LM nav ieviesusi nevienu no VK ieteikumiem bērnu ārpusģimenes aprūpē

Situācija bērnu ārpusģimenes aprūpes jomā joprojām ir ļoti skumja, jo līdz 2020.gada sākumam par jomu atbildīgā Labklājības ministrija (LM) bija apņēmusies ieviest septiņus no 22 Valsts kontroles (VK) revīzijas ieteikumiem, tomēr nav ieviests neviens, ceturtdien, 24.septembrī, Tieslietu ministrijas rīkotajā forumā Pārmaiņu laiks bērnu tiesību aizsardzībā: kā sasniegt rezultātus? sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, atsaucoties uz Valsts kontroles pirms pusotra gada veikto revīziju.

Labklājības ministrija ieteikumu ieviešanas termiņu pagarinājusi līdz 2021.gada janvārim.

«Valsts kontroles ieskatā vilcināšanās ar sistēmas sakārtošanu ārpusģimenes aprūpes jomā nav attaisnojumu, jo aiz katra gada, par kuru pagarinām šo jautājumu sakārtošanu, ir simtiem un tūkstošiem bērnu, kuru pasaules priekšstats veidojas starp pudelēm, vardarbību un pamestību,» forumā uzsvēra valsts kontroliere.

«Augot viņi iemācās nevis dalīties ar draugu, bet nenomirt no bada.»

«Nevis skrējienā apkampt tēvu, kurš pārnāk no darba, bet laikus paslēpties zem gultas, kad balsis virtuvē kļūst skaļākas. Viņi nezin, ka valsts pienākums ir viņiem palīdzēt un, visticamāk, nekad šādu palīdzību nepaprasīs. Viņi izaug, kamēr mēs rakstām koncepcijas un taisām pētījumus,» teica Valsts kontroliere.

Krūmiņa atgādināja, ka, sākot revīziju, Valsts kontrole vēlējās rast atbildi uz jautājumu – vai valsts gādā, lai ikvienam bērnam tiktu dota iespēja uzaugt ģimenē, kā tas ir noteikts gan mūsu valsts pamatdokumentos, gan normatīvajos aktos. Revīzija apliecināja, ka ir radīta sistēma, kas paredz – bērniem un to vecākiem tiek sniegts nepieciešamais atbalsts pilnvērtīgai dzīvei, tiek uzturētas institūcijas un iestādes, kuru prioritārais uzdevums ir gādāt par bērna interešu aizstāvību.

«Tomēr revīzijas secinājumi bija skaudri. Konstatējām kliedzošus gadījumus, kuros atbildīgā institūcijas nav spējušas nodrošināt bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses. Un tādu gadījumu bija pietiekami daudz,» sacīja Krūmiņa.

Valsts kontroliere informēja, ka kopš revīzijas ir sagatavota virkne dažādu dokumentu – izstrādāta rokasgrāmata bāriņtiesām, pasūtīts pētījums un izstrādātas vadlīnijas par starpinstitucionālo sadarbību. 

Pēc Valsts kontroles ieteikuma ir uzsākta prakse apkopot pārbaudēs konstatētās nepilnības, lai informācija par to būtu pieejama visām bāriņtiesām. Ir uzsāktas darbības Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Labklājības ministrijas metodiskās vadības departamentu veikto pārbaužu pilnveidošanai. Tomēr, valsts kontrolieres skatījumā, ar to ir stipri par maz. «Darāmā vēl ir ļoti daudz, it īpaši prevencijas jomā un starpinstitucionālās sadarbības jomā.»

«Arī pašlaik Valsts kontrole turpina veikt revīzijas, kas ir būtiskas bērnu tiesību jomas pilnveidei. Pašlaik tiek veikta revīzija, vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām un labākajām interesēm atbilstošu izglītību, kurā īpašu uzmanību pievēršam tam, kas notiek speciālajās internātskolās,» runas noslēgumā teica Krūmiņa, piebilstot, ka Valsts kontrole šim jautājumam sekos arī turpmāk un par saviem secinājumiem informēs ne tikai valdību, bet arī sabiedrību.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas