinīgi vērtē minēto lēmumu partijas saraksta pirmo vietu uzticēt viņai.

«Gaidāmās Seima vēlēšanas, galvenokārt, būs cīņa par premjerministra amatu. Noteikti, ka tam vislabāk der Šimonīte, turklāt viņa spēs likt mūsu partijai pārvarēt tā sauktos vēlēšanu griestus, kuri šobrīd ir ap 20%. Viņa ir līdere, kura sevi ir pierādījusi brīdī, kad tas bijis vissvarīgākais,» tā TS-LKD Seima deputāta Laurina Kasčiūna pausto citē ziņu portāls Delfi.lt.

Spontāns lēmums

Iepazīstinot preses pārstāvjus ar konservatīvo jauno sadarbību ar Šimonīti, Gabrieliuss Landsberģis atzina, ka tā bijusi viņa paša ideja lūgt prezidenta amata kandidātei vadīt partijas sarakstu. «Lēmums bija ļoti spontāns, un nē, es par neapspriedu ne ar vienu partijas biedru. Šī doma manā galvā radās laikā, kad noslēdzās prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Šimonītes paveiktais man šķita liels sasniegums, un viņas radītais iespaids bija plaši jūtams. Redzēt, ka par viņu balso visdažādākie cilvēki, tas bija vienkārši neiedomājami. Tas bija kaut kas tāds, ko mēs daudzus gadus nebijām redzējuši,» atklāja Landsberģis.

Vai oktobrī prezidenta kandidātes popularitāte, vitalitāte un sabiedrībā novērtētā kompetence pāraugs uzvaras grūdienā konservatīvajiem?

Jautāts, kādu partiju koalīciju viņš paredz pēc Seima vēlēšanām, V. Dumbļausks atbildēja pārliecināti: «Centriski kreisu. Tādu, kura sastāv no valdošās Zemnieku un zaļo savienības, sociāldemokrātiem un Darba partijas. Zināmu stīvēšanos es prognozētu vienīgi par premjerministra amatu,» sacīja politikas zinātņu asociētais profesors.

Uzmanību citam aspektam Šimonītes un konservatīvo sadarbībā pievērš politikas vērotājs Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius). Eksperts, kurš ir politikas zinātņu asociētais profesors Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politisko zinātņu institūtā, sarunā ar portālu BNN, sacīja, ka nesaprot, kādēļ pēc tik daudziem kopīga darba gadiem Ingrīda Šimonīte joprojām pilnībā nesaistās ar TS-LKD.

«Man, godīgi sakot, ir dīvaini redzēt, kā kāds, kurš nav partijas biedrs, tiek lūgts vadīt partijas vēlēšanu sarakstu. Normāli būtu, ja partijā numur viens ir tās priekšsēdētājs,» uzsver Griņus.

Viegli nebūs

Cīņa par vēlētāju balsīm Lietuvas konservatīvajiem nebūs viegla, tā uzskata Griņus kolēģis Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūtā, politikas zinātņu asociētais profesors Mažvids Jastramsks (Mažvydas Jastramskis).

«Kopumā raugoties, viņas nonākšanai TS-LKD saraksta pirmajā pozīcijā vajadzētu partijai dot politiskās dividendes, taču ir iespējamas arī šī lēmuma ēnas puses,» analizē Jastramsks. «Sāksim ar plusiem. Cīņā par vēlētāju balsīm Šimonītes pievienošanās pastiprina TS-LKD pozīcijas pret Liberālo kustību un Brīvības partiju. Ideoloģiski viņas kandidatūra ir piemēroti jauniešu vecuma liberāli noskaņotiem vēlētājiem, kur pamazām pieaug. Viņa atbalsta viendzimuma partnerattiecības un ir paudusi atbalstu marihuānas legalizācijai medicīniskā nolūkā,» sacīja asociētais profesors.

Jastramsks tomēr brīdina, ka, pievilinādami liberāli noskaņotus vēlētājus, TS-LKD var aizcirst Seima durvis iepriekš minētajām liberālajām partijām. «Tās nespēs pārvarēt piecu procentu barjeru,» uzskata analītiķis. «Attiecīgi konservatīvajiem nāksies meklēt koalīcijas partnerus starp Darba partiju, Zemnieku un zaļo savienību un sociāldemokrātiem,» prognozē Jastramsks.

Viņa secinājums ir, ka, piesaistot Šimonīti, Lietuvas konservatīvie raida signālu, ka izvēlas liberālāku partijas attīstības ceļu nekā līdz šim. Jastramska vērtējumā par partijas mērķauditoriju ir nu kļuvuši jauni cilvēki, kuriem ir tendence būt sociāli liberāliem un progresīviem.


Pievienot komentāru

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!