bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā; idejas autori cietumsodu nesaņem, bet atzīti par vainīgiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoti četri no iepriekš ar pirmās instances tiesas spriedumu notiesātajiem apsūdzētajiem, taču piemēroja ievērojamus naudas sodus diviem no apsūdzētajiem – Jurģim Liepniekam un Andrejam Ēķim, kā arī reālu brīvības atņemšanu septiņiem citiem apsūdzētajiem. 

Apgabaltiesas tiesneši attaisnoja Ojāru Rubeni, bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt polittehnologam Jurģim Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro lielu naudas sodu, bet bijušajam LNT direktoram Andrejam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro lielu naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa lēma cietuma pavadīt gadu un deviņus mēnešus, kā arī naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Uldim Kokinam noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu deviņiem mēnešiem un naudas sods 15 480 eiro apmērā. Savukārt Harijs Krongorns sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem deviņiem mēnešiem.

Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie tiesas spriedumi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Tiesa nolēma atstāt spēkā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izziņas nodaļas vadītāja lēmumu uzlikto arestu Maltā reģistrētās kompānijas Digital International Limited kontā esošajiem finanšu līdzekļiem 3 318 829,87 ASV dolāru apmērā un nosprieda konfiscēt šos finanšu līdzekļus kā noziedzīgi iegūtu mantu.

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoti četri no iepriekš ar pirmās instances tiesas spriedumu notiesātajiem apsūdzētajiem, taču piemēroja ievērojamus naudas sodus diviem no apsūdzētajiem un arī reālu brīvības atņemšanu septiņiem citiem apsūdzētajiem.

Lietu izskatīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, kuras sastāvā ir lietā referējošā tiesnese Irēna Logina, kā arī tiesneses Lauma Šteinerte un Zinaīda Lagzdiņa. Apgabaltiesas spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā 20 dienu laikā pēc tam, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums. Pašlaik par pilna nolēmuma pieejamības dienu lietas dalībniekiem ir noteikts 2018.gada 29.jūnijs.

Pirmās instances tiesas spriedums lietā daļēji atcelts, ņemot vērā apelācijas instances tiesā konstatētos lietas apstākļus, jo Krimināllietu tiesas kolēģija ir atšķirīgi vērtējusi pierādījumus, tajā skaitā par valstij izkrāptās summas apmēru.

Kopumā digitālās televīzijas krimināllietā abās instancēs ir notikušas 314 tiesas sēdes, 243 – pirmajā instancē, 71 – otrajā instancē. Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika jau 2007.gada 26.novembrī, liecina tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo Kempmayer Media Latvia valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

BNN jau ziņoja, ka par korupciju Digitālās televīzijas projekta ieviešanas laikā kriminālprocess uzsākts pirms 15 gadiem – 2003.gadā – ar Andra Šķēles uzņēmuma kratīšanu. Pēc tam uz skatuves pamazām parādās arī Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un virkne citu apsūdzēto vārdi. BNN skaidroja, par ko tad viņi īsti ir «nosēdināti» uz tā apsūdzēto sola? Kādas shēmas, pēc apsūdzību materiāliem, tika īstenotas?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 


Pievienot komentāru

Lietuvā budžets ar rekordlielu deficītu un finansējumu izglītībai, veselībai

Lietuvas budžets piekto gadu pēc kārtas tiek pieteikts kā rekordists, jo atkal paredzēts nebijuša apmēra deficīts, kā arī tēriņi izglītībā, veselības aprūpē, inovāciju atbalstā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Opozīcija par finanšu plānu izskās kritiski.

Maršruts nedēļas nogalei: Mazie Dziesmusvētki, Zemlika un eklēru darbnīca

Nedēļas nogale tuvojas straujiem soļiem, tāpēc aicinām ielūkoties Maršrutā, lai brīvdienas tiktu pavadītas pēc iespējas kvalitatīvāk.

Plāno ieguldīt 60 000 eiro HIV/AIDS reģistra uzlabošanā Latvijā

Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz uzlabot epidemioloģisko datu ieguvi, uzglabāšanu un izmantošanu par saslimšanas gadījumiem ar HIV/AIDS. Grozījumu ieviešana un reģistra uzturēšanā Veselības ministrija plāno tērēt 60 000 eiro no ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Dabas liegumā Sedas purvs aiztur maluzvejniekus

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās pārvaldes vides inspektori šonedēļ Strenču novada Jērcēnu pagastā, dabas liegumā Sedas purvs vairākkārtēju pārbaužu rezultātā aizturēja četrus maluzvejniekus, kuri zivju ieguvei bija lietojuši neatļautus rīkus – ūdas, ziņo Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.

Vairums iedzīvotāju uzskata, ka valdība nerespektē sabiedrības viedokli

Vairums Latvijas iedzīvotāju pārliecināti, ka kopumā valdība nerespektē sabiedrības viedokli, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

VK: Divos gados teju dubultojies sociālās apdrošināšanas iemaksas nemaksājošu saimnieciskās darbības veicēju skaits

Pēdējos divos gados ir gandrīz dubultojies saimnieciskās darbības veicēju skaits, kuri nereģistrējas kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāji un neveic attiecīgās iemaksas, lai gan tas būtu jādara, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Krimā pēc masu slepkavības koledžā meklē līdzzinātāju

Krievijas anektētajā Krimas pussalā tiek meklēts iespējams līdzzinātājs masu slepkavam, kurš trešdien sarīkojis slaktiņu kādā skolā, nogalinot 20 cilvēkus, tā paziņojušas okupācijas varasiestādes.

Pērn ministriju izdevumi atlīdzībai auguši par 6%

Pērn ministriju centrālo aparātu izdevumi atlīdzībai bija 94 miljoni eiro, kas ir par 6% jeb 5,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem norāda Valsts kontrole.

Saeima otrajā lasījumā atbalsta Čeku loterijas likumprojektu

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz rīkot čeku loteriju. Mudinot pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti, loteriju iedzīvotājiem plānots piedāvāt kā vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai.

Rinkēvičs: Eiropadomes sarunu iznākums Brexit jautājumā nav pārsteigums

Tas, ka sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem Eiropadomē nav panākts pietiekams progress, nav pārsteigums, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

VID vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas

Valsts ieņēmumu dienests vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas un nepalielina vai tikai daļēji palielina atmaksājamo summu par nodokļu maksātājam pienākošās nokavējuma naudas apmēru, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

ES-Lielbritānijas sarunās joprojām strupceļš; apsver diskusiju pagarināšanu

Eiropas Savienība galotņu sanāksmē nolēmusi, ka britu izstāšanās sarunās nav paveikts pietiekami, lai novembrī rīkotu ārkārtas samitu, kur spriest par atbalstu ES un Lielbritānijas vienošanās pamata principiem. Londona tikmēr piedāvājusi apsvērt ideju par garāku izstāšanās pārejas periodu.

KIB: Katru gadu iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties

Katru gadu iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties, attiecīgi pieaug arī kavēto maksājumu skaits.

CSP: Jaundzimušo skaits turpina kristies

Reģistrēto jaundzimušo skaits šī gada pirmajos deviņos mēnešos – 14 680 bērni – ir par 1 267 mazuļiem jeb 8% mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.  

Konceptuāli lemj Jēkaba laukumu pārdēvēt par Neatkarības laukumu

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu, pastāstīja Saeimas Preses  dienestā.

Nav iespējams kvalitatīvi sekot līdzi Simtgades pasākumu finansējuma izlietojumam, tā Valsts kontrole

Saglabājas vairāki trūkumi un riski, kas liedz kvalitatīvi sekot līdzi kopējam finansējuma izlietojumam valsts Simtgades pasākumiem, norādīts Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

NBS piegādāti ASV militārie taktiskie transportlīdzekļi

ASV valdības Ārvalstu militārās pārdošanas programmas ietvaros Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši pirmos 18 ASV uzņēmuma Polaris Government & Defense ražotos militāros taktiskos transportlīdzekļus Sportsman Big Boss un MRZR- 2.

Saeima konceptuāli atbalsta nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Mazpulkiem

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru valstij piederošo nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28 plānots bez atlīdzības nodot biedrībai Latvijas Mazpulki.

Paredz, ka Kontroles dienests turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Vēlas, lai OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Ieroču aprites likumu

Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja jauna Ieroču aprites likuma projektu. Tas paredz noteikt jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā.

Ugunsdzēsēji glābēji aizvada mierīgu diennakti

Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestssaņēma 34 izsaukumus, no kuriem 11 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bija maldinājumi.

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir vien trīs skolēni

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.

Rosina pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

28.oktobrī pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ

28.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28.oktobrī, plkst.04.00 , pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31.martā.