LTV pieļauj: Caur LTRK nenotikušos biznesa braucienos aizplūst vairāk nekā divi miljoni

Nepilnu trīs gadu laikā caur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) aizplūduši vairāk nekā divi miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa nonākusi 16 dažādos apakšuzņēmumos, izpētījis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums De facto.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka daļa naudas, visticamāk, izkrāpta «uzpūstās tāmēs» un nenotikušās tirdzniecības misijās.

Vairāku gadu garumā apmēram 60 miljoni eiro Eiropas un valsts naudas atvēlēta uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai ārvalstīs, tomēr daudzi to izmantojuši nevis sadarbības partneru meklēšanai, bet lai atpūstos. Šādi, iespējams, izkrāpti vairāk nekā 600 000 eiro, vēsta raidījums. Notikušo izmeklē policija.

Vairākas misijas, par kurām pastāv aizdomas, ka tās organizētas atpūtas, nevis darba nolūkos, organizējis «Eiropas fondu naudas apguves lietpratējai» Lienei Melderei piederošais Motio Biznesa Inkubators. Trīs gadu laikā par šo tirdzniecības misiju organizēšanu uzņēmums nopelnījis 700 000 eiro, ziņo De facto.

Tomēr pastāv aizdomas, ka Motio Biznesa Inkubators nav vienīgais, kas šādā veidā nopelnījis, vēsta žurnālisti. Piemēram, Francity saņēmis 14 000 eiro par to, ka noorganizējis vienas dienas vizīti uz bezmaksas izstādi Viļņā.

Pie prāvām summām ticis arī uzņēmums Gateway Baltic, kura īpašniece ir Jaunās Vienotības politiķe Inese Andersone.

LTRK atbildība ir tirdzniecības misiju organizēšana, tomēr «melno darbu» tā nedara. Tā vietā tā saņem komisijas maksu, un misiju organizēšanu uztic nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem, ziņo raidījums. Pēc tam uzņēmums, kurš devās misijā un to noorganizēja caur LTRK, varēja saņemt izdevumu atmaksu 80% apmērā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA).

Vēl par šo tematu: Aizdomas par izkrāptu ES naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos

Trīs gadu laikā LTRK komisijas maksās nopelnījusi 250 000 eiro. Ja misijas tā organizētu pati, tad peļņa būtu vēl lielāka, vēsta De facto un norāda – 2017.gadā caur LTRK izgājuši vairāk nekā 1,3 miljoni eiro.

«Jebkura uzņēmēju organizācija priecātos par tik lielu naudu, lai uzaudzētu muskuļus, pieņemtu darbā ļoti augsti apmaksātus speciālistus, kas var veidot kvalitatīvu programmu. Es domāju, biedri tikai priecātos, ka kamera attīstās. Kādai jābūt loģikai, lai šo visu uzticētu kādai mazai firmai, kurā strādā tikai daži cilvēki, un ļaut tai mazajai firmai nopelnīt to miljonu?» ar retorisku jautājumu De facto notiekošo komentē LIAA direktors Andris Ozols.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš gan aizbildinās ar ierobežotu cilvēku skaitu un nepietiekamām kompetencēm.

De facto atzīmē – LTRK nolīgtos apakšuzņēmējus nav uzraudzījusi. Tie par savu darbu lielākoties prasījuši lielākās Eiropas projektos pieejamās summas. LTRK noliedz, ka tas viņos būtu raisījis aizdomas.

Lai ierobežotu iespējamo naudas izsaimniekošanu, LIAA pirms divarpus gadiem aicināja Ekonomikas ministriju samazināt finansiālo atbalstu. Izmaiņas sekoja pēc pusotra gada.

De facto norāda, ka tajā laikā ekonomikas ministrs bija Andersones politiskais līdzgaitnieks Arvils Ašeradens. Viņa laikā Andersones uzņēmums uzvarējis divos ministrijas iepirkumos, tomēr abi toreiz noliedza, ka iemesls būtu partejiskā piederība.

2017.gadā LIAA saņēma 346 maksājumu pieprasījumus par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās. Kopš valsts atbalsta samazināšanas, LIAA vairs nav saņēmusi lūgumus no uzņēmējiem atlīdzināt tirdzniecības misiju tēriņus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas