LTA: Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās

Ja skatām cenu tendences pārtikai kopumā, tad pēdējo 20 gadu laikā visiem produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Lielākais cenu kāpums bija vērojams 2008. un 2012.gadā. Pēc tam cenas pamazām sāka stabilizēties ar lejupejošu tendenci, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Diemžēl jāsecina, ka, ņemot vērā valsts nodokļu politiku un darba roku trūkumu, nevaram iepriecināt ar cenu samazināšanos. Straujais darba algu kāpums izraisījis gan cenu palielinājumu pie ražotāja, gan tirdzniecības uzņēmumos. Jāatgādina, ka tirdzniecības uzņēmumos vairāk kā 50% no piecenojuma sastāda darba alga un ar to saistītie maksājumi. Kā zināms, valdība minimāli palielināja neapliekamo minimumu, tāpēc straujais algu kāpums budžeta sektoros izdara spiedienu uz algu līmeni pārējiem. Jāņem vērā arī augsts darbaroku iztrūkuma līmenis, jo atšķirībā no Polijas, mums nav pieejams lētais darbaspēks, piemēram, ukraiņi vai citu valstu viesstrādnieki,» atzīmē LTA.

Visaugstākais cenu kāpumus, tuvākajā laikā gaidāms dārzeņu grupā (sīpoli, salāti, tomāti), arī miltiem un miltu izstrādājumiem. Vislabvēlīgākā cenas krišanas tendence ir eļļām, kas varētu arī saglabāties jaunā gada sākumā, un arī gaļai. Atceroties ažiotāžu ar sviestu, jāsaka, ka šī produkta cena ir kritusies un nav gaidāms tās pieaugums, norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

«Pasaules tirgos cukura cena ir nedaudz zemāka kā pagājušajā gadā. Gaļas cenas, pēc sasniegtā maksimāli augstākā punkta 2018.gada vidū, ir ar lejupslīdošu tendenci, kas daļēji arī saistāms ar nelegālo gaļas īpatsvara pieaugumu līdz 40%. Sviesta cenas pēc maksimuma sasniegšanas 2017. un 2018.gada vidū ir ar strauju lejupslīdes tendenci un atgriezušās 2014.gada līmenī. Pārējiem piena produktiem cenas nostabilizējušās pēc to pieauguma 2016.gada vidū,» stāsta asociācijā.

Tāpat pēc LTA datiem, pastāvīgi turpinās zivju cenu kāpums, kas šobrīd jau sasniedzis 2014.gada maksimāli augstāko punktu, un cena turpina augt. «Tas saistīts gan ar cilvēku orientēšanos uz veselīgāku patēriņu, gan ar zivju pieejamības samazināšanos. Cenu ietekmē arī tas, ka daudzos reģionos zivis satur indīgo vielu pārlieku koncentrāciju, piemēram, tas attiecas uz Baltijas lasi un Vjetnamas pangasiju.»

Cenas Rīgas veikalu plauktos

Piena produktu grupā salīdzinot ar cenām pavasarī un vasaras pēdējā mēnesī, vidējā cena nedaudz pieaugusi pienam (no eiro 0,91, samazinoties vasaras sezonā uz 0,82 un pakāpjoties uz 0,97 decembrī), savukārt kefīram tā palikusi nemainīga, līdzīgi arī skābajam krējumam, saldajam krējumam, biezpiena sieriņiem. Svārstības uz leju dažu centu robežās vērojamas sviestam (no 2,47 un 2,45 uz 2,42 eiro). Divām populārām siera šķirnēm (no dažādiem ražotājiem) vidējā cena nostabilizējusies ap septiņiem eiro par kg – Holandes (no 6,44 un 7,42 uz 6,94 eiro) un Krievijas (no 7.,03 un 7,00 uz 7,04 eiro), secina LTA.

Tāpat asociācijā norāda, ka gaļas produktiem salīdzinot vidējās cenas pa sezonām cena kāpusi vistas gaļai (+0,50 eiro), gaļas pārstrādes produktiem – cīsiņiem, sardelēm un doktordesai cenas svārstījušās 0,20 – 0,30 eiro robežās, nedaudz pakāpjoties cīsiņu cenai (no 4.86 un 5,04 uz 5,31 eiro par kg).

Olām (M, 10 gab.) nedaudz pakāpusies vidējā cena – no 1, 51 un 1,57 uz 1,64 eiro. Savukārt majonēzei tā palikusi praktiski nemainīga – 0,72 eiro, norāda LTA.

«Maize un labības izstrādājumi. Par dažiem centiem kāpusi vidējā cena baltmaizei (no 0,37 un 0,40 uz 0.42 eiro), bet rupjmaizei saglabājusies praktiski nemainīga. Auzu pārslu, griķu un kviešu miltu vidējā cena palikusi gandrīz nemainīga. Toties augusi cena miltiem (no 1,45 un 1,47 uz 1,71 eiro), norāda asociācija.

Augu valsts produktu grupa. Lētāki kļuvuši āboli (no 1,00 un 0,90 uz 0,62 eiro par 1 kg) un bumbieri (no 1,54 un 1,53 uz 1,27 eiro 1 kg). Banāniem vērojams vidējās cenas kritums (no 1,47 uz 1,04 eiro par 1 kg). Lētāki kļuvuši mandarīni, kivi un citroni.

Dārzeņiem vidējās cenas svārstības nelielas, nedaudz centi nākuši klāt par 1 kg kartupeļu un sīpolu. Savukārt mazāka vidējā cena ir burkāniem salīdzinot ar vasaras pēdējo mēnesi. Lētāki arī šampinjoni – no 2,30 un 1,75 uz 1.44 eiro, atzīmē LTA.

Samazinājusies vidējā cena rapšu eļļai – no 2,46 un 2,42 uz 2.33 eiro, kā arī saulespuķu – no 2,39 un 2,59 uz 2,35 eiro.

Nedaudz zemāka vidējā cena kļuvusi maltai kafijai par 250 g paciņu – no 3,54 un 3.39 uz 3.04 eiro un tējai (paciņas ar tējas maisiņiem) – no 1,56 un 1.84 uz 1.49 eiro. Dzeramajam ūdenim vidējās cenas praktiski nemainīgas, piemēram, minerālūdens 1,5 l gan negāzēts, gan gāzēts vidēji maksā 0, 55 – 0.58 eiro. Salīdzinot cenas veikalu plauktos, nedaudz zemāka patlaban tā ir Rīgas šampanietim” nekā tā bija aizpērn un pērn gada nogalē – attiecīgi no 5,17 un 5,08 uz 4,93 eiro par 750 ml, liecina asociācijas dati.

LTA regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus – jau vairāk kā 22 gadu garumā. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecībā tiek ņemts vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā konkrētajā brīdī, atzīmē asociācijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas