bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 04.04.2020 | Vārda dienas: Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalds, Herta, Valda
LithuaniaLietuva

Lietuvas postpadomju neatkarībai 30! Kāpēc trešdaļa iedzīvotāju ir neapmierināti ar sasniegto?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Lietuva, Padomju Savienība, PSRS, neatkarības atjaunošana, emigrācija

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuva šonedēļ atzīmēja 30.gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka ar trīs desmitgadēs sasniegto apmierināti ir 58,1% lietuviešu, bet 28,4% ir pretējās domās. Lūdzām pētījumu centra Vilmorus veiktās aptaujas rezultātus komentēt ekonomistam, eksministram, vēsturniekam un citiem ekspertiem.

Lietuvu nepamet sociālā izstumtība

«Tas nenozīmē, ka otrā iedzīvotāju grupa izjūt nostaļģiju pēc Padomju laikiem. Viņi ir neapmierināti ar ekonomiskiem apstākļiem, kādos atrodas. Diezgan augsti ir sociālās atstumtības rādītāji, un tas ir satraucoši,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN saka lietuviešu ekonomists un Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas priekšsēdētājs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas).

Vērtēdama aptaujas rezultātus, socioloģe Rūta Žiļukaite (Rūta Žiliukaitė) savukārt skaidro, ka starp visneapmierinātākām Lietuvas sabiedrības grupām ir pensionāri, strādnieki, mazu algu saņēmēji un mazizglītoti cilvēki. Lietuvā ir nosacīti augsta sociālā atstumtība, un tā sadala tautu ieguvējos un zaudētājos. Tikmēr vēstnieks Laimons Talats-Kelpša (Laimonas Talat- Kelpša) uzskata, ka daļā Lietuvas sabiedrības joprojām ir jūtamas sekas, ko atstājusi Padomju režīma radīta psiholoģiska trauma, kas tiek nodota tālāk, no paaudzes paaudzei. «Varbūt Lietuva ir sirgst, un slimības nosaukums nav koronavīruss. Varbūt mums vajadzētu paraudzīties uz mūsu kolektīvās depresijas cēloņiem šajā sarežģītajā vēsturē, kāda tā mums ir,» aptauju komentē vēstnieks.

Padomju mantojums vēl nav izdzēsts

Kā aptaujas rezultātus uztver citas sabiedrībā zināmas personības un domātāji? Vai, viņuprāt, rezultāti ir skaļi jācildina vai arī rada satraukumu? Lūk, dažādi viedokļi.

«Es domāju, ka labākus skaitļus par tiem, kādi tika saņemti, mēs īsti nevaram gaidīt. Ir pašsaprotami, ka vieni cilvēki par neatkarības gadiem ir priecīgāki, kamēr citi – ne tik priecīgi. Neaizmirsīsim, ka joprojām dzīvi ir daļa Padomju funkcionāru, kur padomju gados bija «zirgā». Viņi vēl ir tepat, un vēl jo vēl jo vairāk – viņi nodod Padomju atmiņas, šķietamos sistēmas sasniegumus saviem bērniem un mazbērniem. Tomēr daudzi no pieminētajiem 28% ir cilvēki, kuri ir sociāli atstumti. No šāda skatu punkta raugoties, sociālā atstumtība ir satraucoša, un tā ir viena no lielākajām problēmām, ar ko Lietuva saskaras,» saka vēsturnieks un Lietuvas Seima deputāts Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas). Jautāts, kura brīvības sastāvdaļa viņam, personīgi, šķiet visvērtīgākā, politiķis atbild, ka viņam dārgākā ir iespēja izvēlēties.

Vai Viļņā dzīvo labāk nekā Parīzē?

Ekonomists Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) norāda, ka ekonomiskās attīstības ziņā, Lietuvu var sadalīt divās daļās: «Viena ir Viļņa, un otra ir viss pārējais. Viļņā dzīvojošo ienākumi un pirktspēja ir līdzvērtīga 125% no Rietumeiropas vidējā iekšszemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc statistiski Viļņas iedzīvotājs dzīvo labāk nekā statistiskais parīzietis vai soms Helsinkos,» sarunā ar BNN lēš Besagirsks. «Tomēr mūsu reģioni ekonomiski atpaliek, tāpēc arī sociālā atstumtība patiesībā ir diezgan krasa. Vairumam dzīve brīvajā Lietuvā ir uzlabojusies, taču tie, kuri pēdējos 30 gados savā dzīvē redzējuši maz taustāmu rezultātu, jūtas pamesti. Un viņi sliecas uzskatīt, ka Padomju laikos dzīvoja labāk».

«Tad» un «tagad» nav īsti salīdzināmi, uzsver ekonomists. «Cik daudzi no mums Padomju laikos sapņoja braukt ar jaunām Rietumu mašīnām? Cik daudzi no mums tajos gados ceļoja uz Rietumiem? Šīs lietas vienkārši nav salīdzināmas,» skaidro Besagirsks.

Jautāts par lielākajiem izaicinājumiem, ar kādiem sastopas Lietuva, viņš teic, ka no uzņēmējdarbības viedokļa lielāko risku rada nekompetenta pārvaldība. «Daudzās citās valstīs pārvaldība ir kompetenta un efektīva, taču uzņēmējdarbība ir vāja. Šeit, Lietuvā mums spēcīgi uzņēmumi, bet vājas iestādes. Pārvaldība tāpēc noteikti ir mūsu vājākais posms,» saka Besagirsks.

«Vaidošo sabiedrību» fenomens

Lūgumam izteikt viedokli par Vilmorus aptaujas skaitļiem atsaucās arī bijušais Lietuvas ārlietu ministrs, arī ekonomists Povils Gilis (Povilas Gylys). Viņu nepārsteidz aptaujas rezultāti. «Lai arī kur mēs raudzītos, iespējams, visur mēs redzam parādību, ko daudzi sociologi sauc par «vaidošu sabiedrību». Vai tā būtu Austrija, Francija vai Lietuva. Citiem vārdiem, vienmēr un visur cilvēki ar kaut ko nav mierā. Tomēr es tāpat, kā daudzi citi, uzskatu, ka aizvadītajos 30 gados mēs būtu varējuši sasniegt vairāk, ja būtu vienojušies par kopīgu virzību daudzos jautājumos. Ir skumji, ka bieži vien no iespējas paveikt vairāk un labāk, mūs ir atturējuši sīki strīdi un ķīviņi,» saka Gilis. «Par tiem 28% es nedomāju, ka cilvēki izjūt lielu nostaļģiju pēc pagātnes, lai arī dažas lietas, kā, piemēram, bezmaksas izglītība, tad bija labas visiem».

Jautāts par neatkarīgās Lietuvas lielākajiem izaicinājumiem, Gilis, kurš ir pētnieks Viļņas Universitātē, uzsver, ka lielāko risku rada emigrācija. «Par to nešaubos,» saka Gilis.

«Man bažas rada arī mūsu valsts psiholoģiskā labklājība. Diemžēl individuālisms un hedonisms ir iespiedies katrā mūsu sabiedrības slānī. Tas nepārsteidz, ka vairums Rietumu domātāju runā par kopējā labuma traģēdiju. Ar to saskaras ne tikai Lietuva, bet arī visas mūsdienu sabiedrības. Mēs lādējamies par mūsu Padomju pagātni, bet mēs esam metušies pretējā galējībā – neprātīgā liberālismā, kas iesūcas mūsu politikā, medijos un sabiedriskajā dzīvē. Mēs aizmirstam, kas padara mūs par lietuviešiem un par nāciju,» aizdomāties rosina bijušais ārlietu ministrs.

Neatkarības deklarācijas parakstītājs satraukts par divām jomām

Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius), kurš pirms 30 gadiem parakstīja 11.marta Lietuvas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, sarunā ar portālu BNN nepiekrīt tam, kā lietas tiek darītas valsts drošības un aizsardzības jomā. «Tas, ko es redzu notiekam, vienkārši ir imitācija, nevis rīcība. Lai arī par mūsu aizsardzības lietām tiek daudz runāts, es neesmu drošs, ka mūsu sabiedrotie tūliņ rīkosies, lai pildītu NATO piekto pantu par kopēju aizsardzību un bez kavēšanās nāks palīgā. Baidos, ka mūsu bruņotie spēki vēl nav gatavi pienācīgi izturēt agresora uzbrukumu,» uzsver Butkevičs.

«Otra joma, par kuru esmu satraukts, ir ekoloģija. Diemžēl, kamēr pie varas ir Zemnieku un zaļo savienība, ir pastiprinājusies mežu izciršana, ko vada daži lieli Skandināvijas valstu uzņēmumi, atstājot bez kokiem lielas mežu platības,» teic vēsturiskā Lietuvas neatkarības dokumenta parakstītājs.


Pievienot komentāru

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!