bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 21.08.2019 | Vārda dienas: Janīna, Linda
LatviaLatvija

LOSP: Regulators uzsāk OIK vezuma izkustināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) 27.martā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sēdē, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums par sezonālo jaudu atslēgšanas risinājumu, kas ļaušot atteikties no sezonāli izmantojamām jaudām virs 100A periodā līdz deviņiem mēnešiem, ierobežot obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciācijas negatīvos efektus no šī gada 1.aprīļa.

«Mēs prasījām un Regulators apstiprināja pieslēguma efektivitāti 7% apmērā un viena mēneša periodā. Sezonāli lielu jaudu izmantojošie zemnieki un citi uzņēmēji nebūs spiesti turēt liekas pieslēguma jaudas nesezonā, kas samazinās viņu izmaksas pēc ST aprēķiniem par 3,1 miljonu eiro katru gadu. Ir novērsta situācija, ka pēc deviņiem mēnešiem, piemēram, graudu kaltes īpašnieks, varētu palikt bez iespējas atjaunot nepieciešamo pieslēguma jaudu,» ziņo LOSP.

Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs norādījis: «Ņemot vērā kļūdaini izstrādāto metodiku un nevēlēšanos ieklausīties lauksaimnieku norādījumos par sezonalitāti un iepriekšējo gadu kārtības saglabāšanu, kad nesezonā bija iespēja samazināt pieslēguma jaudas, prasījām izstrādāt un īstenot mehānismu par elektroenerģijas patērētāju pārmaksāto ar jaudu un OIK saistīto maksājumu kompensēšanu no 2018.gada janvāra līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, tomēr to Regulators nav ņēmis vērā.»

LOSP joprojām pieprasa Regulatoram pieņemt nākamos lēmumus, kuri jau iesniegti vienlaikus ar pieņemto lēmumu par sezonālajiem pieslēgumiem:

1) Lai Regulators noteikumos paredzētu normu – atbalstu tajos gadījumos, kad lietotājs par saviem līdzekļiem ir izbūvējis jaunu pieslēgumu. LOSP ierosinājums ir paredzēt, ka lietotājs nemaksā sistēmas pakalpojuma fiksēto maksu, līdz ir atgūtas jauna pieslēguma faktiskās izmaksas.

2) Jāsamazina sadales lietotāju grupas, lai ierobežotu izmaksu disproporciju starp dažādām spriegumu pakāpēm, kas radusies no OIK diferenciācijas. Priekšlikums ir sākotnēji apvienot līniju un kopņu tarifus.

3) Jāsamazina kapitāla atdeve sadales sistēmas operatoriem atbilstoši LOSP priekšlikumiem, kas tika iesniegti SPRK jau 2016.gadā un jāveic papildu analīze sistēmas operatora izmaksu samazināšanai.

4) Jānosaka kā pienākums elektroenerģijas ražotājiem maksāt sistēmas pakalpojumus tādā pašā apmērā kā patērētājiem.

LOSP:  «Mūsu redzējumā, veicot mūsu grozījumus, ievērojami samazinātos patērētāju izmaksas, kas saistītas ar sadales tarifu un OIK reformu un tiktu veicināta reģionālo komersantu konkurētspēja. Latvijai no 3.dārgākās Eiropas valsts Sadales tīkla izmaksās un 7.vietas OIK maksājumos, sakārtojot savu energosaimniecību, jākļūst līdzvērtīgi efektīvai Skandināvijas valstīm.»

BNN iepriekš jau vēstīja, ka pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena domām, vārtus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atļauju neierobežotai izsniegšanai pavēra gan Aigara Kalvīša, gan Ivara Godmaņa vadīto valdību pieņemtie noteikumi. OIK ieviešanas vēsturi viņš vērtē kā «fundamentālu, nacionālu, makroekonomisku kļūdu». Latvijas šajā jomā «ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju lamatās», norāda ministrs.

Tikmēr premjers Māris Kučinskis (ZZS) marta vidū paziņoja, ka ir gatavs runāt par elektrības cenu sadārdzinošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanu, bet ne visiem tās atbalstu saņemošajiem uzņēmējiem uzreiz.

Kučinskis pirmdien, 19.martā, LTV Rīta panorāmā izteicās, ka patiesība esot kaut kur pa vidu – argumenti bijuši gan OIK sistēmas ieviešanai, gan arī tagad tās likvidēšanai. Viņš neredzot nākotni obligātā iepirkuma turpināšanai, tomēr pašlaik nevarot «pārmest visus pār vienu kārti» un uzreiz atņemt visiem OIK atļaujas, bet tā vietā, visticamāk, process notikšot pakāpeniski.

Jau ziņots, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma Nekā Personīga sižeta, kurā veidošanas laikā Rīgas enerģijas teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS Sadales tīkls un Rīgas enerģija rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Tāpat EM atzinusi, ka lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā decembrī. Summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota. Lauksaimniekiem kā risinājums piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem atslēgt, kas ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro.


Pievienot komentāru

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7 132,4 miljoni

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7'132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7'332 miljonu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.


-->