bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 17.08.2018 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Magņitska sarakstu atbalsta valsts augstākās amatpersonas, iebilst Saskaņa un Lembergs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Valsts augstākās amatpersonas Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam de facto atzina, ka atbalsta Magņitska saraksta pieņemšanu Saeimā. Tomēr parlamentā netrūkst arī kritiķu, kas grib redzēt aprēķinus – kāds Latvijai no saraksta būs ieguvums.

Raidījumā vēsta, ka pirms vairāk nekā astoņiem gadiem cietumā mirušā Krievijas jurista Sergeja Magņitska vārdā nosauktus likumus šobrīd ir pieņēmušas piecas valstis. Jau tuvāko nedēļu laikā tām varētu pievienoties arī Latvija, jo Saeimas Ārlietu komisija jau ir atbalstījusi lēmumprojektu ar aicinājumu noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām.

«Mēs demonstrējam mūsu nosodījumu pret visu to, kas ir saistīts ar Magņitska aktu. Tas ir politisks lēmums. Tas ir vairāk arī domāts, lai visām pārējām demokrātiskām valstīm, kas ir jau atbalstījušas šāda veida likumprojektu vai arī to pārdomā, parādīt, ka Latvija vienojas ar viņiem,» skaidro Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība).

Arī BNN jau ziņoja, ka simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosauktus tiesībus aktus šobrīd ir pieņēmušas piecas valstis – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva. Tas ļauj šīm valstīm piemērot sankcijas pret personām, kas saistītas ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju.

De facto atgādina, ka Magņitskis bija Krievijas jurists, kas 2008.gadā tika arestēts pēc tam, kad bija pārmetis vairākām amatpersonām valsts budžeta izlaupīšanu. Pēc pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā Maskavā pavadīta gada viņš nomira, jo nesaņēma pienācīgu medicīnisko aprūpi. «Cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā ir daudz un dažādi, un droši vien arī citos cietumos ir cilvēktiesību pārkāpumi – kādēļ piepeši šis ir tāds īpašas uzmanības vērts? Nu redziet, līdz šim nav bijis tik apjomīgi piefiksēts, datēti šie cilvēktiesību pārkāpumu veidi. Jo Sergejs Magņitskis pa šīm 358 dienām [ieslodzījumā] ir iesniedzis 400 sūdzības,» ieceri par sarakstu pamato Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols (NA).

Tāpat raidījumā atgādina, ka Latvijai nevēlamo personu sarakstā ir iecerēts iekļaut 49 cilvēkus, kas minēti ASV Magņitska aktā. Pirms pāris nedēļām Lietuvas iekšlietu ministrs arī visām šim personām aizliedza iebraukšanu kaimiņvalstī. Sarakstā ir Magņitska lietas izmeklētāji un tiesneši, kā arī jurista atklātās naudas izlaupīšanas dalībnieki. Taču tajā iekļautas arī citos skandālos ierautas personas.

«Piemēram, Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins un Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs. Tāpat sarakstā iekļauti laikrakstā Novaja Gazeta pētījumā par geju vajāšanu Čečenijā pieminētie republikas parlamenta spīkers Magomeds Daudovs un Argunas pilsētas policijas priekšnieks Ajubs Katajevs. Arī par Krievijas Federālā drošības dienesta bijušā virsnieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavību Londonā aizdomās turētie Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns,» atzīmē raidījumā.

Saeimas Ārlietu komisijā pret Magņitska saraksta lēmumprojektu balsoja visi trīs Saskaņas pārstāvji, jo tā bija izlemts frakcijas apspriedē, stāsta komisijas sekretārs Sergejs Potapkins (Saskaņa): «Nav nekādu jautājumu pēc būtības – tie cilvēki, kas minēti sarakstos, ir noziedznieki un, protams, ir jābūt tiesas spriedumam. Bet šodien Latvijai kā valstij ir visi instrumenti, lai tos cilvēkus iekļautu jau esošajos melnajos sarakstos.»

De facto piebilsts, ka ne tik tehniski ir Saskaņas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča argumenti: «Man kā [politiķim], par kuru balso daudzi krievi Latvijā, ir skaidrs, ka jebkurš nemotivēts, neargumentēts uzbrauciens krieviem Krievijā sāpīgi atsaucas Latvijas krievu sirdīs. Man tas nav pieņemams.»

Ārlietu komisijā lēmumprojekts tika atbalstīts tikai ar vienas balss pārsvaru, jo atturēties balsojumā nolēma arī zaļzemnieks Valdis Kalnozols, komisijas sēdē to skaidrodams šādi: «Mēs esam maza valsts. Mūs Krievija okupēs pāris soļos. Ne tie pāris tūkstoši karaspēka un pāris simti kaujas tehnikas mums to izdarīs. Nu nemeklējam tos ienaidniekus, nu!»

LTV atzīmē, ka līdzīgus argumentus jau nedēļu iepriekš pauda no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, nodēvēdams Magņitska saraksta idejas autorus par «pretvalstiskiem elementiem»: «Nu labi, demokrātija Krievijā. A mums no tā labums? A mums no tā būs sliktums. Vienkārši mēs varam labi dzīvot uz Krievijas rēķina. Nē, mēs sakām: nē, mums tas neinteresē! Mēs gribam slikti dzīvot un iegriezt krieviem, ja, ka viņiem tur demokrātija tāpēc būs lielāka vai mazāka. Mušai jāsmejas, zin’. Suņa murgi!»

Kāds Latvijai un katram tās pensionāram no Magņitska saraksta būs labums, gribējis saprast arī deputāts Kalnozols: «Iepriekš, kad es vadīju vairākus uzņēmumus, jebkurā gadījumā direktors, ja viņš sagatavo lēmumu, sagatavo arī SWOT analīzi – ko iegūstam, ja mēs šādu lēmumu atbalstām, un ko zaudējam, ja mēs šādu lēmumu atbalstām. Šinī brīdī šāda analīze nebija iesniegta, tāpēc es nevaru pieņemt konkrētu lēmumu, es varu tikai atturēties.»

«Šis ir tas tradicionālais jautājums par vērtībām un interesēm politikā,» šādi raidījumam de facto komentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). «Jūs nevarat iet tikai vienu ceļu, kurā jums ir absolūti intereses: patirgosimies un liksimies mierā par to, kas notiek pasaulē. Ar tādām pašām sekmēm mēs varētu teikt – Krima ir Krievijas sastāvā, Gruzijas problēmas ir Gruzijas līmenī – līdz brīdim, kamēr mēs paši savas neatkarības un drošības kontekstā nokļūsim līdz situācijai, kurā, patiesību sakot, arī mūsu apdraudējumu citas valstis uzskatīs kā nekādā veidā uz tām neattiecošos.»

Pēc LTV paustā, Rinkēvičs arī uzskata, ka Latvija šobrīd ir izvēlējusies pareizo ceļu Magņitska saraksta ieviešanai, jo arī citās valstīs tas bijis parlamentā pieņemts politisks lēmums. Saeimas balsojums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Gala lēmumu par «persona non grata» sarakstu parlaments aicinās pieņemt valdībai. Iespējamais ceļš – premjera rezolūcija ar šādu uzdevumu ārlietu vai iekšlietu ministram.

De facto arī lūdza visām trim Latvijas augstākajām amatpersonām paust personīgo viedokli par to, vai tās atbalsta Magņitska saraksta pieņemšanu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzreiz pēc koalīcijas sēdes sacīja: «Redzat, bez personiskās nostājas tomēr man ir ļoti svarīga koalīcijas un valdības nostāja. Tāpēc, ņemot vērā arī, ka tāds likums nav gluži jauns izdomāts, tas šobrīd ar šo sarakstu jau ir. Tātad mūsu nostāja arī vienota ir, ka to mēs pieņemsim. (…) Ja es būtu šeit brīvdomātājs, es varbūt varētu atļauties to. Bet es domāju, ka šobrīd nē, mana nostāja ir vienota ar visiem.»

«Nekādā gadījumā es nevaru šeit nodalīt savas pozīcijas. Es esmu gan Nacionālās apvienības pārstāve, Saeimas deputāte, gan šajā gadījumā arī Saeimas priekšsēdētāja. Mans viedoklis ir – jā, ka šis solis ir pareizs un tas ir atbalstāms. Es to atbalstu,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Raidījumā norāda, ka  atbalsts Magņitska sarakstam nāk arī no Rīgas pils. «Latvija vienmēr ir sekojusi līdzi tam, kā starptautiski tiek ieviestas dažādas starptautisko tiesību, tai skaitā arī cilvēktiesību normas dažādās valstīs. Un, protams, ka arī Krievijā daudzas starptautiskās organizācijas ir konstatējušas cilvēktiesību pārkāpumus. Un līdz ar to tas, manuprāt, ir pietiekami loģisks solis, un tas, ka Latvija pašreizējā brīdī par to diskutē un Saeima ir gatava politiski izšķirties par šāda lēmuma pieņemšanu, tas jau kopumā ir atbalstāms,» paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

De facto prognozē: «Visticamāk, Saeimas vairākuma atbalsts Magņitska saraksta apstiprināšanai būs. Bez šāda simboliska soļa Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ir citas iespējas padarīt dzīvi grūtāku tiem, kurus atmaskoja bojāgājušais jurists. Piemēram, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau piecus gadus izmeklē kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu. Naudas atmazgāšanas lietā aizdomās turētā statuss joprojām nav piemērots nevienam, un nav arestēti nekādi aktīvi. Policija apgalvo, ka sadarbojas ar ārzemju kolēģiem un citām iestādēm, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).»

Pēc policijas sniegtajiem jaunatklātajiem faktiem FKTK pieprasīja bankām ziņas par darījumiem, naudas plūsmām un kontu izrakstiem. Tagad šī informācija ir nodota ENAP izmeklētājiem.

Ref:224.000.103.3562


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Eurostat: Latvijā janvārī–jūnijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 16.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Gandrīz puse bērnu pērn piedzimuši māmiņām ar augstāko izglītību

Latvijā pērn piedzima 20 828 bērni. Gandrīz pusei jeb 9 703 bērnu mātēm bija augstākā izglītība. 7 229 jeb 34,7% jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 2 775 jeb 13,3% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 1.pusgadā Latvijā pieaudzis par 18,6%

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā pusgadā Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 255,763 miljonus eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs audzis divas reizes lēnāk – par 9,1%, sasniedzot 145,277 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 224 800 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 224 834 eiro, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, pauž ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Veiktas izmaiņas SIA LDz Infrastruktūra valdē

SIA LDz Infrastruktūra dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu, ziņo LDz pārstāve Ella Pētermane.

Noteiktas Zvaigžņu reitinga labākās skolas

2018.gada Zvaigžņu reitinga augšgalā starp lielajām skolām nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otro vietu ieņem Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, savukārt trešo vietu ieņem Rīgas Valsts 2.ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu ieņem RTU inženierzinātņu vidusskola, otro vietu – Tukuma novada Zemgales vidusskola, un trešo vietu – PIKC NMV Rīgas Doma kora skola.

ABLV Bank aktīvi jūlijā atgūti 21,052 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori jūlijā atguvuši aktīvus 21,052 miljonu eiro apmērā. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 11,602 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 7,644 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 1,792 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 14 tūkstoši eiro.

CVK saņēmusi informāciju par vairāku kandidātu iespējamo neatbilstību likumam

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi informāciju par vairāku deputāta amata kandidātu iespējamo neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem, vēsta CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Bažas par Turcijas krīzi gremdē pasaules akciju tirgus

Pasaules biržas trešdien, 15.augustā, saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Kučinskim pārmet par kavēšanos; «dod mājienus» Čakšas demisijai

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā.

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.