bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Lūgs vērtēt, vai Bērziņa un Strakšas kompensācijas ir valsts mantas izšķērdēšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No kreisās: Edvīns Bērziņš un Aivars Strakšas

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) lūgs VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) kapitāldaļu turētāju izvērtēt, vai kompānijas valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un valdes loceklim Aivaram Strakšas līdz ar darba attiecību izbeigšanu piešķirtās kompensācijas atbilst likumam par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu, pirmdien, 29.jūlijā, žurnālistiem pastāstīja ministrs.

«Kompensāciju apmērs ir padomes un valdes savstarpējo sarunu jautājums. Ņemot vērā informāciju, kuru esmu uzzinājis, lūgšu kapitāldaļu turētāju izvērtēt, vai līgumi atbilst likumam par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu,» pauda Linkaits.

Vienlaikus viņš norādīja, ka plānoto kompensāciju apmēru nevar komentēt.

Tajā pašā laikā uz jautājumu, vai kompensācijas, pēc viņa domām, ir par lielu, Linkaits atbildēja: «Tās prasa izvērtējumu.»

TV3 Ziņas, atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka abiem paredzēts izmaksāt atlaišanas pabalstu gada algas apmērā. Bērziņa amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu liecina, ka viņš pērn nopelnīja 147 000, bet Strakšas – 128 000 eiro.

Tāpat Linkaits norādīja, ka nevar atbildēt, vai plānoto kompensāciju apmērs varētu būt iemesls, kāpēc Bērziņš un Strakšas nolēma atkāpties. Pēc ministra teiktā, šāds jautājums būtu uzdodams Bērziņam un Strakšas.

«Es domāju, ka mums tagad ir jāskatās uz priekšu. Šī lapa jāpāršķir. Ejam tālāk un meklējam mūsdienīgu valdi, kas var veikt visu nepieciešamo atbilstoši valdības rīcības plānam,» pauda ministrs.

Jautāts par valdes locekļu atlases procedūru, Linkaits sacīja, ka valdes locekļus ir nepieciešams atlasīt starptautiskā konkursā, piesaistot personāla atlases kompāniju, jo LDz ir jāveido par modernu, mūsdienīgu uzņēmumu, kas atbalsta cilvēku un arī klientu intereses. «Ir ļoti daudz darba gan struktūras, gan darbības principu sakārtošanā, tāpēc vajadzīgs spēcīgs vadītājs ar labu redzējumu,» minēja ministrs.

LDz kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 25.jūlijā, LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas. Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu esot nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas no 12.augusta. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Tāpat vēstīts, ka šogad 7.maijā Linkaits izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un arī Stūrmanim, un rosināja uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Savukārt LDz valdes locekļi paziņoja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai. Bērziņš un Strakšas arī lūdza Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret Linkaitu par neslavas celšanu.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna Latvijas dzelzceļš valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, LDZ Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums LDZ infrastruktūra, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums LDZ ritošā sastāva serviss, apsardzes uzņēmums LDZ apsardze, kā arī loģistikas uzņēmums LDZ loģistika.


Pievienot komentāru

  1. annina teica:

    skatos un brinos parastiem cilvekiem kompensacija 3 menesus biezajiem veselu gadu trukst vardu

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.

Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Tiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tā atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to tā var nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!