bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Mājokļa cenu kāpumu sagaidītāju skaits lielākais kopš 2009.gada

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009.gada. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustāmā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti, vēsta bankā.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. =gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos, komentē SEB bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šogad SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība ir pieaugusi. Pērn oktobrī indikatora vērtība bija 46 punkti, bet šobrīd radītājs ir visaugstākajā līmenī kopš 2009.gada – 48,6 punkti. 2009.gadā, uzreiz pēc krīzes, iedzīvotāji bija noskaņoti pesimistiski – toreiz mājokļa cenu pieaugumu prognozēja vien 6,1% aptaujāto, savukārt gandrīz 62% respondentu sagaidīja cenu samazināšanos, līdz ar to SEB Mājokļa cenu indikatora vērtība bija viszemākajā līmenī – -55,5 punkti.

«Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās, taču ekonomiskā izaugsme stiprina pārliecību par rītdienu, kas atkausē nekustamā īpašuma tirgu. Cenas uzrāda lēnu pieaugumu, taču turpmāk noteiktos segmentos kāpums var paātrināties. Iedzīvotāju noskaņojums tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojumā, kā dēļ skatījums uz nākotni kļūst pozitīvāks un ļauj brīvāk apsvērt nekustamā īpašuma iegādi. Tādēļ gada sākumā sasniegtā virsotne, visticamāk, vēl nav maksimums. Tomēr cilvēki saglabās zināmu piesardzību, kas liek daudziem attīstītājiem pielāgot savus plānus un skatīties vairāk zemāko cenu segmenta piedāvājuma attīstībā. Joprojām ir zināma neatbilstība starp cenām tirgū un iedzīvotāju izpratni par vēlamo saistību apjomu. Sekojot noskaņojumam, varam prognozēt, ka šogad saglabāsies vidējs cenu kāpuma temps», komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Šobrīd visaugstākais mājokļa cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē – tur 71,3% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Diezgan optimistiski ir arī Rīgas iedzīvotāji (58,4% sagaida, ka cenas tuvāko 12 mēnešu laikā pieaugs), kā arī Rīgas reģiona iedzīvotāji (52,3%). Vienlaicīgi Vidzemē ir viszemākais cenu samazinājuma sagaidītāju skaits – 1%.

No reģioniem procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju bijis Latgalē (45,6%). Savukārt Kurzemē mājokļa cenu pieaugumu prognoze 48,9% respondentu. Tomēr, jāpiebilst, ka visos reģionos optimistiskāk noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis, vienlaikus samazinoties cenu krituma sagaidītāju skaitām.

«Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp 25-34 gadus vecajiem respondentiem, vadošos amatos strādājošajiem, mājsaimniecēm, kā arī individuāliem komersantiem. Turklāt optimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augsti vidējiem ienākumiem. Savukārt, procentuāli vismazāk mājokļu cenu prognozētāju skaits ir redzams 45-54 gadus veco iedzīvotāju, pensionāru, strādnieku un zemnieku atbildēs. Tomēr arī visās šajās grupās mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju skaits ir ievērojami lielāks nekā cenu kritumu prognozētāju skaits. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās. Turklāt valsts atbalsta mājokļa programmas dalībnieku loka paplašināšana šī gada martā ievērojami uzlabojusi arī jaunāko iedzīvotāju noskaņojumu,» noslēdz  Gašpuitis.

*Aptauja veikta 2018.gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1 003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

 


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->