bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Linkaits pieņem, ka EK varētu piekrist «kapu tramvaja» finansējuma piešķiršanai jauno vilcienu iegādei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Ir pozitīvas indikācijas no Eiropas Komisijas (EK), ka savulaik Skanstes tramvaja projektam paredzētā finansējuma daļu varētu novirzīt jauno elektrovilcienu iepirkumam, otrdien, 16.jūlijā, intervijā Latvijas Radio atzinis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Saistībā ar jauno elektrovilcienu iegādi nepieciešami 242 miljoni eiro, kā arī remonta bāzes rekonstrukcijai 14 miljoni eiro, sacīja ministrs. Valdībai ir jāpieņem lēmums, kur līdzekļus ņemt. Jau iepriekš valdība provizoriski lēmusi, ka tās varētu būt valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

«Saistības tiek uzliktas mums – Satiksmes ministrijai – piecu gadu laikā. Tas nav vienā gadā iztērējams. Šogad, piemēram, nepieciešams avanss 15% apmērā no līguma summas. Un tad summas sadalās pakāpeniski pa gadiem atbilstoši tam, kā tiek piegādāti jaunie vilcieni,» sacīja satiksmes ministrs.

Daļu no vajadzīgajiem līdzekļiem varētu ņemt no Skanstes tramvaja projekta. Šāda naudas pārnese gan vēl ir jāsaskaņo ar EK.

«Lai process nekavētos, iesākumā mēs definējam, ka nauda tiek piešķirta no valsts budžeta. Un, kad ir piešķirti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, tad attiecīgi tos novirza vilcienu projektam,» skaidroja Linkaits.

Pēc viņa teiktā, indikācijas no EK esot «pietiekami pozitīvas» par naudas pārnesi. Projekts atbilstot mērķiem, kādi ir Eiropas Savienības fondu noteiktajā programmā. «Vēl jāsaformē visi dokumenti, jāsaņem EK piekrišana,» piebilda Linkaits.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets (MK) otrdien lems par AS Pasažieru vilciens (PV) elektrovilcienu iepirkuma finansējumu un valsts budžeta ilgtermiņa saistībām.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka jauno elektrovilcienu projekta, tostarp, 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

MK rīkojuma projektā par SM ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektu atļauts SM uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu PV finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu Škoda vagonka (Škoda).

Paredzēts SM izveidot jaunu valsts budžeta apakšprogrammu Dotācija jauno elektrovilcienu projektam, paredzot, ka valsts budžeta finansējums jauno elektrovilcienu projektam 2019.gadā ir 36,632 miljoni eiro, 2020.gadā – 4,5 miljoni eiro, 2021.gadā – 15,053 miljoni eiro, 2022.gadā – 125,923 miljoni eiro, 2023.gadā – 44,268 miljoni eiro un 2024.gadā – 29,512 miljoni eiro.

Rīkojuma projektā uzdots SM līdz šī gada 29.augustam sagatavot un iesniegt MK ziņojumu par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.prioritārā virziena ietvaros atbrīvotā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu.

Plānotā elektrovilcienu projekta pozitīvā provizoriskā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2019.gadā ir 4,285 miljoni eiro un 2020.gadā – 2,188 miljoni eiro. Savukārt provizoriskā negatīvā ietekme 2021.gadā ir 1,936 miljoni eiro, 2022.gadā – 167,171 miljons eiro un 2023.gadā – 56,675 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar pērn apstiprināto PV negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, precizētā biznesa plāna projektā aplēstā ietekme ir par 10,96 miljoniem eiro mazāka.

Savukārt atbilstoši precizētā PV biznesa plāna aplēsēm sākot ar 2025.gadu pie nosacījuma, ja nav būtisku izmaiņu tirgus situācijā un normatīvajos aktos, tiek prognozēts, ka uzņēmumam nebūs nepieciešama zaudējumu kompensācija no valsts budžeta, kā arī nebūs jākompensē izdevumi, kas saistīti ar projekta finansējuma piesaisti.

Plānots uzdot SM veikt visas nepieciešamās darbības attiecībā uz finansējuma piesaisti Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma nodrošināšanai jauno elektrovilcienu projektam 2021.-2023.gadā, tādējādi paredzot arī negatīvas ietekmes, uz vispārējās valdības budžetu, mazināšanas iespējas un attiecīgi precizējot fiskālo ietekmi pa gadiem.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) atzinumā par izskatīšanai valdībā iesniegto SM informatīvo ziņojumu Par jauno elektrovilcienu projektu un rīkojuma projektu Par SM ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam norādījusi, ka pirms valdībai lemt par finansējuma piešķiršanu elektrovilcienu iegādei, būtu jāuzklausa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtējums par riskiem, kas saistīti ar elektrovilcienu iepirkumu.

Šā gada 21.maijā, kad valdība izskatīja FM ziņojumu par ES fondu projektu ieviešanas gaitu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz iespējamām problēmām PV iepirkumā, ņemot vērā, ka iepirkuma uzvarētājs Škoda figurē izmeklēšanā saistībā ar Rīgas domes iepirkumiem. «Ja šis būs ES līdzfinansēts projekts, tad, ņemot vērā pretendenta reputācijas risku, izskatās, ka mēs dabūsim atmaksāt ES finansējumu,» ministriem pauda Reirs.

Līdz ar to FM aicina SM uz Ministru kabineta sēdi pieaicināt arī KNAB pārstāvjus, lai tie sniegtu aktuālo informāciju par risku esamību vai neesamību.

Tāpat FM atzinumā norāda, ka plānotais vilcienu piegādes grafiks ir būtiski mainījies, tādējādi prognozējot būtisku negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2022.gadā un 2023.gadā. Ņemot to vērā, SM nav norādījusi kompensējošus pasākumus, lai mazinātu jauno elektrovilcienu projekta īstenošanas papildu negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

PV 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu Škoda par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu. Pēc vairākkārtējām pārsūdzībām 3.jūlijā Iepirkumu uzraudzības birojs noraidīja Spānijas uzņēmuma Talgo sūdzību par PV elektrovilcienu iepirkumu un atļāva PV slēgt līgumu ar Škoda.

Sākotnēji par 32 jaunu elektrovilcienu ražošanu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi sākotnēji sacentās četri pretendenti – Škoda, Talgo, Šveices kompānijas Stadler Polijas meitasuzņēmums un Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

Tāpat ziņots, ka SM rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā ES finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt PV elektrovilcienu iegādei. SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīšanu. Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no Latvijas dzelzceļa (LDz) veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija LDz meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

PV apgrozījums pagājušajā gadā bija 69,846 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 4,8% un bija 978 058 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka 2018.gadā veikti kopumā 5,74 miljoni vilcienu kilometru, kā arī pārvadāts 18,1 miljons pasažieru, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2017.gadā.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->