Mājokļu kredītu segmentā Latvija atpaliek no pārējās Baltijas

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas. Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek. Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013.gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

Pagājušajā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014.gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Saskaņā ar SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskata datiem, ņemot vērā ienākumu un mājokļu cenu izmaiņas, mājsaimniecībām Latvijā un Lietuvā šobrīd ir labākas iespējas iegādāties mājokli nekā 2010.gadā, jo ienākumi auguši straujāk nekā mājokļu cenas. Savukārt Igaunijā situācija ir mazāk labvēlīga nekā kaimiņvalstīs – tur mājokļu cenas pēdējo piecu gadu laikā pieaugušas straujāk nekā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi.

«Latvijā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēdējo piecu gadu laikā palielinājušies par aptuveni 7% straujāk nekā mājokļu cenas, tādējādi mājokļi kļuvuši pieejamāki Latvijas iedzīvotājiem,» turpina Rudzītis.

SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskata dati liecina, ka vislielākais pieprasījums pēc mājokļa kredītiem ir vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, savukārt aktīvākie aizņēmēji ir iedzīvotāji 25 līdz 34 gadu vecumā, un šīs grupas īpatsvars mājokļu kreditēšanā pērn par trim procentpunktiem pieaudzis visas trīs Baltijas valstīs.

Analizējot mājokļu kredītu summas, var redzēt, ka Igaunijā nomināli lielākas saistības uzņemas jaunie cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt Latvijā un Lietuvā – iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem aizņemas mazāk. Vidējās mājokļu kredītu summas dažādās vecuma grupās visvairāk atšķiras Igaunijā, savukārt Lietuvā visās vecuma grupās izsniegto mājokļu kredītu vidējās summām ir vismazākā atšķirība. Kredītņēmējiem vecumā virs 45 gadiem vidējā kredīta summa Lietuvā ir trīs ceturtdaļas, Latvijā divas trešdaļas, bet Igaunijā tikai puse no vidējās kredītu summas, kas izsniegtas gados jaunākiem kredītņēmējiem.

Ref: 102.000.102.12610

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas