bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 19.07.2019 | Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila, Sāra
LatviaLatvija

Magņitska piemiņas sargātāji pārmet Latvijai bezdarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders (Bill Browder) Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā, kas notikusi Latvijā reģistrētās bankās.

Vēstulē, kas adresēta tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), skaidrots, ka 2012.gadā 30.jūlijā Hermitage Capital vērsās pie Latvijas atbildīgajām iestādēm, jo kompānija bija konstatējusi, ka 19 miljoni ASV dolāru (16,84 miljoni eiro) no kopumā 230 miljons dolāru (203,86 miljonu eiro) lielās naudas atmazgāšanas shēmas, kuru atklāja vēlāk Krievijas cietumā mirušais jurists Sergejs Magņitskis, ir tikuši atmazgāti sešās Latvijas bankās, izmantojot 16 dažādus kontus.

Vēstulē teikts, ka kriminālprocess saistībā ar kompānijas atklājumiem tika uzsākts 2012.gada novembrī, bet Hermitage Capital netika piemērots cietušā statuss, tāpēc kompānija vairākus gadus netika informēta par izmeklēšanas norisi. Vienlaikus kompānija turpināja veikt savu izmeklēšanu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgo iestāžu palīdzību.

2012.gada decembrī Iekšlietu ministrija atteica piemērot kompānijai cietušā statusu, kas, Hermitage Capital ieskatā, apgrūtināja veikt kompānijas izmeklējošās darbības, kā arī sniegt palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm.

Tiesa, atbilstoši Latvijas likumu normām Iekšlietu ministrija nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas norisi, tādēļ tai nav iespēju kādam piemērot cietušā statusu.

2016. un 2018.gadā Hermitage Capital iesniedza vēl vairākas sūdzības Latvijas atbildīgajām iestādēm, kurās norādīts, ka kompānija atklājusi kopumā 430 kontus 14 Latvijas bankās, kas rada aizdomas, ka caur tiem tiek veikta naudas atmazgāšana. Proti, 2016.gadā kompānija atklājusi vēl 43 miljonus dolārus (40,8 miljonus eiro), kurus caur Latvijas banku kontiem esot atmazgājis Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Kļujevs, kuru Hermitage Capital apsūdz par liela mēroga izlaupīšanas no Krievijas valsts budžeta organizēšanā. ASV Finanšu ministrija iekļāvusi Kļujevu to personu sarakstā, pret kurām noteiktas sankcijas atbilstoši Magņitska likumam.

Magņitska likumu toreizējais ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) parakstīja 2012.gada 14.decembrī, un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV. Arī Eiropas Parlaments (EP) aicinājis Eiropas Savienību (ES) pieņemt Magņitska likumu, lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus.

Kompānija vēstulē ministram uzsver, ka pēdējo sešarpus gadu laikā baņķieri ir snieguši dažāda veida palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm, bet Latvijas puse nav pildījusi savus pienākumus cīņā ar «netīrās naudas» apkarošanu valstī.

Vienlaikus baņķieri atklājuši nelikumīgus līdzekļus vairāk nekā 40 miljons dolāru (35,48 miljonu eiro) apmērā, kas iesaldēti banku kontos sešās valstīs, tostarp ASV un Šveicē. Tāpat Hermitage Capital identificējuši nelikumīgi iegūtus līdzekļus 102 miljonus dolāru (90,48 miljonu eiro) apmērā, kas atradušies 85 Latvijas bankas ABLV Bank kontos, tostarp 19 miljoni dolāri (16,85 miljoni eiro) atradušies piecos kontos, kurus kontrolējis Kļujevs ar savu līdzdalībnieku un advokātu Andreju Pavlovu. Informācija par šo atklājumu Latvijas varas iestādēm nodota 2018.gadā.

Arī pēc šiem atklājumiem Latvijas atbildīgās iestādes atteikušās Hermitage Capital piemērot cietušā statusu.

Vēstulē arī pieminēts, ka baņķieri 2018.gadā atklājuši apjomīgu naudas atmazgāšanas shēmu Danske Bank Igaunijas nodaļā. Pēc šī atklājuma kompānija vērsusies pie Igaunijas un Dānijas atbildīgajām iestādēm, kuru darbību rezultātā pret vairākām bankas amatpersonām gan Igaunijā, gan Dānijā uzsākti kriminālprocesi.

Hermitage Capital Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet izmeklēšanas neveikšanu, līdzekļu neiesaldēšanu un citas, kompānijas ieskatā, nepieciešamas darbības, kas netika paveiktas. Vēstulē arī apgalvots, ka šos secinājumus arī apstiprinājušas neatkarīgas ASV un Francijas naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu grupas.

Vēstulē arī paustas vairākas prasības, proti, Latvijai esot nepieciešams izmeklēt atbildīgo iestāžu, tostarp Ģenerālprokuratūras bezdarbību saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem. Tāpat esot nepieciešams izvērtēt jau savāktos pierādījumus. Vēstulē arī rosināts veikt normatīvo aktu izmaiņas, lai precizētu cietušā statusa noteikšanu finanšu noziegumos.

Ziņu aģentūra Reuters aprīlī vēstīja, ka Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm arī pret banku Swedbank, apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret Swedbank Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur Swedbank Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī Reuters, 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

Brauders kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka advokāta Magņitska piemiņas saglabāšanai.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

2013.gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.

Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013.gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.

Tiek uzskatīts, ka nelegālā nauda no Krievijas ir galvenais iemesls naudas atmazgāšanas skandāliem Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiālē un Zviedrijas bankā Swedbank.

Danske Bank atzinusi, ka 200 miljardi eiro aizdomīgas naudas, tostarp no Krievijas un bijušajām padomju republikām, ir izplūdusi caur tās filiāli Igaunijā. Dānijas bankas darbību Igaunijā apturēja varasiestādes, bet pati banka paziņoja par aiziešanu no abu pārējo Baltijas valstu un Krievijas tirgus.

Arī pret Swedbank sākta izmeklēšana pēc tam, kad Zviedrijas raidsabiedrība SVT vēstīja, ka tā caur meitasbanku Igaunijā apkalpojusi miljardiem eiro vērtus maksājumus no augsta riska klientiem, galvenokārt no Krievijas.

Tikmēr Latvija pastiprinājis banku sektora un tā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakārtošanas centienus.

Īpaša uzmanība banku sektoram Latvijā tika pievērsta pēc tam, kad pēc ASV apsūdzībām naudas atmazgāšanā pērn tika slēgta viena no lielākajām bankām Latvijā ABLV, kurai bija daudz klientu no Krievijas.

Igaunijā reformas šogad bremzējās saistībā ar ilgo valdības veidošanas procesu, bet Lietuvas saistība ar banku skandāliem nav bijusi būtiska.


Pievienot komentāru

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

ST vērtēs normas, kas noteic mācības augstskolās un koledžās īstenot valsts valodā

ST pēc 20 13.Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par to, vai Augstskolu likumā noteiktās normas, kas nosaka, ka augstskolas un koledžas studiju programmas īsteno tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Dobeles un Tukuma vēja parkos atļauj izvietot 35 vēja turbīnas iecerētās 51 vietā

VPVB SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas.

Publiskai apspriešanai nodots likumprojekts, ar ko zāles cer padarīt pieejamākas, bet zāļu tirgu – caurskatāmāku

VM publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas paredz likt lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā un par to informēt arī Zāļu valsts aģentūru.

ASV notriec Irānas lidaparātu, pieaug saspīlējums Persijas līcī

Amerikas Savienotās Valstis Arābijas jūrā ir notriekušas Irānas bezpilota lidaparātu, pieaugot militāram saspīlējumam starp Vašingtonu un Teherānu.

VVD: Baldonē atklātās ķimikālijas videi un cilvēkiem draudus nerada

Baldonē Riekstukalna apkārtnē atrastās 30 mucas ar dažādām ķimikālijām tiešu apdraudējumu videi un cilvēkiem nerada, informē Valsts vides dienestā.

Jautājumiem par pašvaldību reformu atklās īpašu zvanu centru

VARAM ierīkojusi īpašu zvanu centru tieši iedzīvotāju jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un tas darbu sāks no pirmdienas, 22.jūlija.

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

ASV celta trauksme par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus.

Skandināvu tūristu slepkavām Marokā piespriež nāvessodus

Marokā par divu skandināvu tūristu slepkavībām piespriests nāvessods trim teroristiskā grupējuma Islāma valsts atbalstītājiem.

Pārbaudei par Kalnmeiera atbrīvošanu lūdz iesniegt papildu informāciju

Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem.

Petraviča jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vēlas vairāk atbildības valstij

Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Nedēļas nogalē vietām paredz lietu, bet turpmākajām dienām – vasarīgu siltumu

Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos, savukārt svētdienas vakarā Latvijā daudzviet līs, tomēr saglabāsies silts laiks.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

EP aicina Krieviju atbrīvot nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vietas sadalītas – zināmas Latvijas EP deputātu pienākumi turpmākajiem gadiem

Izziņoti EP parlamentu sadarbības delegāciju sastāvi, un līdz ar to zināmas arī visas no Latvijas ievēlēto deputātu funkcijas jaunā sasaukuma pirmajos divarpus gados.

Saeimas komisija atbalsta naudas pārdali skolotāju algu palielināšanai līdz 750 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.