bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.09.2018 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Mājsaimniecību tēriņi pērn pārsnieguši pirmskrīzes līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1%, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3%.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015.gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9% jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0% jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011.gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7%, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem.

Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016.gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8% jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš.

Kopējā patēriņā joprojām palicis nemainīgs īpatsvars izdevumiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikai, mājoklim, transportam, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai. To īpatsvars veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. No tiem vislielāko daļu (26%) patēriņa izdevumu mājsaimniecības tērēja uzturam. Šie izdevumi palielinājās no 84 eiro 2015.gadā līdz 87 eiro 2016.gadā vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, visvairāk izdevumi pieauguši transportam – 11,4%. To galvenokārt ietekmēja izdevumu pieaugums personisko transportlīdzekļu ekspluatācijai un automobiļu iegādei. Otrs lielākais izdevumu kāpums – dažādām precēm un pakalpojumiem – par 10,3%, īpaši personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem. Trešais lielākais pieaugums ir veselībai – par 9,1%, galvenokārt medicīniskiem produktiem un slimnīcu pakalpojumiem.

Izdevumi palielinājušies arī mājokļa iekārtām un piederumiem (par 8,3%), apģērbiem un apaviem (par 4,8%), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī sakariem (attiecīgi par 4,1 %), restorāniem un viesnīcām (par 3,3%) alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (par 3,1%), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (par 2,8%) un atpūtai un kultūrai (par 1,5%).

Patēriņa izdevumi faktiskajās cenās pērn par gandrīz trīs eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī pārsniedza 2008.gada (pirmskrīzes) izdevumus. Mājsaimniecību izdevumi faktiskajās cenās tādiem pirmās nepieciešamības pakalpojumiem kā mājoklis un komunālie pakalpojumi bija par 12 eiro, veselībai – par sešiem eiro, bet pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem – par trīs eiro lielāki nekā 2008.gadā. To ietekmēja patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem par 23%, veselībai par 23%, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 11 %,salīdzinot ar 2008.gadu.

Vislielākie izdevumi joprojām bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās (394 eiro) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (347 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās – vien 267 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tajā pašā laikā mājsaimniecību izdevumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, visvairāk auguši algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās – par 5,8%. Savukārt uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās izdevumi pieauga vismazāk – vien par 3,6%.

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem patēriņa izdevumi bija 213 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien 64% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī (2015.gadā 72%).

Mājsaimniecības ar vienu bērnu tērēja vidēji 300 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar diviem bērniem – 277 eiro. Vislielākie patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa izdevumi 2016.gadā bija 377 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

Kopumā turīgākās (5.kvintiļu grupa2) mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība, varēja atļauties tērēt 379 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās (1.kvintiļu grupa) mājsaimniecības – 133 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja sešas reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.

Ref: 225.000.103.1307


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.