bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 20.10.2019 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

LTRK: Zemkopības ministrija dzīvo uz Mēness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Godīgi sakot, tik dramatiskus melus nekad dzīvē nebiju pieredzējusi, kā no valdību veidojošām partijām, intervijā biznesa ziņu portālam BNN, atzīst Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende vienlaikus norādot, ka viņu tracina ierēdņu politiskā interese pārvaldīt katru mazāko valsts un ES fondu naudas pumpīti.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende

Vai vienošanās ar ministrijām un LIAA par interaktīva eksporta pasākumu kalendāra izveidi, ko prezentēsit 22.februārī, uzņēmējiem atvieglos operatīvo un stratēģisko plānošanu?

Protams, ka tas ļaus uzņēmējiem aktīvāk apgūt perspektīvu eksporta tirgus. Tajā apvienosim visas iepriekš zināmās aktivitātes, kas ir Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas (tostarp – LIAA), Rīgas domes pārziņā, vienā ministrijā, kas dzīvo uz Mēness, tas ir Zemkopības ministrijā. LTRK biedri mums prasīja visu ielikt vienotā kalendārā. Lai nav tā, ka mēs kaut ko uzzinām no TV (uzņēmēji + premjers dodas uz Edinburgu), vai ka netīšām sastopamies kādā svešā lidostā. Mēs varam piezvanīt uz jebkuras valsts Tirdzniecības un rūpniecības kameru vai palātu un paziņot, ka pēc nedēļas būsim tajā valstī un lūgt savest mūsējos uzņēmējus ar atbilstošiem viņējiem. Ārvalstu kamera ar lielāko prieku to izdarīs. Jo maksājam 15 000 eiro par dalību 46 valstu asociācijā Eurochambres, kam ir vēstniecības pat Pekinā un Šanhajā.

LTRK paziņojusi, ka Latvijas – Krievijas līgums par nodokļu dubulto neuzlikšanu intensificēs darījumus, bet tur ir zināma pretruna, jo netika parakstīts līgums par savstarpēju investīciju aizsardzību, uz ir ko norādījuši vairāki uzņēmēji.

Krievijā ir ļoti augstas ieiešanas barjeras un biznesu tur veidot ir ļoti sarežģīti. Mēs ļoti atklāti par to runājam tirdzniecības misijās un lietišķās vizītēs kopā ar Nilu Ušakovu. Piemēram, Čornij žemčug kosmētikas ražotāji dara visu iespējamo, lai Latvijas parfimērijas uzņēmums Dzintars neienāktu Jekaterinburgā. Esmu runājusi ar augstiem Krievijas ierēdņiem, kas apzinās, ka dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā ir neizbēgama un nāksies atvērt robežas brīvai konkurencei. Tai pat laikā, ja komersants brīnumainā veidā Krievijas tirgū «ieairējas», tad patērētāju pietiek. Arī NP Foods plāno nevis Laimai pirkt rūpnīcu Krievijā un pakļaut briesmām lielas investīcijas, bet veidot sadarbību ar kādu salduma rūpnīcu uz franšīzes pamata. Tad peļņa būs mazāka, taču drošāka. Franšīze, protams, nav panaceja. Uzņēmējas no programmas Sievietes – Krievijas nākotne atbrauca uz Rīgu un atzina, ka Krievijā ir labas nišas tirdzniecības tīklos mazajam un vidējam biznesam (oriģinālām precēm) ar gada apgrozījumu no diviem līdz 10 miljoniem eiro.

Par gada uzvaru ekonomikā nosaucāt faktu, ka 47% no jūsu izstrādātā «Uzņēmēju plāna» priekšlikumiem ir tikuši īstenoti, kas nozīmē, ka «uzņēmēju balss kopš 1936.gada» ir sadzirdēta. Kas komersantiem bija tik nozīmīgs atlikušajos 53%?

Pareto princips ir, ka 20% lēmumu (cēloņu) nosaka 80% veiksmes (seku). Piemēram, tas, ka 80% ienākumu uzņēmējam ienāk no 20% klientiem. Pat, ja mūsu uzvara būtu par 80%, tie varētu būt arī nenozīmīgie, mazie ieguvumi komersantiem. Politiskajām partijām būtu jāuzņemas pilna atbildība par to, kurp tās ved valsti. Tajā, kas attiecas uz nodokļu politiku, mēs neesam sadzirdēti. Uzskatām, ka nevajadzēja celt sociālo nodokli. Šobrīd aktīvi cīnāmies par reversā PVN ieviešanu. Visā, kas saistīts ar likviditāti un naudas resursu pieejamību, nekas nav paveikts. Jau pirms diviem gadiem varēja salikt kopā Parex banku ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, lai radītu Attīstības banku. Kaitina tas, ka Eiropas Savienības fondus administrē ap 20 valsts aģentūras, kurās strādā 700 līdz 900 klerki. Ierēdņu arguments, kāpēc neko nevaram mainīt, ir, ka «tā nolemts līdz nākamajam plānošanas periodam, tas ir 2013.gadam». Tracina viņu politiskā interese pārvaldīt katru mazāko valsts un ES fondu naudas pumpīti. Tādēļ uz priekšu nepavirzījās priekšlikums konsolidēt ES naudas izsniegšanu zem Lauku atbalsta dienesta.

Jūs savā mājaslapā chamber.lv pēdējoreiz aicināt politiķus nekavējoties sākt reformas. Ja valdošā koalīcija šo aicinājumu ignorēs, jūs uzsāksiet pretošanos?

Nolēmām neslēgt priekšvēlēšanu līgumus ar partijām, jo tas ir bezjēdzīgi. Sarīkojām sešas priekšvēlēšanu diskusijas ar moderatoru Jāni Domburu. Uzdevām būtiskus jautājumus – «vai nodokļus celsiet?», – «nē, necelsim» u.c. Politiķi nevien rīkojās pretēji solītajam, bet arī nevienojās ar sociālajiem partneriem, izņemot ar Latvijas Pašvaldību savienību, kam ir likumā noteiktas spēka pozīcijas. Godīgi sakot, tik dramatiskus melus nekad dzīvē nebiju pieredzējusi, kā no valdību veidojošām partijām. Labā ziņa ir tā, ka LTRK deviņās kompetenču padomēs uzņēmēji formulē reālo nostāju, ko varu tālāk paust sabiedrībai un masu medijiem. LTRK Padomes sēdē trīs stundas sprieda: «ko darīt ar valdību, kura melo?» Uzvarēja maigākais risinājums – ja tuvāko mēnešu laikā neredzēsim saprātīgu virzību uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, tad vairs neturpināsim dialogu ar valdību. Taču esmu saņēmusi uzaicinājumu uz Reformu darba grupas sēdi februāra vidū, kur premjers Valdis Dombrovskis iepazīstināšot ar savu redzējumu strukturālām reformām. Tas manī vieš mazu cerību.

Ministru prezidentam esot jauns padomnieks ekonomikas jautājumos – Jānis Miķelsons.

Es nepazīstu šo Jāni Miķelsonu. Ceru, ka viņš ir gana gudrs. Man ir žēl, ka pirms diviem gadiem mēs Latvijā nesaņēmāmies sekot Kipras piemēram. Viņi lūdza McKenzie institūta konsultantiem par 1,5 līdz 2 miljoniem eiro izstrādāt jaunu valsts stratēģiju. Kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem tika sakārtota veselības nozare u.c. sektori. Visus ciparus izlika uz deķa, izanalizējot, kā valstij attīstīties nākamajos 10 gados. Politiķu uzdevums tad būtu to pilnā mērā atbalstīt. Latvijas valsts, vērtējot pēc naudas apgrozījuma, ir neliela pasaules kompānija. Valsts nav uzņēmums un tās peļņa ir cilvēku uzticība valsts varai. Tādā ziņā Latvija.lv ir bankrotējusi, jo tā pazaudējusi sabiedrības uzticību. Valsti var vadīt arī ar biznesa rīkiem: pirmkārt, ar pārdomātu stratēģiju, otrkārt – ar pārmaiņu vadības konceptu; treškārt, attīstot finanšu sektoru; ceturtkārt – gādājot par darbaspēka resursu; piektkārt – nostiprinot IT nozari; sestkārt – ar efektīvu Lean menedžmentu. Tās ir LTRK piedāvātās reformas, citādi ekonomikai klāsies slikti.

Jūs lēmāt par stratēģiju nākamajiem trijiem gadiem, ko tā nesīs uzņēmējdarbības videi?

Mums svarīgas šķiet trīs jomas: pirmā ir uzņēmējdarbības vide (doing business no 24.vietas uzrāpties uz 6.vietu, jo augstākās vietas aizņem – Honkonga, Singapūra, Jaunzēlande, Somija u.c.). Latvija var būt ideāla biznesa vieta blakus Krievijai, kur atsperties, lai startētu uz kaimiņvalsti. Otrā ir globālās konkurētspējas indekss (tur pašlaik esam 75.vietā – varu kļūdīties), bet Igaunija ieņem 35. vai 36.vietu. Mums jātēmē tikt vienu vietu pirms igauņiem.

Kāpēc neatsākas aktīva uzņēmēju kreditēšana?

Tāpēc, ka mēs esam stulbi. Piedodiet – nekonkurētspējīgi Baltijas vai pasaules mērogā! Mūsu produktivitāte ir pārāk zema. Bet 2.pensiju līmeņa naudu būtu jāiegulda iecerētajā Attīstības bankā. Uzņēmējiem jāpārkārto sava domāšana uz pasaules līmeņa produktu/pakalpojumu piedāvāšanu jau šodien. Sacenšoties ar Vācijas vai Skandināvijas uzņēmumiem. Valdības uzdevums ir prasīt eksportējošiem uzņēmumiem: «Klau, kas mums ir jādara, lai jūs varētu eksportēt pēc iespējas vairāk?» Un pildīt viņu norādes bez atrunām.

Ja DK Daugava būtu jūsu biedrs un tai pēkšņi Swedbank atprasa 1,7 miljonus latu aizdevumu, vai LTRK iesaistītos situācijas noregulēšanā kā vidutājs, lai pasargātu savu biedru no izputēšanas?

DK Daugava jau divus gadus vairs nav mūsu biedrs. Vērojot šo konflikta situāciju no malas, mēs būtu gatavi piedāvāt profesionāla mediatora jeb sarunu vedēja palīdzību. Redzam, ka samilzušas komunikāciju problēmas. Uz to būtu jāpiekrīt arī Swedbank, kas ir ļoti sabojājusi savu reputāciju Latvijā. Droši vien, kļūdas ir pieļautas abās pusēs. Ja uzņēmums maksā par izmantoto kredītu, nesaprotu, kāpēc to būtu jāslēdz ciet?! Uzņēmējiem visu laiku ir aizdomas, ka šo konfliktu eskalāciju ietekmē divu valstu – Latvijas un Zviedrijas starptautiskās ekonomiskās attiecības, kas nav īpaši glaimojošas zviedriem un Swedbank. Runa ir par pasaules valstu dubulto morāli. Uzskatu, ka valsts interesēs būtu palīdzēt tādiem nacionālas nozīmes zīmoliem kā Lido, DK Daugava, Kolonna izdzīvot, lai tie netiktu saskaldīti vai izūtrupēti.

Cik noslogota ir LTRK šķīrējtiesa?

Tā ir ļoti noslogota, arī sniedzot mediācijas pakalpojumus.

Kādi ir jūsu priekšlikumi, kas padarītu valsts un pašvaldību iepirkumu procesu caurspīdīgāku, un lai uzņēmējiem nekad nenāktos karot ar valsti?

Publisko iepirkumu process ir tā sapiņķerēts, ka tur normālam uzņēmējam piedalīties nav viegli. Lai piedalītos iepirkumā, ir jāiemaksā nauda, kas ilgi stāv iesaldēta. Pēc tam jāiziet garais, birokrātiskais dokumentu vākšanas un apkopošanas ceļš. Kāpēc valsts nevar izveidot vienu mājaslapu, kur uzņēmējiem iesniegt pieteikumus un augšupielādēt pieprasītos dokumentus, lai reizi pusgadā pārbaudītu aktuālos iepirkumus? Skaidri zināms – tur ir daudz negodīguma un korupcijas, ierēdņu vērtības sistēma ir devalvēta, kas visu sasmērē. Tāpēc izceļas nemitīgas lēmumu pārsūdzības. Tas viss samazina valsts konkurētspēju. LTRK kategoriski iebilst pret nodevu ieviešanu publisko iepirkumu pārsūdzības procesā, jo tā ir antikonstitucionāla, ko apstiprina arī Satversmes tiesa. LTRK mudina ātrāk ieviest e–iepirkumu valsts sektorā. Lai būtu atvērtība un godīgums sākuma stadijā. Jāpieņem vienotais ierēdņu ētikas kodekss ar bargiem sodiem līdz pat aizliegumam dibināt privātuzņēmumus pēc valsts darba atstāšanas. Varētu aizgūt pieredzi no Kanādas, kur lielie uzņēmumi nepiedalās mazajos konkursos un mazie neiesaistās lielajos. Tādējādi sarūk korupcijas riski. Līdz 50 000 Ls «mazuļi» varētu pierakstīties elektroniski. Mikrouzņēmumu programma ir LTRK iznēsāts «bērns», lai «mazuļiem» rasties būtu viegli un vienkārši. Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kas pie mums atnāks paši, esam noņēmuši iestāšanās maksu 70 Ls apmērā un gada biedra nauda būs tikai 50 Ls, kas turklāt sadalīta četros vienādos maksājumos. Par brīvu programmā „Starts” no 2011.gada 1.marta viņiem mācīsim, kā uzsākt biznesu un kā veidot grāmatvedības uzskaiti. Ir prieks, ja biedri sapazīstas LTRK pasākumos, sapumpurojas un sāk veidot kopējus projektus.

Vai jūs atbalstāt dienesta auto nodokli un dubulto standartu, jo valsts un pašvaldības auto vēl nav aprīkoti ar GPS un nevar izsekot to maršrutiem?

Visiem jābūt vienādiem noteikumiem, lai valsts amatpersonām nerastos nesodāmības apziņa par nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu. Atcerēsimies, ka esam neliela un ērti pārvaldāma ekonomika. Tādēļ Latvijai būtu piemērojams Singapūras modelis, kur premjeram un ministriem maksātu pēc padarītā. Ja esat iesēdušies tajos krēslos, veči, rullējiet četrus gadus – tā ir jūsu atbildība! Pašlaik jums maksā tik, lai nopirktu jaunu uzvalku. Bet, ja pēc četriem gadiem Latvija mērķtiecīgi izrausies (doing business) uz 6.vietu, ja būs sakārtotas veselības un izglītības nozares u.t.jpr., jums katram no valsts kases būs pa miljonam prēmijā. Un jums nebūs jāzog un pēc tam jāuztraucas, ka esat zagļi…

Kā LTRK iecerējusi attīstīt eksporta zīmolu Rīgas marka?

Rīgas mērs Nils Ušakovs piedāvāja mums apskatīt Rīgas markas projektu 2010.gada vidū. Uzskatīju to par interesantu piegājienu un šķita, ka tas saistīts ar LiveRiga. Kopā ar Jāni Ošleju mācījām 100 skolotājiem 70 skolās radošās domāšanas metodes pēc Edvarda de Bono «6 domāšanas cepurēm». Kā spēlējoties pati sev paņēmu Rīgas marku, lai paraudzītos uz to savādāk kreatīvās domāšanas procesā. Kad jaunās idejas izklāstīju Rīgas domei, pašvaldība mums uzticēja to pārņemt un attīstīt. Zīmols ir ļoti jūtīga lieta. Rīgas pilsētai pašai jābūt ļoti kvalitatīvai un stilīgai, lai kādam stāstītu, ka Rīgas markas produkti ir labāki par citiem. Piedāvāju divus risinājumus, kas nav «akmenī cirsti», bet atrodas priekšizpētes stadijā. Sapratām, ka pilsētas TOPos nokļūst pēc pasaules pētījuma aģentūras MMC tā sauktā Merser pētījuma. Starp 220 pilsētām (pēc sešiem kritērijiem – veselība, izglītība, tūrisms, bizness utt.) dzīves kvalitātes rādītājos Rīga ir 90.vietā. Paldies dievam, Tallina ir 92.vietā. Savukārt Viļņa ieņem 70.vietu. Prognozējam, ka Rīga varētu veikt dzīves kvalitātes izrāvienu līdz 50.vietai trīs vai četros gados, pietuvinoties Lisabonai (Portugāle). Merser pārstāvji pašlaik gatavo piedāvājumu domei, kā to paveikt. Otrā ideja ir, ka pašiem Rīgas uzņēmumiem jākļūst par piemēru un paraugu. Strādājam pie nolikuma, lai izveidotu iekšējo apbalvojumu Rīgas marka (uzņēmumam, kas visvairāk atbalsta LiveRiga; tam, kas piesaistījis visvairāk darbavietu; tam, kas vislabāk nesis Rīgas vārdu pasaulē kā Jaunais Rīgas teātris u.c.) 2011.gada beigās tiks pasniegti pirmie apbalvojumi. Trešā ideja zīmola attīstīšanā ir, ka Rīga kā otra lielākā pilsēta Skandināvijā atradīs sev draugus – pilsētas un mērs vedīs turp uzņēmējus. Pārtikai seko līdzi smalka loģistikas sistēma, tāpēc vieglāk eksportēt citus pakalpojumus. Uz Pleskavu brauksim ar izglītības projektu Rīgas marka un, iespējams, uz Krasnojarsku – ar mediju projektu. Uzrakstījām ES fondu projektu par 1 milj. eiro, kura ietvaros tiks apmācīti Krievijas un Rīgas studenti franšizēšanas mākslā, ko savedīsim kopā ar ieinteresētajiem uzņēmumiem. Ja pēc trim gadiem Rīgas marka sasniegs reālu atdevi, es būšu pārlaimīga. Slavējama ir Rīgas mēra drosme un apņēmība, atstājot malā politiku.

Cik uzņēmējiem izmaksā braukt līdzi jūsu organizētajās tirdzniecības misijās, uz izstādēm, vai to iespējams apmaksāt ar LIAA projektu starpniecību?

Viss, kas attiecas uz Rīgas domes izmaksām, notiek par pašvaldības līdzekļiem. Uzņēmēji par biznesa tikšanos organizēšanu maksā paši (ceļš, viesnīcas, ēšana, zāles īre, vietējo darbinieku īpašie pakalpojumi). LTRK ir ieguvusi tiesības īstenot ES fondu projektu uzņēmēju apmācībām partnerībā, aktivitātē, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un kur uzņēmēji nemaz nesaskaras ar birokrātiju. Tirdzniecības misijas varētu daļēji apmaksāt no ES līdzekļiem, ja nebūtu birokrātiskie šķēršļi, kas noteikti piecu negodprātīgu uzņēmēju dēļ. Viņi bija paņēmuši naudu, lai atpūstos Taizemē.

Kāpēc rīkojat pasākumu ciklu Eksporta rīti?

Šī ideja ir aizgūta no Beļģijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Pērn tos sākām rīkot kopā ar eksporta konsultāciju uzņēmumu Baltic Gateway latviešu valodā reizi mēnesī – ap 20 līdz 30 interesantu lokā, bet kopš 2011.gada janvāra – arī krievu valodā. Uzņēmējiem ir svarīgi īsās tikšanās reizēs apskatīt reālus biznesa gadījumus (case–study). Veidosim portālu domnica.lv, kur būs pārtulkoti visi Rīgas domes dokumenti, lēmumi un iepirkumi attiecībā uz uzņēmējdarbību galvaspilsētā. Diskusiju cikls ir maksas pakalpojums – 15 Ls + PVN (LTRK biedriem) un 25 Ls + PVN – ne-biedriem, lai nosegtu tehniskās izmaksas (moderators, kafija, bulciņas).


Pievienot komentāru

  1. tamtam teica:

    Vieda dāma tā Grende, tad kad uzkāpa uz mediju teātra skatuves drusku radīja šaubas, bet nu jau ir sevi pierādījusi kā tiešām vērā ņemamu uzņēmēju pārstāvi un konsultantu.

  2. pūce teica:

    kura no ministrijām Latvijā nedzīvo uz Mēness? visas dzīvo

  3. edgars teica:

    Es viņai esmu pateicīgs par Mikrouzņēmumu programmas ieviešanu, kas ļāva man uzsākt mazo biznesu.

  4. oskars teica:

    hahha labs ;)

Tusks saņēmis Džonsona vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu.

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->