LTA uztraucas par dominējošo tirgotāju varu Latvijā

«Izplešoties dominējošies tirgotājiem, palielinās iepirkumu varas pieaugums, tie arvien vairāk cenšās ietekmēt ražotājus, spiežot tos strādāt ar minimālu peļņu,» uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri.

Organizācija norāda, ka: «Pēdējais brīdis, kad valstij jāsaprot – būtu jāaizstāv mazie un vidējiem vietējie uzņēmēji-tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska – dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus. Tas palielina arī to iepirkumu varu.» 

Viņi uzsver, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas,» situāciju komentē LTA pārstāvji. 

LTA skaidro, ka nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi – 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, četru gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro.

Pirmo reizi astoņu gadu laikā Konkurences padome ierobežojusi tirgus varu, izsakot aizliegumu kādam no dominējošiem tirgotājiem. Tuvumā ap tirdzniecības centru Domina no 62 mazumtirdzniecības uzņēmumiem lielākā daļa pieder Rimi. Kopumā Rīgā jau septiņos no desmit multifunkcionāliem centriem atrodas Rimi, stāsta LTA. 

Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienības vadītājs Staņislavs Blankenfelds izsaka pārliecību, ka pircēju labā jāsaglabā izvēles tiesības un nevar valstī būt tikai divu veidu veikali, un no otras puses mums jābūt vairāk patriotiskiem – jāatbalsta ne tikai savi ražotāji, bet arī savi tirgotāji.

Blankenfelds norāda, ka tieši viņiem rūp ne vien peļņa, bet arī vietējo cilvēku intereses. «Daudzās valstīs pašvaldības atbalsta vietējos uzņēmumus, piemēram, ar attiecīgiem uzrakstiem, uzsverot, ka nopelnītā nauda sekmē pašu attīstību un neaizplūst prom. Latvijā lielveikalu Rimi un Maxima peļņa ilgākā periodā augusi miljonos, īpaši strauji kāpjot pēdējos gados. Diez vai šo uzņēmumu īpašnieki peļņu ieinteresēti investēt tautsaimniecības attīstībā Latvijā, bet drīzāk izved to uz ārvalstīm,» komentē Blankenfelds.

Savukārt LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka valstī jāsaglabā tirdzniecības daudzveidība, un dominējošiem tirgotājiem ir iespēja labi nopelnīt arī ierobežotu tirgus daļu gadījumā, kuras pie tam tie šobrīd vēl nav sasnieguši. «Pozitīvi vērtējams, ka Konkurences padome uzdrošinājusies ierobežot valdības tik ļoti atbalstīto dominējošo tīklu neierobežoto attīstību. Tas dod iespēju kaut nedaudz attīstīties pārējiem tirgotājiem un piedāvātu lielāku izēles dažadību patērētājiem. Platību, ko piedāvāja tirdzniecības centrs Domina, varētu labi apsaimniekot arī kāds no tādiem mazumtirdzniecības tīkliem kā Elvi, Elkor, Mego, Prizma, Top, Stockmann vai Sky. Tāpat arī Maxima, kas ar tirdzniecības centru Domina Shopping jau noslēdzis sadarbības līgumu par telpu nomu,» stāsta Danusēvičs.

LTA padome janvārī skatīja jautājumu par sabalansētu tirgus attīstību Latvijā. «Vērtējot no nodokļu īpatsvars atkarībā no apgrozījuma un uzņēmuma lieluma, redzams, ka mazie un vidējie uzņēmumi samaksā par 5% vairāk, nekā dominējošie. Palielinoties dominējošo un samazinoties pārējo mazumtirgotāju aizņemtajai tirgus daļai, attiecīgi samazināsies arī nodokļu ieņēmumi. Piemēram, par katriem 45 miljoniem, ko iegūst Rimi, budžets ir zaudējis ceturtdaļmiljonu eiro, jo šī tirgus daļa atņemta no tiem, kas maksājuši vairāk nodokļos no savas peļņas,» skaidro LTA biedri. 

Viņi noraizējušies, ka izplešoties dominējošies tirgotājiem palielinās iepirkumu varas pieaugums, tie arvien vairāk cenšās ietekmēt ražotājus, spiežot tos strādāt ar minimālu peļņu.  LTA uzsver, ka valsts interesēs būtu jānosaka maksimāla tirgus daļa jebkuram tirgotājam. 20% – tā būtu pareiza robeža, lai būtu sabalansēta tirdzniecība.

«Un ja būs šī sabalansētā tirdzniecība un godīga iepirkumu cenu konkurence, tad ne tikai dominējošie bet arī citi varēs attīstīties. Atbalstot tikai dominējošos tirgotājus, pārējie, mazie un vidējie tirgotāji, nespēj izturēt konkurenci – pagājušajā gadā jau slēgti 75 vietējie kooperāciju veikali. Tās ir gan zaudētas darba vietas, gan liegtas peļņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem,» stāsta Latvijas Tirgotāju asociācija.

Ref:224.000.103.319 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas