bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.08.2018 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss

Lūk, kādā vecumā otrās pusītes visbiežāk krāpj. Pievērs uzmanību!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

wdwd

Doma par to, ka tava otrā pusīte ir neuzticīga un iesaistās intīmās attiecībās ar kādu citu, ir emocionāli postoša.

Tāpēc it tikai dabiski, ka meklējam iezīmes un brīdinājuma signālus, lai nepieļautu to, ka mūs krāpj.

Jaunā pētījumā ir noskaidrots, kādi ir “bīstamākie” vecumi jeb, kuros vecumos tavai otrajai pusītei varētu būt vislielākā nosliece tevi krāpt. Lielbritānijā veiktā pētījuma rezultāti tika publicēti vietnē IllicitEncounters.com, un tiem ir arī zinātnisks pamatojums.

Jaunā pētījumā ir noskaidrots, ka cilvēki divreiz biežāk krāpj otrās pusītes “bīstamajā” 39 gadu vecumā, un pastāv lielāka iespējamība spert sānsoli arī kādas citas desmitgades nogalē, piemēram, 29 vai 49 gados.

2014.gadā Ņujorkas Universitātes un Kalifornijas Universitātes zinātnieki veica sešus pētījumus par pieaugušo uzvedību laikā, kad viņi tuvojas desmitgades nogalei, jeb vecumā, kas skaitliski beidzas ar 9 (29, 39, 49 gadu vecumā, u.tml.) Viena no pētījumu tēmām bija arī attiecības ārpus laulībām, un informācija tika iegūta no iepazīšanās portāliem, kuru lietotājiem ir it kā monogāmas attiecības.

Šajā interneta vietnē bija reģistrējušies 8 077 820 vīrieši, un viņu vidū 952 176 bija vecuma grupās, kas beidzas ar ciparu 9. Izrādījās, ka, salīdzinājumā ar citām vecuma grupām, šādu cilvēku bija par 18 % vairāk.

Izanalizējot visu sešu pētījumu rezultātus, tika noskaidrots, ka šajā vecuma grupā cilvēki pastiprināti uztraucas par novecošanu un domā par to, vai viņu dzīve ir pietiekoši jēgpilna.

Tāpēc arī varētu rasties uzvedības izmaiņas vai krīze, meklējot šo dzīves jēgu, un rezultātā cilvēks var izlemt arī par labu sānsolim.

Kopumā krāpšana ir joma, kuru ir diezgan grūti pētīt, jo ir jāatrod cilvēki, kas vēlētos piedalīties un sniegtu patiesu informāciju, turklāt krāpšana pati par sevi attiecībās tiek definēta dažādi.

Vietnes IllicitEncounters.com pētījums varētu arī nebūt pietiekoši labi pamatots, jo to finansiāli sponsorē pats uzņēmums, kā arī tajā izmantotās metodes nav pārbaudītas. Tā rezultāti varētu norādīt vien to, ka cilvēki, kas vēlas krāpt savas otrās pusītes, ne vienmēr sniedz patiesu informāciju par savu vecumu.

Universitāšu zinātnieki apkopoja informāciju par to, kā iepazīšanās portālu lietotāji varētu attiekties pret nepatiesa vecuma norādīšanu. Viņi palūdza lietotājiem iedomāties veidu, kā viņi varētu apmānīt otru cilvēku un likt noticēt norādītajam vecumam, kas ir pēc iespējas mazāks, taču nepārkāpj arī varbūtības robežas. Visbiežāk tika norādīts vecums, kura pēdējais cipars ir 5. Tātad 30 gadus vecs cilvēks, melojot par savu vecumu, visticamāk norādīs, ka viņam ir 25 nevis 29 gadi.

Kādā citā pētījumā, ko veica ASV Darba departaments, tika salīdzināts cilvēku ģimenes stāvoklis un atbildes uz jautājumiem par to, vai viņiem pēdējā gada laikā ir bijuši vairāki partneri. Visi, kas uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši, tika uzskatīti par neuzticīgiem.

Tika noskaidrots, ka gan vīrieši, gan sievietes, kas pelna mazāk nekā viņu dzīvesbiedri, biežāk izvēlas spert sānsoli. Jo mazāk naudas viņi pelna salīdzinājumā ar otru cilvēku, jo lielāka iespējamība, ka viņi būs neuzticīgi.

2012.gadā tika veikts pētījums par rīcības tendencēm saistībā ar krāpšanu. Viena no tām ir saistīta ar vecumu – jo vecāki cilvēki kļūst, jo lielāka krāpšanas iespējamība. Iespējams, tas ir tāpēc, ka vienkārši parādās vairāk iespēju šādai rīcībai.

Vīriešiem ir daudz svarīgāk būt ekonomiski neatkarīgiem, jo to pieprasa sabiedrībā valdošais uzskats, ka vīrietim ir jābūt ģimenes apgādniekam. Krāpšana var arī būt veids, kā vienlaikus apliecināt savu vīrišķību un pēc tam atgriezties pie sievas, kura ir ģimenes apgādniece.

No socioloģiskā viedokļa, viens no lielākajiem krāpšanas veicinātājiem ir izdevība. Ja cilvēks vēlas laimīgas attiecības, tad nenonāk situācijās, kur būtu iespējams krāpt otru pusīti.

Lai arī tas ir vilinoši, ir jāmēģina izanalizēt informāciju, lai varētu jau laikus paredzēt krāpšanas iespējamību. Pētījumos, piemēram, tika atklāts, ka vīriešiem krāpšanas risks palielinās par pieciem, ja sievas pelna tikpat daudz, un par 15 procentiem, ja sievas pelna vairāk nekā viņi. Tomēr 85% vīriešu, kuri pelna mazāk nekā sievas, tik un tā ir uzticīgi.

Krāpšanai ir arī daudz citu iemeslu, kas saistīti, piemēram, ar psiholoģiju. Zināmu lomu var spēlēt vēlme riskēt, kā arī morālo vērtību trūkums. Ja cilvēks ar līdzīgām personības iezīmēm nonāk situācijā, kur ir iespēja krāpties, tad viņš to var arī izmantot. Tajā pašā laikā cilvēks var nonākt ideālos krāpšanas apstākļos, un tik un tā to nedarīt.

Teorija par vecumu un ciparu 9 varētu būt ticama, taču cilvēka rīcību ir ļoti grūti paredzēt un nav iespējams līdz galam izpētīt.

Avots: huffingtonpost.com

zeltene_logo_v1


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.