Linkaits: Loģistikas padomei jāpanāk, lai Latvija Baltijas jūras valstu loģistikas indeksā būtu pirmajā vietā

Ostu reforma, kravas no Krievijas un Latvijas ostu sadarbība – šajā intervijā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu Ventspilnieks.lv uzdevumā turpina sarunāties žurnālists Dainis Lemešonoks.

– Uzņēmēji pauž, ka Krievijas dzelzceļš nepadod vagonus kravu pārvadājumiem caur Latvijas teritoriju. Vai problēma ir pārrunāta starpvalstu sarunās, vai vismaz sarunās ar Krievijas dzelzceļu? Vai Satiksmes ministrija spēj šādās situācijās mūsu uzņēmējiem palīdzēt?

– Šis jautājums ir manā – un bija iepriekšējo ministru – darba kārtībā. Nav noslēpums, ka Krievijā prasības par vagonu padošanu un ņitku [krievu dzelzceļnieku žargonā – atvēlētais laiks, kurā kravas sastāvam jāveic noteikts maršruts – D.L.] piešķiršanu bieži izlemj, balstoties subjektīvos apsvērumos. Šie jautājumi tiek regulāri pārrunāti gan sarunās ar Krievijas Transporta ministrijas ekspertiem, gan LDz kontaktos ar Krievijas kolēģiem. Taču ir intereses, kas šķiet spēcīgākas par starpvaldību sarunu protokoliem.

– Hm, vai tas nozīmē, ka «pārmijnieks Vasiļičs», saskatījies savas valsts televīziju, var dusmās noraut kravas sūtīšanu uz «fašistu» Latviju?

– Nē, nekādi «pārmijnieki» to neizlemj. Bieži vien – arī ne Krievijas dzelzceļa vadība.

– Tātad to nosaka «kāds no Kremļa torņiem»?

– Varam minēt dažādi.

– Kā sokas Ostu reformas virzībā? Izskatās, ka tā ir krietni ievilkusies. Kad sagaidīsim brīdi, kad, citējot jūsu pērnvasar teikto, «ostu vadība un menedžments būtu profesionāļi, nevis politiski vai ierēdnieciski ieceltas personas»?

– Ostu pārvaldības reformēšanas divi iepriekšējie mēģinājumi bija nesekmīgi. Apzinoties pārveidojumu sensitīvo un politisko raksturu, es virzu šo jautājumu lēnām un uzmanīgi.

Patlaban esam tik tālu, ka valdība reformas principus ir apstiprinājusi, Saeimā Ostu likuma projekts tika izskatīts pirmajā lasījumā, līdz 20.augustam bija jāiesniedz priekšlikumi. Kopā ar ostu uzņēmējiem un ostu pārvaldēm gatavojam atsevišķus precizējumus.

Līdz gada beigām likuma projektam būtu jāiziet visi trīs lasījumi un jāstājas spēkā.

Objektīvi skatoties, jūsu pieminētā jaunā ostu vadība varētu sākt darbu nākamā gada otrajā pusē. Protams, ja reforma iet paredzētajā gaitā.

– Rīgas, Liepājas un Ventspils uzņēmēji ir apvienojušies, lai izveidotu Latvijas Stividorkompāniju asociāciju. Dalībai tajā – kā asociētiem biedriem – viņi uzrunāja arī LDz un ostu pārvaldes. Šī varētu būt profesionāļu organizācija, ar ko valdībai konsultēties un kuras viedokli ņemt vērā nozari skarošos jautājumos – arī par Ostu reformas īstenošanu. Ko jūs par to domājat?

– Esmu iepriecināts, ka uzņēmēji, kuri strādā trijās lielajās ostās, beidzot ir izveidojuši kopīgu pārstāvniecību. Turklāt, kā redzams, ar profesionālu menedžmentu un ar skaidru domu, ko vēlas panākt. Beidzot SM ir ļoti labs sarunu partneris. Esmu to pārrunājis ar LDz un ostu pārvalžu vadību, aicinot sadarboties ar jauno organizāciju.

Manuprāt, ostu pārvaldēm ir vērts tajā iesaistīties kā asociētiem partneriem.

Tāpat tai vajadzētu pievienoties ne tikai ostās strādājošajiem, bet arī privātajiem dzelzceļa pārvadātājiem un citiem, kuri strādā tranzīta koridorā.

Lasiet arī: Linkaits: Veicinām, lai ārzemju uzņēmēji atver ražotnes Latvijā un uzreiz tām veido dzelzceļa pieslēgumu

– Nesen Ventspilnieks.lv publicēja interviju ar profesoru Edvīnu Karnīti. Viņš īpaši pārmeta valdības tranzīta politikai privātā biznesa nepielaišanu pie lēmumu pieņemšanas. Jums ir kas atbildams eksperta teiktajam?

– Esmu lasījis ne tikai šo interviju, bet arī profesora veikto pētījumu. Savos secinājumos viņš balstās uz Pasaules loģistikas organizācijas atziņu, ka no visām Baltijas jūras ostām tieši Latvijā ir vislielākās problēmas loģistikas jomā, un tie ir 2018.gada dati. Paškritiski jāsaka, ka birokrātija muitā un nepietiekama sadarbība starp dažādām valsts iestādēm droši vien vēl ir palikusi. Vienlaikus šis loģistikas indekss rāda, ka arī privātajā sektorā ir vēl daudz ko darīt pakalpojumu modernizēšanas ziņā. Elektroniskās pavadzīmes, ātrāka pašu preču un to dokumentu aprite, izpratne par klienta vajadzībām… Tāpēc esam atjaunojuši Loģistikas padomi, kurā iekļauti visi šīs nozares «spēlētāji». Tās uzdevums ir panākt, lai Baltijas jūras valstu loģistikas indeksā Latvija būtu nevis pēdējā, bet pirmajā vietā.

– Ventspils osta jau kopš sankciju noteikšanas Aivaram Lembergam ir sava veida karstais kartupelis, un VB vadībai sadarbība ar domi diez ko neveicas. Piemēram, pašvaldība vēlas atprasīt no tās vairākus savus īpašumus, ko nodotu domes iestādes Ventspils osta pārraudzībā. Vai tas nevājinās ostu?

– Ir labi, ka jauniem cilvēkiem ienākot arī VB pārvaldē, tiek veikta zināma inventarizācija – gan īpašumos, gan investīcijās, gan investēšanas principos. Ilgus gadus VB pārvalde ir daudz investējusi industriālajā zonā, novārtā atstājot savu… khm, «slaucamo govi» – ostas infrastruktūru, piestātnes, apkalpojošos kuģus u.tml. Iepriekšējos gados uzsvars pārmēru tika likts uz industriālo teritoriju attīstību. To var saprast, ņemot vērā pašvaldības vajadzības, jo dome – visu cieņu! – ir ieinteresēta darbavietās un labās algās, ko dod ražojošie uzņēmumi. No ostas viedokļa raugoties, tādēļ ir ļoti nolietota tās infrastruktūra.

Šāda ilgu gadu saimniekošana ir arī zināmā mērā sajaukusi skaidrību par to, kam kas te, Ventspils ostā, pieder.

Tāpēc ticis investēts arī «svešā», sev nepiederošā īpašumā. Mēs esam veikuši īpašumu piederības juridisko izvērtējumu un esam ieinteresēti sarunās ar pašvaldību, lai tie tiktu nodalīti: kas kam pieder pašlaik; kas kam piederēs nākotnē. Ventspils pašvaldība ir teikusi, ka vēlētos pārņemt industriālo zonu, un pie zināmiem nosacījumiem mēs to būtu gatavi domei atdot. Tā ir pašvaldības rūpe – radīt darbavietas. Mēs vēlētos nodarboties tikai ar ostas saimniecību un ar tādu ražošanu, kas dod pievienoto vērtību ostai. Piemēram, ja tur rodas kravas, ko ar kuģiem sūtīt tālāk, tad mēs esam gatavi strādāt kopā. Sarunas ar domi notiek, esam ministrijā izveidojuši arī darba grupu, kas strādātu pie VB pārveidošanas par kapitālsabiedrību. Esam ieinteresēti sadarbībā ar domi, un bez tās nevar iztikt.

– Pagaidām iespējamajiem Ventspils ostas sadarbības partneriem ir visai liela neskaidrība, kas īsti tajā notiek: te ir VB pārvalde, AS Ventas osta, kas pilnībā pieder valstij SM personā, un pašvaldības radīta iestāde Ventspils osta. Gluži vai rodas iespaids par trīsvaldību… Kādu jūs redzat Ventspils ostas nākotni?

– Kā jau teicu – ceru, ka Saeima bez īpašas kavēšanās pieņems likumu par ostām, kas juridiski nostiprinās ostu pārvaldības maiņu. Nākamā gadā mums no visa šī ostas «murskuļa», no trim dažādām struktūrām, ir jāizveido viena saimniecība, kas nodarbojas ar ostas pārvaldi. Ja pašvaldība vēlēsies, tā varēs apsaimniekot savu industriālo īpašumu. Laiks, kas atvēlēts šim darbam, ir pietiekams.

– Nupat tika publicēta kārtējā sāpīgā statistika: Ventspils ostā šogad septiņos mēnešos (salīdzinot ar pērno janvāri–jūliju) ir sarēķināts 15,5 procentu liels kravu apgrozījuma kritums. Gada pirmās puses samazinājums bija 14,2 procenti, lejupslīde turpinās… Ventspils osta cieš visvairāk, vissmagāk. Turklāt nepelnīti – tā nav kļuvusi par aizsalstošu; Ventas grīva nav aizsērējusi par dažiem metriem; arī cilvēki te nebūt nav izlaidušies slinkumā. Ko darīt pilsētai, kurai «mugurkauls uzdod»?

– Jā, no visām trijām lielajām ostām šī ir visievainojamākā. Vēsturiski tā tika veidota PSRS stratēģisko preču eksportam. Lai kā trijās desmitgadēs ir mēģināts te radīt pārmaiņas kravu struktūrā, pat 2019. – pēdējā «labajā» – gadā pārkrauto naftas un tās produktu apjoms veidoja 60%; akmeņogles – 25%; minerālmēsli – 15%… Pārējās kravas, kas netika ietekmētas, veidoja vien 10%. Tiklīdz no ostas aiziet ogļu kravas vai «nosvārstās» nafta, kravu apgrozījums sāpīgi sarūk. Tagad mūsu mērķis ir iedzīt tos darbus, kas nav veikti trīs desmitgades – mainīt kravu struktūru. Palielināt graudu pārvadājumus, vairot citas kravas, kas ietilpst šajos līdz šim mazajos 10%.

Savukārt termināliem, kas pārkrauj akmeņogles vai minerālmēslus, tāpat arī – zināmā mērā – naftas produktus, ir jāmaina savs profils.

Kā jau teicu, varam cerēt vien uz mazu daļu no ogļu kravām, tām lieli termināli nebūs vajadzīgi. Jāskatās uz citām kravām. Arī uz citiem termināļu īpašniekiem. Šādu virzību es redzu Rīgā. Alpha Osta, viens no naftas termināliem, tika pārdots graudaugu kooperatīvam. Strek, kas bija liels ogļu pārkrāvējs, arī nodarbojas ar graudiem un koksnes granulām. Jāmeklē citas preču grupas, kas ir tagad un būs nākotnē. Jāstrādā ar kravām, kas rodas Latvijā, bet patlaban iet uz Klaipēdu. Tās mūsu ostām vajadzētu «atsist».

– Hm, varbūt tur no kravām mazāk «izkūp gaisā»?

– Tas drīzāk ir ekonomiskas dabas jautājums. Bet, iespējams, pastāv arī šīs bažas. Jaunais VB pārvaldnieks bija centies piesaistīt graudu kravu no Lietuvas. Taču tās īpašnieki pateica: viņi pirmo un pēdējo reizi pārkrauj Ventspilī graudus – pārāk liels nobirums. Tāpēc es aicinātu ostā strādājošos uzņēmējus pašus apzināties: neviens jums kravas klāt nenesīs, arī no gaisa tās nekritīs!

Ja mums Ventspilī ir termināli, kam nav ne savas mārketinga nodaļas, ne pat tikai speciālista kravu piesaistei, tad uz ko cer to īpašnieki?

Neviens viņiem kravas nepiespēlēs – sīvas savstarpējās konkurences apstākļos tas nenotiek! Trīs lielās ostas jau tagad cīnās par Latvijas graudu un visām pārējām kravām. Uzvarēs tas, kam būs labāks – gan finansiāli, gan loģistikā – piedāvājums.

– Kāds ir jūsu, ekonomista, redzējums: vai kravu kritums, tam turpinoties, var padarīt Ventspili par saimnieciski depresīvu pilsētu? Ar izteikti lielu bezdarbnieku skaitu, ar nabadzības dēļ vājiem pašvaldības dienestiem?

– NĒ! Nevajag pārspīlēt. Jau iepriekšējos gados osta nodarbināja mazāk cilvēku kā industriālā zona, un tajā strādājošo skaits aug. Ventspilniekiem darbs ir nodrošināts.

Tas būs arī pašā ostā, jo ir termināli, kas strādā ļoti labi, kam ir kravas. Redzam labu sadarbību ar Stena Line prāmju satiksmē un ro-ro kravās. Veicas ar kokapstrādes kravām, arī citās «nišas» kravu grupās jūt perspektīvu. Protams, termināliem, kas strādāja ar lieliem apjomiem – oglēm, citām stratēģiskām precēm –, pāris gadus kravu būs mazāk. Tas ir laiks, līdz tie pārorientēsies strādāt ar cita veida kravām.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas