bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Lindermans: divas valsts valodas ir vienīgais ceļš uz latviešu un krievu dialogu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 3 balsojumi)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS, Vladimirs Lindermans

Vladimirs Lindermans

Es ļoti labi saprotu latviešu raizes, krievu valodai iegūstot otras valsts valodas statusu, taču latviešiem jāsaprot arī mūsu bažas. Tā ir mūsu dzimtā valoda, turklāt šāds risinājums ir vienīgais ceļš uz dialogu starp latviešiem un krieviem, intervijā ziņu portālam BNN.LV atzīst viens no biedrības Dzimtā valoda dibinātājiem Vladimirs Lindermans.

Mēs iestājamies pret koncepciju, ka tikai latvieši šajā zemē ir saimnieki, bet visi pārējie – viesi. Jā, varbūt, šāda parakstu vākšana ir radikālisms, taču tas šobrīd ir vienīgais iespējamais ceļš. Gribam pierādīt, ka krievu valoda Latvijā nav svešvaloda, tā, komentējot otrdien, 1. novembrī sākto parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, teic Lindermans.

Viņš pauž pārliecību, ka ir daudz latviešu, kas ir par dialogu starp latviešu un krievu tautības cilvēkiem, turklāt aptuveni puse latviešu, viņaprāt, vēlējās, lai SC būtu valdībā.

Vaicāts, vai tas neradītu situāciju, ka krieviem būtu vēl mazāks stimuls mācīties latviešu valodu nekā pašlaik, biedrības Dzimtā valoda pārstāvis uzsvēra, ka tā jau ir pavisam cita problēma. «Ir jāmeklē citi ceļi, kā stimulēt krievu tautības cilvēkus mācīties latviešu valodu, un, manuprāt, ja šis dialogs būs, tādi stimuli, kas sekmētu mācīšanos, arī radīsies. Arī es latviešu valodu iemācījos ne jau tādēļ, ka Satversmes 4. pants kā vienīgo valsts valodu nosaka latviešu valodu, bet gan tāpēc, ka saprotu – man tā ir jāzina, lai spētu brīvi sazināties, ņemot vērā, ka lielākais iedzīvotāju vairums runā latviski,» atzinis Lindermans.

Arī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! viņš uzsvēra, ka krievu valoda Latvijā ir bijusi vienmēr un tā šeit nav ievesta ar tankiem, vienlaikus atzīstot, ka parakstu vākšanu sarežģī Saskaņas centra līdera Nila Ušakova paziņojums, ka viņš to neatbalsta. Ušakovam ir liela popularitāte krievu vidū, līdz ar to, ja SC atbalstītu parakstu vākšanu, nepieciešamo vēlētāju atbalstu gūt nebūtu problēmu.

Intervijā portālam BNN Lindermans skaidroja, ka SC pozīcija, norobežojoties no parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu, nav spēle, bet gan atklāta un godīga partijas līdera Nila Ušakova viedokļa paušana, lai arī SC rindās ir cilvēki ar atšķirīgiem uzskatiem šajā jautājumā. Savukārt taujāts, cik drīz, viņaprāt, izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, Lidnermans atbildējis izvairīgi, norādot, ka nevēlas neko prognozēt, ņemot vērā arī to, ka pats šajā procesā iesaistīts.

Parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, notiks no 1. līdz 30.novembrim. Pēc Lindermana domām, izdosies savākt 170 000 – 180 000 parakstu.

Savukārt intervijā laikrakstam Telegraf Lindermans atklājis, ka iecerējis startēt pašvaldību vēlēšanās, būdams pārliecināts, ka SC nav tā partija, kas var aizstāvēt krievvalodīgo intereses. Līdz 2012. gada vidum viņam jāpieņem lēmums, vai kopā ar Osipova partijas vadītāju Jevgēņiju Osipovu tiks veidota apvienība vai arī atsevišķs vienas partijas saraksts .Lai arī Lindermans apgalvo, ka nekad nav slēpis vēlmi piedalīties politiskajos procesos, iekļūšana Saeimā vai Rīgas domē nav viņa pašmērķis, taču dzīve rāda, ka daudzas idejas nav iespējams īstenot bez piedalīšanās politikā.

Tāpat Administratīvā rajona tiesa pirmdien, 31. oktobrī apmierinājusi Lindermana pieteikumu, uzdodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) izskatīt viņa iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Pieņemto spriedumu 20 dienu laikā iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Man bija lielas šaubas, vai izdosies uzvarēt, taču tā ir uzvara. Ir gan variants, ka PMLP apstrīdēs šo spriedumu, taču domāju, ja esmu uzvarējis pirmajā instancē, uzvarēšu arī turpmāk, tā BNN.LV atklāja Lindermans, piebilstot, ka noteikti atkārtoti iesniegs visus nepieciešamos dokumentus naturalizācijas procesam, paužot pārliecību, ka naturalizācijas eksāmenu noteikti izdosies nolikt.

Lindermans tiesu bija lūdzis atcelt PMLP pērnā gada vasarā pieņemtos lēmumus par atteikšanos izskatīt viņa naturalizācijas iesniegumu.

Atteikumu PMLP bija pamatojusi ar likuma normu, kas noteic, ka Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvija. Lindermans bija lūdzis tiesu atcelt PMLP lēmumus un uzlikt tai par pienākumu izskatīt viņa naturalizācijas iesniegumu, vēsta LETA.

PMLP viedoklis šajā jautājumā arī pēc tiesas sprieduma nav mainījies. Kā aģentūrai LETA skaidroja pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, savos apsvērumos atteikt izskatīt Lindermana pieteikumu Latvijas pilsonības iegūšanai PMLP vadījusies pēc tā, ka viņa pastāvīgā dzīvesvieta pēdējos piecus gadus nav bijusi Latvijā. Pilsonības likums nosaka, ka Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā ir iespējama tikai tādām personām, kas dokumentu iesniegšanas dienā ir dzīvojušas Latvijā vismaz piecus gadus.

Šajā gadījumā naturalizācijas procesu nemaz nebija iespējams uzsākt, jo konkrētā persona 2000.gadā ir izdeklarējusies no savas dzīvesvietas Latvijā, tad zināmu laiku dzīvojusi Krievijā, bet Latviju kā savu pastāvīgo dzīvesvietu atkārtoti izvēlējusies tikai 2009.gadā. Tas nozīmē, ka dokumentu iesniegšanas dienā šis cilvēks Latvijā bija nodzīvojis tikai nedaudz vairāk par gadu, kas automātiski izslēdz viņu no pilsonības iespējamo kandidātu loka, sacīja Rjabcevs.

Lindermans, kurš pazīstams arī ar iesauku Ābels, 2008.gada februārī tika aizturēts Krievijas galvaspilsētā. Maskavas Izmailas rajona tiesa nolēma, ka Lindermans deportējams no valsts, jo viņš pārkāpis vīzu režīmu – ilgstoši atradies Krievijas teritorijā bez atbilstošiem dokumentiem.

Uz Latviju Lindermans tika deportēts 2008.gada 19.martā, pēc tam viņš atradās apcietinājumā par aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu.

Ref: 102.000.102.088


Pievienot komentāru

  1. opis laukos teica:

    pilnīgi nepiekrītu! kāds tur dialogs, tas visu vēl vairāk sašķels, katrs turēsies pie savas valsts valodas kaut vai principa pēc

  2. Latvietis teica:

    Kad Jūs sapratīsiet-ja, cilvēks dzīvo Latvijā viņam jāzin valsts valoda.Un tie ,kas negrib-nav pārāki par mums!Šinī jautājumā nav ko diskutēt!

  3. Latviete teica:

    Pilnīgi piekrītu Latvietim!!!

  4. Jāinis teica:

    Nav vērts šādus tekstus pat lasīt!
    Latvijā latviešu valoda!!!

  5. patriots teica:

    lai tik pamēģina dabūt to valsts valodas statusu krievu valodai, tad tik redzēs uz ko latvieši spējīgi!

  6. pensis teica:

    -krievu valoda Latvijā ir bijusi vienmēr un tā šeit nav ievesta ar tankiem-
    Tas neatbilst patiesībai, jo krievi parādījās Latvijas teritorijā pēc 1700 gada, kad krievu cari sāka izkaut tautas, kas dzīvoja pie Baltijas jūras. Uz tankiem atvestās PSRS laikā vēsturē mums mācīja, ka grāfs Šermetjevs ziņojis caram, ka tur, kur pārgājis mūsu karaspēks, pat gaili vairs nevar dzirdēt dziedam. Pēc tam esot nācies pārvietot šeit cilvēkus no citurienes. Cara laikā notika latviešu pārkrievošana, jo skolās bija aizliegta latviešu valoda. Pirms ieraudzijām atbrīvotāju tankus Latvijā, ar visu šādu vēsturi, latviešu bija ap 75%, tagad 59 %. Un katrs krievs LPSR varēja kategoriski pieprasīt, lai runā krieviski, jo latviski nesaprot. Un nu pēkšņi pēc 90-tā gada izrādās, ka ir arī tāda latviešu valoda.

  7. pensis teica:

    Vienu reizi skatoties politisku polēmiku kādā no Krievijas centrālajiem kanāliem dzirdēju vislielāko patiesību par vēsturi, ko izteica kāds no dalībniekiem. Citāts skan šādi=vēsturi raksta uzvarētāji. Var mūsu vēsturnieki runāt par savu patiesību ar sausu muti, jo tā nevienu neinteresē un viņi savā komisijā ar Krievijas impēriju neko nepanāks. Ko nevar izdzēst no vēstures, tas ir Latviešu strēlnieki, jo viņi bija uzvarētāji.

  8. aa teica:

    Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai… Nekādu Lindermaņa-Ušakova utopiju!

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!