Jautājums, vai Latvijas valdībā ir vieta politiskam veidojumam, kas apkalpo smagos noziegumos apsūdzētu un ASV sankcijām pakļautu oligarhu, jau ir zaudējis aktualitāti. Ministru prezidenta un Jaunās Vienotības apsēstība, cenšoties to panākt, liek sabiedrībai vaicāt pavisam ko citu: kāda premjerpartiju žņaudzoša “cilpa” ir Aivara Lemberga un viņam uzticīgo politiķu rīcībā?
Kas ļauj viņiem būt tik pārliecinātiem, ka ZZS tik tiešām dabūs prasīto, Šekspīra lugas (ne)varoņa Šeiloka vārdiem runājot, “mārciņu miesas”? Vai tiešām ir paglabāti kādi lietiski pierādījumi par Krišjāņa Kariņa, Arvila Ašeradena, kāda cita/-s vienotībnieka vai vienotībnieces “jaunības grēkiem” vai nesenām patvaļībām? Kaut kas vēl ļaunāks par Ilzes Viņķeles kovidvakcīnu neiepirkšanas krimināllietu?
Ģenerālprokurors ir atvainojies sabiedrībai par saviem izteikumiem, intervijā populāram žurnālam vainojot Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokāti nepietiekamā savas klientes interešu aizstāvībā. Viņa nožēla, žonglējot ar juridisku žargonu, neizklausās pārliecinoši – gluži tāpat kā iepriekš Valsts policijas apņēmība noskaidrot savu darbinieku bezdarbību, tā ir acīmrerdzama nodeva sabiedrības sašutuma dzesēšanai. Turklāt Juri Stukānu, ļoti iespējams, motivē arī zvērināto advokātu draudi prasīt viņa demisiju.
Jādomā, viņam, arī citiem likumsargiem vai valdības ierēdņiem joprojām nav “aizgājis līdz smadzenēm” tas, cik lielā mērā cilvēku dusmas uzjunda tieši valsts amatpersonu “starp rindām” paustais. Tas, ka viņu pārstāvētās iestādes ir aizņemtas ar pašu ieskatā daudz svarīgākām lietām nekā sabiedrības drošības vai citu vajadzību patiesa nodrošināšana. Toties mūsu obligāts pienākums ir uzturēt šos varen svarīgo rosību no saviem nodokļiem!
Skandalozajam armijas pārtikas iepirkumam parādījusies “gaisma tuneļa galā” – Aizsardzības minstrija teic, ka ir vienojusies ar dīvaini izvēlēto piegādātāju, lai līdz gada beigām līgums tiktu pārtraukts bez valsts budžeta putināšanas. Vienlaikus ir jūtamas politiķu un ierēdņu bailes, skandālā “rokot dziļāk”, izraisīt vēl vienu vispārnacionālu dusmu lēkmi, kas varētu sagraut jau šobrīd pavisam trauslo izpildvaru. Šīs bailes, šķiet, caurvija arī Valsts kontroles vadības ziņojumu par revīzijā atklātajām brēcošajām “kļūdām”.
Jā, ministram un viņa birojam tiešām bijusi pārāk liela loma iepirkumā… Taču, klausoties revidentos, šķiet, ka Artis Pabriks nekad nav bijis valdībā. Varbūt viņš pat neeksistē?
Jaunākajās ziņās par Latvijas demogrāfisko stāvokli diemžēl nav nekā jauna – mēs turpinām sarukt un novecot. Tas, ka mūsu sabiedrībai tiek “pārlietas donoru asinis”, tai paplašinoties uz šeit iebraukušo (un paliekošo, uz bagātām valstīm neaizbraukušo) kara bēgļu rēķina, rada dažādas morālās, psiholoģiskās un politiskās dilemmas. Par tām publiski vēl izvairāmies runāt. Vai tiešām gribam viņus paturēt? Vai drīkstam šos cilvēkus atraut dzimtenei? Spēsim saredzēt viņos ko vairāk par lēta un paklausīga darbaspēka avotu?
Gudram gudra nelaime: Lietuvas valdošākā partija sapinās pati savos manevros, cerot uz Seima ārkārtas vēlēšanām. Tādēļ premjerministrei vajadzētu atkāpties, gāžot kabinetu, vai kļūt par solījuma nepildītāju. Vai mūs patlaban, nervozējot valdības krīzē, mierinās tas, ka “neesam vieni” – arī dienvidu kaimiņiem lepnības apsēsti politiķi taisa visādus brīnumus?
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Nesadarbosies sadarbībā?, Vienaldzības nāvesgrēks, “Ministrs N.”, Ierobežo pašārstēšanos?, Hokejistu pēdās, Ukrainas sniegtais atbalsts, Ekocīds, Aizspēlējās.
NESADARBOSIES SADARBĪBĀ?
BNN vaicā | Intrigas ap koalīcijas paplašināšanu, visticamāk, izbeigs Kariņa valdības demisija
Kā Krišjāņa Kariņa pirmajai valdībai, tā otrajai jūnijs izrādījies zīmīgs mēnesis. Pirms diviem gadiem, pēc KPV LV izstumšanas no koalīcijas, “vecais” Kariņš priecājās: “Mūsu valdības koalīcija ir kļuvusi kompaktāka”. Tagad Jaunā Vienotība (JV) ar tādu pat prieku atbalsta Kariņa iniciētās sarunas par koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvajiem (P).
Tomēr vēl pavisam nesen JV, teju krustus mezdama, zvērēja nesadarboties ar ZZS, kamēr šis politiskais spēks nenorobežosies no ASV sankcionētā, smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga.
Vairāk uzziniet šeit.
VIENALDZĪBAS NĀVESGRĒKS
Sabiedrība nosoda Stukāna pārmetumus Jēkabpilī noslepkavotās sievietes advokātei
Sabiedrību kārtējo reizi nepatīkami pārsteidzis atbildīgo institūciju viedoklis par Jēkabpilī notikušo slepkavību. Šoreiz sociālo tīklu lietotāju “nežēlastībā kritis” ģenerālprokurors Juris Stukāns par netiešiem norādījumiem, ka pie notikušā ir vainīgs upura advokāts, kas nebija izmantojis visas juridiskās opcijas.
Šis notikums ir izraisījis visai plašu rezonansi ne tikai medijos, bet sabiedrībā kopumā – sabiedrības ieskatā, “policijas bezatbildīgā un nolaidīgā rīcība šajā gadījumā noveda pie tik bēdīga iznākuma”.
Vairāk uzziniet šeit.
“MINISTRS N.”
Izvairīgi nosodot “220 miljonu līgumu”, VK prasa atbildību arī no AM un NBS
Valsts kontroles (VK) rīkotajā mediju pasākumā tās vadītājs – valsts kontrolieris – Roberts Irklis paziņoja, ka NBS slēgtais pārtikas iepirkuma līgums “nevar eksistēt”, jo tas neatbilst likumam par valsts iepirkumiem.
Taču gan viņš, gan VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme, kura ziņoja par šajā sakarā veikto revīziju un piesauca daudzos atrastos pārkāpumus, ierēdnieciskā piesardzībā izvairījās saskatīt šajā tik ļoti dīvainajā darījumā tīšu afēru.
Vairāk uzziniet šeit.
IEROBEŽO PAŠĀRSTĒŠANOS?
Tiesībsargs: Valdība nesteidzas izskatīt VM piedāvātos risinājumus zāļu cenu samazināšanai
Zāļu cenas Latvijā ir vidēji augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Valdība, neskaidrojot iemeslus, kavējas izskatīt un apstiprināt Veselības ministrijas (VM) piedāvātos risinājumus zāļu cenu samazināšanai, norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs aicina Ministru prezidentu un Saeimu nekavējoties rast risinājumu, lai iedzīvotājiem nepieciešamie medikamenti ir pieejami un maksā samērīgi.
Vairāk uzziniet šeit.
HOKEJISTU PĒDĀS
Par bronzu FIBA Pasaules kausa izcīņā Latvijas 3×3 basketbolisti varēs saņemt naudas balvu līdz kopumā 30 736 eiro
Latvijas 3×3 basketbola izlases spēlētāji Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Agnis Čavars un Francis Lācis par izcīnīto trešo vietu FIBA Pasaules kausa izcīņā katrs var pretendēt uz naudas balvu līdz 7684 eiro pirms nodokļu nomaksas, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šī summa ir aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru.
Vairāk uzziniet šeit.
UKRAINAS SNIEGTAIS ATBALSTS
Latvijā imigrācijas dēļ pērn audzis iedzīvotāju skaits
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina, ka 2023. gada sākumā Latvijā bija 1, 883 miljoni iedzīvotāju – par 7,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.
Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39%, salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17%.
Vairāk uzziniet šeit.
EKOCĪDS
VIDEO | Kijiva: Kahovkas ūdenskrātuve vairs nespēj piegādāt ūdeni Zaporižjas AES dzesēšanai
Kahovkas ūdenskrātuve vairs nespēj piegādāt ūdeni Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) reaktoru dzesēšanai, ceturtdien pavēstīja Ukrainas hidroenerģijas uzņēmuma Ukrhidroenerho vadītājs Ihors Sirota.
Ūdens līmenis ūdenskrātuvē ir noslīdējis zem kritiskās 12,7 metru atzīmes, sacīja amatpersona.
Vairāk uzziniet šeit.
AIZSPĒLĒJĀS
BNN pēta | Lietuvas valdošās partijas ārkārtas vēlēšanu plāns ar blīkšķi izgāžas
Lai gan tikai daži atbalstīja ideju par parlamenta ārkārtas vēlēšanām, vēl mazāk bija to, kas domāja, ka tā izgāzīsies tik strauji: rosinājums tika iesniegts Seimā vien otrdien, 6.jūnijā, un pret to nobalsoja 66 parlamenta locekļi, par bija 61, un vēl astoņi atturējās.
Lai virzītu projektu sākotnējai izskatīšanai, bija nepieciešamas 85 balsis par.
Vairāk uzziniet šeit.
