bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 19.02.2020 | Vārda dienas: Zane, Zuzanna
LatviaLatvija

LU docente: Pedagogu trūkums liecina, ka skolotāju izglītībai jābūt elastīgākai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Skolotāju izglītība ir jāmaina pašos pamatos, lai pedagogi veiksmīgi pildītu jauno lomu – darbotos kā virzītāji, atbalstītāji un padomdevēji skolēnu kompetenču attīstības un patstāvīgās mācīšanās procesā,» uzsver Latvijas Universitātes docente un vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinberga. Viņa ir pārliecināta, ka jaunu, izcilu skolotāju paaudzi var izveidot tikai tad, ja pastāv līdzvērtīga un cieša sadarbība starp izglītības iestādēm, pašvaldībām un universitātēm, tāpēc ir uzsākts darbs pie jauna izglītības modeļa izveides.

Dramatisks pedagogu trūkums

 

«Šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst pedagogu, īpaši eksakto zinātņu jomā,» saka Margeviča-Grinberga. 2016.gadā skolās strādāja aptuveni 30% pedagogu pirmspensijas un pensijas vecumā. Kopš 2014.gada Latvijā skolotāju vidējais vecums palielinās – 64% skolotāju ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, bet vecumā līdz 30 gadiem – vien 8% . Pēdējos gados nav notikusi strauja skolotāju paaudžu maiņa, tāpēc tā ir gaidāma tuvākajā laikā. Jāpiebilst, ka šī problēma skar ne tikai Latviju – 2018.gada augusta dati liecina, ka Vācijas skolās trūkst 35 000 pedagogu, kas ir sliktākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā.

«Arī Austrijā situācija ir tikpat dramatiska. Vēl jāņem vērā, ka 2021./2022.studiju gadā Latvijā tiks aizvērtas 22 studiju programmas, kurās sagatavo jaunos pedagogus, bet tā vietā būs septiņas jaunas programmas vairākās augstākās izglītības iestādēs kopumā. Trūkstošais pedagogu skaits šobrīd signalizē par situācijas nopietnību, tāpēc steidzami jāpiedāvā inovatīvi skolotāja izglītības ieguves veidi, piemēram, darba vidē balstītas studijas.»

Skolotājs kā 2.līmeņa augstākā izglītība

 

Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai topošajiem pedagogiem piedāvātu darba vidē, uz reālām vajadzībām balstītu izglītību, ko var iegūt, paralēli strādājot skolā. Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Šveicē jau veiksmīgi tiek īstenotas līdzīgas idejas. Ļoti populāras ir viena gada programmas, kuru ietvaros cilvēki, kuriem jau ir augstākā izglītība kādā nozarē, piemēram, ķīmijā, bioloģijā vai filoloģijā, apgūst mācību priekšmeta vai jomas integrēto metodiku un paralēli strādā izglītības iestādē, stāsta LU docente.

Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka vecā pedagogu izglītības sistēma sevi ir izsmēlusi, un ir laiks arī skolām aktīvi iesaistīties skolotāju izglītībā uzņemoties līdzatbildību par skolotāju izglītības kvalitāti. Šāda – darba vidē balstīta – skolotāju izglītības programma būs unikāla visā Baltijā un prognozējams, ka tā sniegs pozitīvus rezultātus. Patiesībā, citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, ķīmiķis, kurš apguvis skolotāja profesiju, ar lielu iespējamību spēs skolēniem palīdzēt apgūt dziļas zināšanas konkrētajā mācību priekšmetā.

«Teorijas un prakses sasaistes nodrošināšanai ir nepieciešama darba vidē balstīta skolotāju izglītība, kas rosina studējošos uz pašvadītu mācīšanos un atbildības uzņemšanos par savām studijām. Zināšanu pasniegšana studiju procesā tiks pilnībā aizstāta ar profesionālās kompetences apguvi, aktīvi darbojoties mācību grupās, izstrādājot projektus, apgūstot konstruktīvas atgriezeniskās saites sniegšanas kultūru, reflektējot par savu darbu skolā (studiju procesa ietvaros) utt.»

Reālas un darba vidē balstītas studijas

 

LU docente stāsta, ka plānots, ka studiju programmas ietvaros dažādu nozaru speciālisti apgūs, kā strādāt ar bērniem, ņemot vērā arī dažādu kultūru, valodu u.c. atšķirības. Mācīsies, kā risināt reālas problēmas, ar kurām pedagogi saskaras skolās, nevis iedomātas situācijas. Pilnveidos savas caurviju prasmes, apgūs arī darbošanos e-vidē, un izpratni par to, kā vērtēt sevi, un attiecīgi – arī skolēnus. Arī studiju programmas noslēguma darbs saistāms ar reālu problemātiku skolotāju darbā, turklāt, visi noslēguma darbi tiks apkopoti vienotā platformā, kurā ar tiem varēs iepazīties arī citi pedagogi. Attiecīgi tās būs studijas ar pievienotu sociālo vērtību, nevis darbs ķeksīša pēc. Ieguvēji būs skolēni, paši skolotāji un, protams, arī skolas.

Skolu iesaiste un līdzatbildība

 

«Runājot par pedagogu izglītību Latvijā, jāapzinās, ka šobrīd ir pienācis laiks domāšanai maiņai. Ir laiks līdzatbildībai! Ja skolām ir nepieciešami pedagogi (un skolām tiešām ir nepieciešami pedagogi), tad ir jāiesaistās skolotāju izglītībā. Turklāt, jāiesaistās jau no pirmās dienas, kad potenciālais skolotājs piesakās studiju programmā – izlemjot, vai skola ir gatava uzņemt šādu topošo skolotāju, izvērtējot, vai attiecīgais cilvēks var saņemt pielaidi pedagoģiskajam darbam u.tml.,» atzīmē Margeviča-Grinberga.

Kā ikvienas idejas realizēšanai, arī šai ir būtisks finansējums. Šajā gadījumā finansējums ietver vairākus aspektus, jo students jeb topošais skolotājs jau studiju laikā strādās skolā. Tas nozīmē, ka finansējumu veidos Izglītības un zinātnes ministrijas apmaksātas budžeta vietas un stipendija, kā arī atalgojums par darbu no attiecīgās skolas.

Izglītība ir jārada pašiem

 

«Latvijas vidusskolās šobrīd trūkst dažādu priekšmetu skolotāju un šāda studiju programma ļaus, piemēram, angļu valodas filologam kļūt par angļu valodas skolotāju, juristam – par vēstures, politikas vai sociālo zinātņu skolotāju u.tml. Izglītība ir jārada pašiem un šobrīd ir īstais laiks to darīt!» uzsver LU docente.


Pievienot komentāru

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Attīstībai/Par! un Progresīvie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā

Partiju apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie nolēmuši veidot kopīgu sarakstu pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Maxima traģēdijā bojāgājuša glābēja vecāki sašutuši par tiesas spriedumu

«Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?»

Ķīnas ietekme Igaunijā; Tallina noraida Pekinas kritiku par izlūkdienesta ziņojumu

Igaunijas ārlietu dienests ir noraidījis Ķīnas Vēstniecības pausto lūgumu, lai Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests izlabo tā secinājumus par Ķīnas ietekmi valstī, kas pausti dienesta sagatavotajā drošības situācijas izvērtējumā, ziņo ERR.

FDP: Ekonomisko izaugsmi var nomākt vairāki globālie un vietējie riski

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022.gadā.

Šogad Valsts policija Rīgā atsavinājusi vairāk nekā sešus miljonus nelegālo cigarešu

Šā gada janvārī un februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā kopumā atsavinājusi 6 640 000 nelegālo cigarešu.

Pasaules bagātākais cilvēks sola 10 miljardus ASV dolāru klimata saudzēšanai

ASV interneta lieluzņēmuma Amazon dibinātājs Džefs Bezoss apsolījis cīņai pret klimata pārmaiņām piešķirt finansējumu desmit miljardu ASV dolāru apmērā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes vadītāja Belokoņa padomnieku

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku.

Latvija cīnīsies par godīgu finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā

Latvijas interesēs ir panākt laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas palīdzētu uzsākt fondu programmēšanu, veicinātu savlaicīgu projektu īstenošanu un nodrošinātu ES investīciju nepārtrauktību Latvijā.

Igaunijā Rail Baltica vajadzībām iegūti 32 zemesgabali no aptuveni 650

Igaunijā, gatavojot dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi, grūti sokas ar īpašumu atpirkšanu. No kopumā vajadzīgiem aptuveni 650 zemesgabaliem pagaidām ir iegūti vien 32, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Maxima traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts. Patlaban tiesa turpina lasīt spriedumu.

Spriedums Maxima traģēdijas krimināllietā tautai nepatiks, vērtē Zolitūde 21.11.

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka šodien spriedumu pasludinās tikai tiesas pirmā instance un ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas tiks pārsūdzēts no apsūdzēto vai apsūdzības uzturētāju puses.

VNĪ: iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A un SBSC.

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

Pētījums: Mirstība no koronavīrusa Ķīnā ir 2,3%; visvairāk upuru senioru vidū

Ķīna apjomīgā pētījumā par pašreizējo jaunā koronavīrusa uzliesmojumu valstī secinājusi, ka vidējais mirstības īpatsvars inficēšanās gadījumu vidū ir 2,3%, tā raksta britu raidsabiedrība BBC.

Eiropas akciju cenas pieaug, investoriem izvērtējot koronavīrusa sekas

Akciju cenas Eiropā pirmdien, 17.februārī, pieaugušas, kamēr investori izvērtēja jaunā koronavīrusa Covid-19 sekas ekonomikā.

Izsolē pārdots Annai Emīlijai Maliginai un Dzīvokļi.lv piederošs kopīpašums Jūrmalā

Izsolē nosolītā cena ir 338 600 eiro. Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 173 600 eiro. Izsoles solis bija 3 000 eiro. Izsoles sākumcena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

JV: Valstiski domājošām partijām jāapvieno spēki uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām

Partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, komentējot gaidāmās vēlēšanas, skaidro, ka Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi, norādot, ka laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss.

Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nolemts trešdien, 19.februārī, rīkot sēdi, kurā tiks turpināts spriest par iespēju apstiprināt galaziņojumu. Pirms tam otrdien, 18.februārī, notiks komisijas tehniskā sēde, kurā plānots pārrunāt deputātu iesniegtos papildinājumus.

Pēc tikšanās ar iesaistītajām institūcijām Levits vēl nenāk klajā ar tiešu rīcības plānu Misānes jautājumā

Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.

Gumijas stiepšana. Lemberga tiesas sēdēm 11 gadu «jubileja»

Gumijas stiepšana ir process, kas it kā notiek, taču nevienam labumu nedod, izņemot pašu staipītāju. Ar šādu alegorisku apzīmējumu varētu raksturot Aivara Lemberga tiesas sēdes, kas norit jau 11 gadus.  

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!