bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

LU docente: Pedagogu trūkums liecina, ka skolotāju izglītībai jābūt elastīgākai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Skolotāju izglītība ir jāmaina pašos pamatos, lai pedagogi veiksmīgi pildītu jauno lomu – darbotos kā virzītāji, atbalstītāji un padomdevēji skolēnu kompetenču attīstības un patstāvīgās mācīšanās procesā,» uzsver Latvijas Universitātes docente un vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinberga. Viņa ir pārliecināta, ka jaunu, izcilu skolotāju paaudzi var izveidot tikai tad, ja pastāv līdzvērtīga un cieša sadarbība starp izglītības iestādēm, pašvaldībām un universitātēm, tāpēc ir uzsākts darbs pie jauna izglītības modeļa izveides.

Dramatisks pedagogu trūkums

 

«Šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst pedagogu, īpaši eksakto zinātņu jomā,» saka Margeviča-Grinberga. 2016.gadā skolās strādāja aptuveni 30% pedagogu pirmspensijas un pensijas vecumā. Kopš 2014.gada Latvijā skolotāju vidējais vecums palielinās – 64% skolotāju ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, bet vecumā līdz 30 gadiem – vien 8% . Pēdējos gados nav notikusi strauja skolotāju paaudžu maiņa, tāpēc tā ir gaidāma tuvākajā laikā. Jāpiebilst, ka šī problēma skar ne tikai Latviju – 2018.gada augusta dati liecina, ka Vācijas skolās trūkst 35 000 pedagogu, kas ir sliktākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā.

«Arī Austrijā situācija ir tikpat dramatiska. Vēl jāņem vērā, ka 2021./2022.studiju gadā Latvijā tiks aizvērtas 22 studiju programmas, kurās sagatavo jaunos pedagogus, bet tā vietā būs septiņas jaunas programmas vairākās augstākās izglītības iestādēs kopumā. Trūkstošais pedagogu skaits šobrīd signalizē par situācijas nopietnību, tāpēc steidzami jāpiedāvā inovatīvi skolotāja izglītības ieguves veidi, piemēram, darba vidē balstītas studijas.»

Skolotājs kā 2.līmeņa augstākā izglītība

 

Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai topošajiem pedagogiem piedāvātu darba vidē, uz reālām vajadzībām balstītu izglītību, ko var iegūt, paralēli strādājot skolā. Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Šveicē jau veiksmīgi tiek īstenotas līdzīgas idejas. Ļoti populāras ir viena gada programmas, kuru ietvaros cilvēki, kuriem jau ir augstākā izglītība kādā nozarē, piemēram, ķīmijā, bioloģijā vai filoloģijā, apgūst mācību priekšmeta vai jomas integrēto metodiku un paralēli strādā izglītības iestādē, stāsta LU docente.

Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka vecā pedagogu izglītības sistēma sevi ir izsmēlusi, un ir laiks arī skolām aktīvi iesaistīties skolotāju izglītībā uzņemoties līdzatbildību par skolotāju izglītības kvalitāti. Šāda – darba vidē balstīta – skolotāju izglītības programma būs unikāla visā Baltijā un prognozējams, ka tā sniegs pozitīvus rezultātus. Patiesībā, citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, ķīmiķis, kurš apguvis skolotāja profesiju, ar lielu iespējamību spēs skolēniem palīdzēt apgūt dziļas zināšanas konkrētajā mācību priekšmetā.

«Teorijas un prakses sasaistes nodrošināšanai ir nepieciešama darba vidē balstīta skolotāju izglītība, kas rosina studējošos uz pašvadītu mācīšanos un atbildības uzņemšanos par savām studijām. Zināšanu pasniegšana studiju procesā tiks pilnībā aizstāta ar profesionālās kompetences apguvi, aktīvi darbojoties mācību grupās, izstrādājot projektus, apgūstot konstruktīvas atgriezeniskās saites sniegšanas kultūru, reflektējot par savu darbu skolā (studiju procesa ietvaros) utt.»

Reālas un darba vidē balstītas studijas

 

LU docente stāsta, ka plānots, ka studiju programmas ietvaros dažādu nozaru speciālisti apgūs, kā strādāt ar bērniem, ņemot vērā arī dažādu kultūru, valodu u.c. atšķirības. Mācīsies, kā risināt reālas problēmas, ar kurām pedagogi saskaras skolās, nevis iedomātas situācijas. Pilnveidos savas caurviju prasmes, apgūs arī darbošanos e-vidē, un izpratni par to, kā vērtēt sevi, un attiecīgi – arī skolēnus. Arī studiju programmas noslēguma darbs saistāms ar reālu problemātiku skolotāju darbā, turklāt, visi noslēguma darbi tiks apkopoti vienotā platformā, kurā ar tiem varēs iepazīties arī citi pedagogi. Attiecīgi tās būs studijas ar pievienotu sociālo vērtību, nevis darbs ķeksīša pēc. Ieguvēji būs skolēni, paši skolotāji un, protams, arī skolas.

Skolu iesaiste un līdzatbildība

 

«Runājot par pedagogu izglītību Latvijā, jāapzinās, ka šobrīd ir pienācis laiks domāšanai maiņai. Ir laiks līdzatbildībai! Ja skolām ir nepieciešami pedagogi (un skolām tiešām ir nepieciešami pedagogi), tad ir jāiesaistās skolotāju izglītībā. Turklāt, jāiesaistās jau no pirmās dienas, kad potenciālais skolotājs piesakās studiju programmā – izlemjot, vai skola ir gatava uzņemt šādu topošo skolotāju, izvērtējot, vai attiecīgais cilvēks var saņemt pielaidi pedagoģiskajam darbam u.tml.,» atzīmē Margeviča-Grinberga.

Kā ikvienas idejas realizēšanai, arī šai ir būtisks finansējums. Šajā gadījumā finansējums ietver vairākus aspektus, jo students jeb topošais skolotājs jau studiju laikā strādās skolā. Tas nozīmē, ka finansējumu veidos Izglītības un zinātnes ministrijas apmaksātas budžeta vietas un stipendija, kā arī atalgojums par darbu no attiecīgās skolas.

Izglītība ir jārada pašiem

 

«Latvijas vidusskolās šobrīd trūkst dažādu priekšmetu skolotāju un šāda studiju programma ļaus, piemēram, angļu valodas filologam kļūt par angļu valodas skolotāju, juristam – par vēstures, politikas vai sociālo zinātņu skolotāju u.tml. Izglītība ir jārada pašiem un šobrīd ir īstais laiks to darīt!» uzsver LU docente.


Pievienot komentāru

Itālija pagarina karantīnu, novēro lēnāku inficēšanās tempu

Itālijas valdība ir paildzinājusi termiņu valsts mēroga karantīnai līdz Lieldienām, un novērojusi lēnāku epidēmijas izplatīšanās tempu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Uz laiku atstādina no amata Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču

Radzevičs ir atstādināts no amata uz laiku, kamēr notiks izpilddirektora darba pārkāpuma izvērtējums, norāda pagaidu administrācijas vadītājs.

Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Ungārijā palielina Orbāna pilnvaras, vēlas sodīt dezinformācijas izplatītājus

Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu, ar ko koronavīrusa pandēmijas apstākļos premjerministra Viktora Orbāna vadītai valdībai ir ļauts pašai pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Reģionālo maršrutu autobusos ieviesti pasažieru skaitu ierobežojošie pasākumi

Pasažieriem atbildīgi jāizvērtē sabiedriskā transporta lietošanas nepieciešamība un jāizmanto sabiedriskais transports tikai būtiskos gadījumos.

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Valdība konceptuāli atbalstījusi 150 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!