Lipmans uztraucas, ka Zaharjins un Segals aizbēgs no Latvijas

Kirovs Lipmans

Pagājis gads kopš kļuva zināms, ka Latvijas ekonomikas flagmanim Liepājas metalurgam draud bankrots. Tikmēr abi lielākie uzņēmuma akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, ko vaino rūpnīcas līdzekļu izsaimniekošanā, ir uz brīvām kājām un pat tikuši vaļā no aizdomās turamo statusa un drošības līdzekļiem.

Pašlaik izskatās, ka Metalurga bankrota iemeslu izmeklēšanā ir visai maz progresa un notikumi drīzāk virzās uz scenāriju, kura atrisinājumā vainīgo vienkārši nebūs. Viens no Liepājas metalurga mazākumā palikušajiem akcionāriem Kirovs Lipmans šonedēļ īsi pirms došanās uz Olimpiskajām spēlēm Sočos raidījumam Nekā Personīga izteica bažas, ka aizdomās turētie – Zaharjins un Segals vienkārši izmantos iespēju, lai pamestu Latviju un tādējādi izbēgtu no soda.

«Protams, ka viņi var aizlaisties jebkurā momentā! Kur ir garantija? Kur ir garantija? Ja viņi jutīs, ka kaut kas nāk viņiem virsū – ko tad viņi paliks šeit? Gaidīs, kamēr viņus apcietinās?» tā Lipmans.

Tādu iespēju, pēc Lipmana domām, Zaharjinam un Segalam ir sagādājuši Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis un virsprokurors Atis Dzērvēns, kuri atbrīvojuši Zaharjinu un Segalu no aizdomās turamā statusa un drošības līdzekļiem.

Tas, ka pie Latvijas metalurģijas milža bankrota lielā mērā ir vainojami paši tā saimnieki – Zaharjins un Segals – nav tikai Lipmana aizdomas vien. Arī auditori no Ernst&Young konstatēja, ka Metalurgs, tirgojot savu produkciju un iepērkot metāllūžņus, ir iesaistīts necaurskatāmās starpniekķēdēs un tādējādi īpašnieki iegūto naudu var sadalīt savā starpā un noslēpt. Kamēr valsts par visu mūsu kopējo nodokļu naudu Zaharjina un Segala vietā samaksāja 51 miljonu latu par Metalurgam galvoto kredītu, abi akcionāri savus īpašumus ir saglabājuši vai norakstījuši radiem. Bet brīdī, kad policija bija savākusi pierādījumus, un cerēja, ka vismaz daļa lietas drīz nonāks tiesā, Liepājas prokuratūra lietas materiālus noturējusi pie sevis apmēram piecus mēnešus, līdz beidzot paziņojusi, ka pamatojums ir nepietiekams un Zaharjinam un Segalam aizdomās turamā statuss un drošības līdzekļi jāatceļ.

«5.februārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde procesu saņēma atpakaļ savā lietvedībā un pašlaik teikt par tālākām darbībām, lēmumiem, virzību ir grūti, jo ir jāizvērtē, kas tad ir šajā procesā izmainīts un tad tālāk ir jāstrādā saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu,» stāsta Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse.

Prokuratūra jebkādus publiskus komentārus par savu rīcību Metalurga lietā pašlaik atsaka. Bet policijai tagad ir desmit dienas, lai izlemtu, ko darīt tālāk. Taču, šķiet, ka tā ir gatava sūdzēties līdz pat ģenerālprokuroram. Arī iekšlietu ministrs atzīst, ka pateicoties Liepājas prokuratūras lēmumam, Zaharjins un Segals tagad var rīkoties pilnīgi netraucēti.

«Nu, acīmredzot, ir izveidojies strīds starp Valsts policiju un prokuratūru. Proti, Valsts policija uzskata, ka ir tomēr pietiekams pamats bijis un pietiekami pierādījumi, lai attiecīgi uzturētu šo aizdomās turamo statusu. Pašlaik prokuroram ar likumu ir dotas tiesības atcelt Valsts policijas lēmumus, ko viņš ir arī izmantojis un – jā, tā ir tā situācija, ka uz doto brīdi attiecīgi visi šie ierobežojumi nav spēkā un principā abām personām ir pilnīga rīcības brīvība gan ar saviem īpašumiem, gan, protams, arī pārvietošanās brīvība,» skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Zaharjins un Segals un viņu pārstāvji no komentāriem atsakās. Bet kāds mūsu informācijas avots atklāja, ka Zaharjins gan, visticamāk, nekur nebēgs, jo tāpat jūtoties pietiekami drošs, ka pret viņu pierādījumu nebūs un tāpēc varētu palikt Latvijā. Sarežģītāka esot Segala situācija. Atšķirībā no Zaharjina, kurš vadīja Metalurga padomi, Segals bija tiešs izpildītājs tā valdē un tāpēc viņam no atbildības izvairīties daudz grūtāk. Tādēļ Segalam pazušana no Latvijas varētu būt glābiņš un viņam esot jau aizrunāta droša patvēruma vieta Baltkrievijā.

Kā zināms, līdz šim līdzīgi gadījumi jau ir bijuši, kad personas, ko vēl nebija paspēts notiesāt, izvairās no soda, vienkārši pazūdot – kā Jūrmalgeitas balsu pirkšanas lietā lietā Germans Milušs un Leonīds Lasmanis, kukuļdošanā apsūdzētie Vladimirs Vaškevičs, Ārija Stabiņa un kukuļa izspiešanā tiesājamais Juris Stabiņš.

Tikmēr Metalurga lietā Lipmans ir gatavs cīnīties, lai Liepājas un Kurzemes prokuratūrai tiktu atņemta uzraudzība, jo tās attieksme pret Zaharjinu un Segalu esot uzkrītoši labvēlīga.

Lipmans un viņa pārstāvji uzskata, ka ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram jau sākotnēji vajadzējis uzticēt Metalurga lietu jebkurai citai prokuratūrai Rīgā.

«Mēs atkārtoti lūgsim tomēr vēl kārtīgi un rūpīgāk izvērtēt, jo, ņemot vērā arī apstākli, ka lietu izmeklē Ekonomikas policija un šajā lietā ir dažādi sarežģīti finanšu un ekonomikas modeļi, tad, es domāju, ka, pilnīgi iespējams, ka Kurzemes vai Liepājas prokuratūra nebūs arī pietiekami profesionāla šajā jautājumā. Un Rīgā ir specializētā prokuratūra, kas tieši ir specializējusies uz to, ir arī virkne citu prokuratūru, kurām varēja nodot šīs lietas uzraudzību. Jo, kaut vai tikai tādēļ, ka lietu izmeklē Rīgā un savukārt uz pārbaudi viņa tiek sūtīta uz Liepāju, tas jau vien, es domāju, sarežģī šā procesa izmeklēšanu un apstākļu noskaidrošanu,» norāda Lipmana pilnvarotais pārstāvis Mārtiņš Krieķis.

102.000.102.6565

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas