bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.02.2019 | Vārda dienas: Konstance, Donats
LatviaLatvija

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā; idejas autori cietumsodu nesaņem, bet atzīti par vainīgiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoti četri no iepriekš ar pirmās instances tiesas spriedumu notiesātajiem apsūdzētajiem, taču piemēroja ievērojamus naudas sodus diviem no apsūdzētajiem – Jurģim Liepniekam un Andrejam Ēķim, kā arī reālu brīvības atņemšanu septiņiem citiem apsūdzētajiem. 

Apgabaltiesas tiesneši attaisnoja Ojāru Rubeni, bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt polittehnologam Jurģim Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro lielu naudas sodu, bet bijušajam LNT direktoram Andrejam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro lielu naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa lēma cietuma pavadīt gadu un deviņus mēnešus, kā arī naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Uldim Kokinam noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu deviņiem mēnešiem un naudas sods 15 480 eiro apmērā. Savukārt Harijs Krongorns sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem deviņiem mēnešiem.

Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie tiesas spriedumi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Tiesa nolēma atstāt spēkā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izziņas nodaļas vadītāja lēmumu uzlikto arestu Maltā reģistrētās kompānijas Digital International Limited kontā esošajiem finanšu līdzekļiem 3 318 829,87 ASV dolāru apmērā un nosprieda konfiscēt šos finanšu līdzekļus kā noziedzīgi iegūtu mantu.

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoti četri no iepriekš ar pirmās instances tiesas spriedumu notiesātajiem apsūdzētajiem, taču piemēroja ievērojamus naudas sodus diviem no apsūdzētajiem un arī reālu brīvības atņemšanu septiņiem citiem apsūdzētajiem.

Lietu izskatīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, kuras sastāvā ir lietā referējošā tiesnese Irēna Logina, kā arī tiesneses Lauma Šteinerte un Zinaīda Lagzdiņa. Apgabaltiesas spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā 20 dienu laikā pēc tam, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums. Pašlaik par pilna nolēmuma pieejamības dienu lietas dalībniekiem ir noteikts 2018.gada 29.jūnijs.

Pirmās instances tiesas spriedums lietā daļēji atcelts, ņemot vērā apelācijas instances tiesā konstatētos lietas apstākļus, jo Krimināllietu tiesas kolēģija ir atšķirīgi vērtējusi pierādījumus, tajā skaitā par valstij izkrāptās summas apmēru.

Kopumā digitālās televīzijas krimināllietā abās instancēs ir notikušas 314 tiesas sēdes, 243 – pirmajā instancē, 71 – otrajā instancē. Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika jau 2007.gada 26.novembrī, liecina tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo Kempmayer Media Latvia valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

BNN jau ziņoja, ka par korupciju Digitālās televīzijas projekta ieviešanas laikā kriminālprocess uzsākts pirms 15 gadiem – 2003.gadā – ar Andra Šķēles uzņēmuma kratīšanu. Pēc tam uz skatuves pamazām parādās arī Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un virkne citu apsūdzēto vārdi. BNN skaidroja, par ko tad viņi īsti ir «nosēdināti» uz tā apsūdzēto sola? Kādas shēmas, pēc apsūdzību materiāliem, tika īstenotas?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Referendumā lems par Seima apcirpšanu

Lietuvā 12.maijā tiks rīkots referendums par ierosinājumu samazināt Seima deputātu skaitu no pašreizējā 141 uz 121, tā aizvadītajā ceturtdienā nolēmuši paši Lietuvas parlamenta deputāti.

BNN nedēļas apkopojums: Lemberga tiesai 10. Valsts nodevība Igaunijā. Cīņa par bērnu tiesībām Lietuvā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Cīņa; Svinības; Lēmumi; Bērnu tiesības; Kārtība; Naudas spēks; Pārmaiņas.

Latviju Eirovīzijā pārstāvēs duets Carousel

Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Izraēlas pilsētā Telavivā Latviju šogad pārstāvēs duets Carousel ar dziesmu That Night, kas sestdienas, 16.februāra, vakarā uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā Supernova 2019.

Talgo pārsūdzēs Pasažieru vilciena lēmumu pirkt vilcienus no Škoda Vagonka

Talgo plāno vērsties attiecīgajās iestādēs, apstrīdot piektdien, 15.februārī, paziņoto vērtēšanas rezultātu, uzņēmums paziņojis pēc februāra vidū izskanējušā Pasažieru vilciena lēmuma, ka tas slēgs līgumu ar čehu Škoda Vagonka par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi.

ES mazina birokrātijas slogu iedzīvotājiem, kas dzīvo vai strādā citā dalībvalstī

Visā Eiropas Savienībā no 16.februāra sāk piemērot jaunus ES noteikumus tādu izmaksu un formalitāšu samazināšanai, ar ko saskaras iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus savas piederības valsts.

LFF rīkos ārkārtas kongresu 28.februārī; izteiks uzticības balsojumu Gorkšam

Latvijas Futbola federācija piektdien, 15.februārī, apstiprināja, ka 28.februārī tā rīkos ārkārtas kongresu, kura darba kārtībā iekļauts arī uzticības balsojums organizācijas prezidentam Kasparam Gorkšam.

VK: Izmaiņas Ieroču aprites likumā virzītas bez pietiekama novērtējuma

Priekšlikums par Ieroču aprites likumā plānoto izmaiņu iekļaušanu, kas ļautu medībās šaujamieroču izmantot jau 16 gadu vecuma, ir virzīts bez pietiekama ietekmes novērtējuma un ir saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem, komentē Valsts kontrole.

Lemberga tiesas sēdēm 10 gadu «jubileja»

Ir tāds teiciens: «Dzimšanas dienas ir ārkārtīgi veselīgas – jo to ir vairāk, jo ilgāk tu dzīvo.» Iespējams, ka ar tiesas procesa ilgumu ir līdzīgi: «Jo ilgāks tiesas process, jo mazāk jāsēž cietumā.» 2019.gada 16.februāris ir tā diena, kad var ēst «svinību» kūku, uz kuras ir desmit svecītes un uzraksts «Lemberga tiesai 10». Marinētie dārzeņi un desmit gadu garumā marinētās tiesas sēdes pagaidām jāatstāj tur, kur tās ir – burkās vai Rīgas apgabaltiesā –, jo pašlaik Aivara Lemberga sēdes ir nozīmētas arī uz 2020.gadu.

Ekonomikas attīstība Latvijā saglabājas strauja, bet ir riski negatīvām izmaiņām

Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var paaugstināt inflācijas rādītājus.

Latvijā pērn starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina piektdien, 15.februārī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati. 2018.gada janvārī–decembrī salīdzinājumā ar 2017.gada 12 mēnešiem eksporta apmērs Latvijā pieaudzis par 7%.

Pūce pieprasa Ušakovam skaidrojumus par VK atklātajiem pārkāpumiem un valsts mērķdotāciju izlietojumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pieprasījis Rīgas mēram Nilam Ušakovam paskaidrojumus par Valsts kontroles veiktajā pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem, ministrija gaida atbildes arī par to, kā tērētas valsts mērķdotācijas Rīgas pilsētas pašvaldības ceļiem, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Pērn PTAC saņēmis 3 604 sūdzības; visvairāk sūdzas par aviopakalpojumiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2018.gadā izskatījis 3 604 sūdzības, no kurām vairums, tas ir, 1 027 bijušas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem, liecina PTAC dati.

EP vēlēšanās iedzīvotājiem nozīmē iecirkni, kurā balsot, taču to var mainīt līdz 7.maijam

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājiem tiks nozīmēts iecirknis, kurā jābalso, taču no 16.marta līdz 7.maijam vēlētāji sākotnēji piešķirto iecirkni varēs nomainīt pret citu, informē Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Latvijas tūristu mītnēs par 8,2% pieaudzis apkalpoto ārvalstu viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs pērn apkalpoti 2,81 milj. viesu, kas ir par 9% vairāk nekā 2017.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 8,4% un sasniedzis 5,37 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Kontroles dienesta vadītāja: Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami

Ekonomiskie noziegumi nav noziegumi, kuros nav upura, gluži pretēji – cieš visa sabiedrība. Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora attīstību jeb «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami – neviens ekonomisks noziegums nav iespējams bez korupcijas, uzskata Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Iemaksāta Bemhena atbrīvošanai paredzētā 200 000 eiro drošības nauda

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu Rīgas satiksmes iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Pasažieru vilciens tomēr izlēmis pirkt vilcienus no Čehijas Škoda Vagonka

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS Pasažieru vilciens izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja Škoda Vagonka, piektdien žurnālistiem sacīja Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Cimdars par savu nomaiņu pirms EP vēlēšanām: «Zirgi būs jāmaina skrējienā»

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja nomaiņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nozīmē «zirgu nomaiņu skrējiena laikā», LTV raidījumā Rīta Panorāma viedokli paudis pašreizējais CVK vadītājs Arnis Cimdars.

Biržu indeksi krītas; Coca-Cola akcijas cena sarukusi par 8,4%

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 14.februārī, lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV–Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Sevišķi traģisks sprādziens satricina Kašmīru – Indijas, Pakistānas strīda reģionu

Teroraktā Kašmīras reģionā nonāvēti 44 cilvēki, Indijas drošībnieki, saasinot jau ilgstoši saspīlētās attiecības starp kaimiņvalstīm Indiju un Pakistānu, kura atbalsta reģiona pašnoteikšanās centienus.

Vējonis: Katram jāapliecina Satversmes vērtības kā savas

«Mums katram jāapliecina Satversmes vērtības kā savas un jābūt gataviem ik dienu iestāties par Satversmi gan lielās lietās, gan ikdienas sīkumos,» Satversmes pieņemšanas gada dienā 15.februārī paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tiesa pagarinājusi ABLV Bank Luxembourg aizsardzības statusu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai ABLV Bank piederošās ABLV Bank Luxembourg aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem – līdz 2019.gada 4.jūlijam.

Lielbritānijas parlaments noraida valdības pieeju Brexit sarunām

Lielbritānijas valdībai nav izdevies gūt parlamentā prasīto atbalstu pašreizējai Brexit sarunu stratēģijai, jo deputāti to noraidījuši ar 45 balsu pārsvaru. Britu valdības preses pārstāvis savukārt nepiekāpīgi norādījis, ka premjerministre turpināšot uzņemto kursu sarunās ar Briseli, proti, turpināšot centienus panākt juridiski saistošas izmaiņas izstāšanās dokumentos.

Apstiprina noteikumus starppilsētu autobusu pārvadājumu veicināšanai

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

ZZS saraksta līdere EP vēlēšanās varētu būt Reizniece-Ozola

Zaļo un zemnieku savienība Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā kandidātu ar pirmo kārtas numuru savā sarakstā plāno virzīt bijušo finanšu ministri, pašreizējo Saeimas deputāti Danu Reiznieci–Ozolu.

Jaunākie komentāri