BNN PĒTA | Lietuvas valdošie «zemnieki» uzlabo reitingu, bet konservatīvie zaudē priekšvēlēšanu uzrāvienu

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā COVID-19 krīze ir nākusi par labu valdošās Zemnieku un zaļo savienības (LZZS) popularitātei. Tikmēr lielākā opozīcijas partija Tēvzemes Savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti ir piedzīvojusi atbalsta kritumu, tās reitings četrus mēnešus pirms Seima vēlēšanām krities no 17 līdz 14,3%, liecina pētījumu centra Vilmorus jūnija aptauju rezultāti.

Aptauja rāda, ka valdošās LZZS reitings kopš marta ir audzis no 12,4 līdz 13,4%.

Skaidras izmaiņas

«Izmaiņas ir mazas, tomēr ir skaidras: atbalsts valdošai partijai auga, bet opozīcijai – saruka, lai gan man ir sajūta, ka divos iepriekšējos mēnešos nekas būtisks nenotika. Bija diskusijas par elpceļu masku nēsāšanu, āra kafejnīcas tika atbrīvotas no dažām nodevām un tādām lietām, taču nebija nekā liela attiecībā uz galveno partiju vēlēšanu programmām,» tā socioloģijas pētījumu centra direktors Vlads Gaidis (Vladas Gaidys) sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.

LZZS reitinga kāpums daļēji ir skaidrojams ar Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) popularitāti. Aptauja, kas tika veikta no 19. līdz 21.maijam, parādīja, ka viņa darbu atzinīgi vērtēja 59% respondentu, kas bija par diviem procentiem vairāk nekā līdzīgā aptaujā aprīļa otrajā pusē.

Nevienmērīga situācija centriski kreisām partijām

Interesanti, ka citām centriski kreisām Lietuvas politiskām partijām jūnija aptauja uzrādīja nevienmērīgus rezultātus. Tā Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas popularitāte no 8,3% martā augusi līdz 9,1% jūnijā. Tikām Darba partija piedzīvoja vēlētāju uzticēšanās kritumu par 0,5% un jūnijā par to būtu balsojuši 4,6% vēlētāju. Politiskais spēks Kārtība un taisnīgums jūnijā paziņoja par tā likvidāciju, bet gatavību tai uzticēties joprojām pauda 3,1% aptaujāto vēlētāju.

Lietuvas Liberālās kustības darbību 2015.gadā satricināja partijas līdera Egidija Masjuļa (Egidijus Masiulis) aizturēšana. Politiķis joprojām cīnās tiesā pret apsūdzībām kukuļošanā, tikmēr partija, šķiet, ir nostājusies uz augšupejas ceļa. Pagājušajā nedēļā gatavību balsot par liberāļiem pauda 4,3% vēlētāju, kaut arī pirms diviem mēnešiem tie bija 3,1 % aptaujāto vēlētāju. Citas Lietuvas politiskās partijas bija tālu no piecu procentu sliekšņa, ko vajadzīgs pārvarēt, lai 25.oktobrī paredzētajās vēlēšanās iekļūtu Seimā.

Starp tām ir valdošās koalīcijas partija Poļu vēlēšanu akcija, Sociāldemokrātiskā darba partija, Brīvības partija, Kristīgā savienība un Centra–Labklājības partija.

Attiecībā uz neizlēmīgo vēlētāju īpatsvaru V. Gaidis sacīja, ka puse respondentu vēl nezina, par ko balsot vēlēšanās. «Bet tas nepārsteidz. Tas ir kā likums – tuvojoties vēlēšanām, aug neizlēmušo vēlētāju skaits. Svarīgs aspekts gan, kā jau minēju, ir maza politiskā aktivitāte,» sacīja sociologs.

Izvēlēta konfrontācijas pieeja

Jautāts komentēt Vilmorus aptaujas rezultātus, Lietuvas Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) vērtē, ka LZZS un konservatīvo opozicionāru popularitātes svārstības bijušas normālā amplitūdā. «Kas piesaista manu interesi, ir cīņa par vēlētājiem starp «zemniekiem» un sociāldemokrātiem, kuri abi būtībā cīnās par vienu un to pašu vēlētāju. Man šķiet, ka LZZS ir apzināti izvēlējusies niknas konfrontācijas ceļu ar konservatīvajiem, tā, cenšoties atņemt vairāk vēlētāju sociāldemokrātiem un Darba partijai, kuri nav tik skaļi kā «zemnieki»,» sacīja V. Dumbļausks

Konservatīvie un prezidenta amata kandidāte Šimonīte

Aļģis Krupavičs (Algis Krupavičius), Vītauta Lielā Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, savukārt sacīja, ka Tēvzemes Savienībai – Lietuvas Kristīgiem demokrātiem priekšā ir satraucoša situācija.

«Viņiem ir nekavējoties jāpārdomā tas, ko viņi dara un kas viņiem nestrādā. (..) Izskatās, ka ir konservatīvo maksimālā atbalsta «stikla griezti» ir noslīdējuši zemāk, kas ir slikta zīme,» sacīja Krupavičs.

Viņš arī vērsa uzmanību uz faktu, ka konservatīvo atbalsts ir palicis burtiski nemainīgs, kopš kandidēt kā partijas vēlēšanu saraksta līdere piekrita iepriekšējo prezidenta vēlēšanu kandidāte Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė). «Šķiet, ka vēlētāji viņas lēmumu ir uzņēmuši vienaldzīgi. Tiem, kuri ar viņu saistīja cerības, ka ar Šimonīti priekšgalā Tēvzemes Savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti piesaistīs jaunus vēlētājus, šīs cerības ir izplēnējušas,» vērtēja analītiķis.

Ar Ingrīdu Šimonīti saraksta augšgalā daži loloja cerības, ka viņa piesaistīs liberālāk noskaņotus vēlētājus, taču viņa var arī atbaidīt daļu līdzšinējo partijas vēlētāju. «Konservatīvo biedriem viņa vienkārši ir pārāk liberāla,» apgalvoja A. Krupavičs.

Par Lietuvas liberāli noskaņo to vēlētāju balsīm turklāt cīnās vismaz četras partijas: iepriekšminētā Liberālā kustība, Brīvības partija, Tēvzemes Savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti un jauns liberāls politiskais spēks, ko izveidojis bijušais Viļņas mērs Arturs Zuoks (Arturas Zuokas). «Tāpēc, sakot īsi, nekur nav redzama to prezidenta vēlēšanu balsotāju mobilizēšanās, kuri nostājās labi startējušās Šimonītes pusē,» vērtēja universitātes mācībspēks.

Ārvalstīs valdošajiem gājis labāk

Skatoties uz valdošo partiju atbalsta izmaiņām Eiropā pēc pandēmijas uzliesmojuma Aļģis Krupavičs no Vītauta Lielā Universitātes arī skeptiski izteicās par «zemnieku» entuziasmu par salīdzinoši mazo atbalsta kāpumu. Viņš novērojis, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā Rietumvalstu valdošās partijas ir panākušas ievērojami lielāku atbalsta kāpumu. «Ja viņi esošo atbalsta līmeni saglabās līdz vēlēšanām oktobrī, tad viņiem tas būs labs sasniegums,» norādīja Krupavičs.

Arī sociāldemokrātiem, kuriem jūnija aptaujā bija 9,1% reitings, būtu jāraugās, kas ir viņu vājā puse, uzskata universitātes mācībspēks. «Šajā līmenī atbalsts ir līdzīgs tam, kādu viņi saņēma iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ņemot vērā, ka Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija vienmēr tiek uzskatīta par politisko spēku, kas spēj piesaistīt daudz balsu, 9,1% reitings vienkārši ir pārmēru zems,» vērtēja analītiķis.

Lūgts izteikt viedokli par Darba partijas izredzēm, Krupavičs ziņu portālam BNN sacīja, ka ir pamats vēlēšanās sagaidīt lielāku tās vēlētāju līdzdalību . «Partijas atbalsta rezerve joprojām nav redzama un nāk no trim vai vairāk procentiem vēlētāju, kuri bija Kārtības un taisnīguma elektorāts,» tā Krupavičs.

2016.gada Seima vēlēšanās Darba partija saņēma lielu triecienu. Proti, lai arī vēlētāju aptaujas prognozēja solīdu atbalstu, partija nepārvarēja piecu procentu vēlēšanu slieksni iekļūšanai parlamentā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas