bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

LTV: Rīgas satiksme par parādu piedziņu maksā ap miljonu eiro gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējos gados SIA Rīgas satiksme (RS) maksājusi aptuveni miljonu eiro gadā parādu piedziņas uzņēmumam Conventus. Šī konsultanta darba efektivitāti tagad RS ierosinājusi izvērtēt auditorkompānija Ernst&Young, ziņo LTV raidījums de facto.

Tomēr gan parādu piedzinējs, gan RS apgalvo, ka izmaksas esot adekvātas. Izrādās, ka RS līdz šim pati nav varējusi piekļūt CSDD datubāzei un noskaidrot par stāvvietu nesamaksājušo auto īpašniekus, kuriem sūtīt draudu vēstules, skaidro raidījums.

Pēcapmaksas paziņojums – tā oficiāli sauc sarkano kvīti, ko uz sava auto vējstikla atradīs par pašvaldības stāvvietu nesamaksājušais šoferis. Ja šis paziņojums tiek ignorēts mēnesi, RS to var piedzīt no transportlīdzekļa turētāja vai īpašnieka.

Ernst&Young veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljoni iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro, ziņo de facto.

Parādu piedziņu nodrošina SIA Konsultatīvā sabiedrība Conventus. Par slikto parādu piedziņu 2017.gadā RS šai SIA samaksāja 1,026 miljonus eiro, bet 2018.gadā – 943 tūkstošus eiro. de facto zināms, ka Ernst&Young RS iesaka izvērtēt parādu piedziņas konsultanta darba efektivitāti.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss marta vidū LTV raidījumā 1:1 par to arī pauda šaubas: «Tas nav normāli, to es arī saku. Tas ir viens no aspektiem, ka jāpadara šī parādu piedziņa efektīvāka. Vai nu tur ir jāiesaista, piemēram, pašvaldības policija vai nu, līdzīgi kā ar fotoradaru parādiem vai Apstāties aizliegts, kur ir zīmes, kur ir sodīti autovadītāji, tehnisko apskati nevar iziet, vai kaut kādi citi mehānismi. Es saprotu, ka šī parādu piedziņa ir bijusi neveiksmīga, izmaksas ir milzīgas un tirgū šis pasākums un pakalpojums citiem komersantiem maksā daudz lētāk.» Šis esot kārtējais darījums, kas būtu jāanalizē un jāmeklē iespējas RS nepārmaksāt par pakalpojumu, ko citi saņemot lētāk, uzskata Matīss.

RS de facto noskaidroja, ka līgums par parādu atgūšanas pakalpojumiem ar Conventus noslēgts 2014.gada nogalē, tā termiņš – pieci gadi. Jaunieceltais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis stāsta: «Conventus bija vienīgais pretendents, kas iesniedza. Interese bija, bet tas darbiņš jau nav tik vienkāršs būtībā. (..) Nu tiešām, ja tā skatāmies visus tos faktus, labs līgums īstenībā. Normāls līgums par labu cenu, pie tam godīgi noslēgts. Nav tur kaut kādi brīnumi, ja jau neviens nepieteicās.»

Saulītis skaidro, ka Conventus parādus piedzen ne vien no nemaksātājiem par stāvvietām, bet arī no sabiedriskā transporta bezbiļetniekiem.

To rakstiskās atbildēs norāda arī Conventus, kas ir sašutuši par Ernst&Young secinājumiem. RS maksājumos uzņēmumam ietilpst ne vien ārpustiesas parādu atgūšana, bet arī tūkstošiem tiesvedības procesu, tai skaitā valsts nodevas par tiem, turklāt tie varot vilkties gadiem ilgi.

Viens no Conventus līdzīpašniekiem un valdes locekļiem Jānis Krastiņš sarunā ar de facto norāda, ka RS nav vienīgais uzņēmuma klients autostāvvietu nozarē: «Nu iedomājieties, ja ar mums strādā praktiski visi Latvijas lielākie stāvvietu operatori, tad par ko tas liecina? Visiem mēs esam neefektīvi, tāpēc mūs izvēlas? Nu tas ir absurds!»

2016.gada nogalē Conventus nopirka juridisko pakalpojumu firmu Lex Interpretis. Tikai šā gada janvārī vēsturiskais nosaukums mainīts uz SIA CCS. Lex Interpretis savulaik dibināja advokāts un ilggadējs Rīgas mēra Nila Ušakova (S) padomnieks Jānis Dzanuškāns ar brāli, vēlāk starp īpašniekiem bija viņa sieva, bet nu jau desmit gadus oficiālas saistības ar uzņēmumu Dzanuškānam nav. Laikā no 2011. līdz 2016.gadam Lex Interpretis tika pie vairākiem juridisko pakalpojumu līgumiem galvaspilsētas struktūrās, piemēram, Rīgas pašvaldības policijā un Rīgas namu pārvaldniekā.

Conventus valdes loceklis Krastiņš apgalvo, ka uzņēmums nopirkts, lai veidotu biznesu kopā ar lietuviešu partneriem. Dzanuškāns ar pirkumu nekādi neesot saistīts. Kopš 2017.gada tagad nu jau Conventus ir ticis pie diviem juridisko pakalpojumu līgumiem ar Rīgas namu pārvaldnieku kopā 600 tūkstošu eiro vērtībā, informē raidījums.

Conventus 2017.gada pārskats liecina, ka no RS nākušais miljons eiro veido gandrīz pusi no uzņēmuma apgrozījuma, bet pagājušā gada pārskats vēl nav pieejams. Maz ticams, ka RS tagadējo līgumu lauzīs, jo par to ir jābrīdina pusgadu iepriekš, prognozē de facto.

Tomēr nākotnē par parādu piedziņas pakalpojumiem RS varētu maksāt mazāk. Daļa no parādniekiem samaksā jau pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas, taču arī tam līdz šim vajadzēja parādu piedzinēja palīdzību. RS pati nevar noskaidrot auto turētāju, bet zvērināti advokāti šīm ziņām klāt tiek. Beidzot ir sagatavotas izmaiņas, kas ļaus transportlīdzekļu valsts reģistrā ielūkoties arī uzņēmumiem, kam deleģētas pašvaldību autonomās funkcijas. To de facto apliecināja CSDD.

«Tas tiešām būtu saprātīgi, to pirmo stadiju… ja tā pirmstiesas stadija pārietu RS, tas būtu loģisks lēmums. Neskatoties, ka tas darbaspēkus būs nepieciešams varbūt nedaudz kvalificētāks, bet nu, teiksim, paziņojumus jau nevajag ar juridisko izglītību gatavot. Tas ir arī masveida produkts, tā varētu teikt,» par tuvākās nākotnes iecerēm autostāvvietu parādu piedziņā stāsta RS pagaidu vadītājs Saulītis.

Jāatgādina, ka gandrīz divus gadus RS valdē amatu apvienošanas kārtā ieņēma Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins, kurš līdz tam tam sešus gadus bija CSDD valdes loceklis. Taču šī viņa pieredze acīmredzot nekādi nelīdzēja RS piekļūt pie transportlīdzekļu reģistra jau ātrāk, secina raidījums.


Pievienot komentāru

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->