bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma (NĪ) jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?,» DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Lai arī kreditēšana ir sākusi augt, tā pagaidām aug lēnāk nekā uzkrājumi. Tātad nekustamā īpašuma tirgus attīstību var veicināt gan kreditēšanas pieaugums līdz ilgtspējīgam līmenim, gan papildus naudas ieplūšana ekonomikā no augošā eksporta, par ekonomikas attīstību savā uzskatā dalās Strautiņš.

Konferencē eksperts skaidroja arī to, ka NĪ tirgus vēsturē ir fāzes, kad nauda no finanšu sistēmas ieplūst ekonomikā un pretējās fāzes, skaidroja eksperts, sakot, ka nesenās Latvijas vēstures kontekstā notiekošo var saukt par «anti-burbuli». «Uzkrājumi aug straujāk nekā kredīti (lai gan šobrīd kredītportfelis sācis augt uzņēmumiem, arī mājsaimniecībām). Tas nozīmē, ka NĪ tirgū vēl arvien ir «uzrāviena» potenciāls, un tas signalizē, ka cenas lielākajai daļai ir mērenas, ar pieauguma potenciālu,» sacījis Strautiņš.

Runājot par ienākumiem, Strautiņš bija pārliecināts, ka algas turpmāk noteikti augs, nāksies maksāt vairāk, jo darbiniekus vajadzēs. Eksperts prognozē, ka tuvākajā laikā straujāk augs būvniecības sektors, bet tā īpatsvars ekonomikā nesasniegs «trekno gadu» līmeni.

Tas, kas pērnajos datos atspoguļojas ar lēnāku izaugsmi, bet šogad pieslēdzas ar lielu jaudu ir valsts finansējums investīcijām. «Mums investīciju/IKP attiecība Latvijā kopš 1999.gada ir bijusi virs vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, 2010. un 2016.gads bija izņēmumi. Investīciju pieaugums NĪ nozari ietekmēs gan tieši, gan netieši — caur algām, darbavietām: noskaņojumu, patēriņu, darbavietām u.t.t.,» domā eksperts.

Strautiņš vērību vērsis arī uz nozarēm, kas saistītas ar pakalpojumu eksportu, kas pēdējo 16 gadu laikā audzis eksplozīvi strauji. «Lai gan ekonomika un eksports kopumā audzis strauji, bet tieši pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā preču eksports. Piemēram, lielākās šī sektora pozīcijas: biznesa ārpakalpojumi kopš 2000.gada – izaugsme 15 reizes, tūrismam un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem – 20 reizes. Pērn šajā sektorā vien klāt ieplūduši 300 miljoni eiro, t.i., nozarēs, kas maksā ļoti labas algas (krietni virs vidējiem skaitļiem), un kurās vairāk nekā 90% pievienotās vērtības tiek radīta Rīgā vai tuvējā Pierīgā. Nav pazīmju, ka šī dinamika vājināsies turpmāk,» piebildis eksperts.

Eksperts pārliecinoši pauž savu viedokli par Rīgu: «Nav šaubu, Lietuvā biznesa ārpakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā citviet Baltijā. Taču nav šaubu, ka Rīga ir un būs Baltijas lielākā pilsēta, aplūkojot visu gan pilsētu administratīvajās robežās, gan visu aglomerāciju. Gan iedzīvotāju, gan darbavietu skaits Rīgā ir pārliecinoši augošs, tas ir par apmēram trešdaļu lielāks un tā dinamika ir ļoti līdzīga, nav pazīmju, ka Viļņa nākotnē varētu apdzīt Rīgu.»

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, – atzīmēja eksperts. Runājot par riskiem tālākā nākotnē (apmēram pēc 2020.gada), Strautiņš norādīja, ka būtu jāaizmirst par krīzi pēc ES fondu beigšanās, kas esot pilnīgas muļķības, jo «fondi nebeigsies, un, pat, ja beigsies, krīzes nebūs,» pauda eksperts.

«Svarīgi ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšana, nelineāri procesi eksporta sektorā. Lielākais risks ir nespēja izmantot iespējas, jo krīžu pārvarēšanā (un radīšanā) esam meistari,» uzskata makroekonomikas eksperts.

Viņš domā, ka ekonomikas pārkaršanu var sakombinēt šādi faktori: nākamais hipo kreditēšanas cikls sākas no ļoti zemu mājsaimniecību parādsaistību punkta; 2017.-2019. gadā daudz būvēs sabiedriskās ēkas, tātad būs ierobežoti resursi mājokļiem, un, ja reiz mājokļu tirgus cikls ir «iešūpots», tas kādu laiku var it kā dzīvot savu dzīvi (un nevajadzētu aizmirst arī par megaprojektu Rail Baltica).

«Tāpēc es tiešām bažījos, kas notiks pēc 2020.gada. Šampanieša pudele tiks kratīta, un kaut kādā brīdī tā izšaus ārā, bet kad un kā tas notiks, ir grūti prognozēt, tāpēc ir diezgan liels «jautrības potenciāls», un no tā būtu jāuzmanās. Taču krīzes riskiem nav nekāda sakara ar ES fondiem. No makroekonomiskā viedokļa visdrīzāk būtu apsveicami, ja tie beigtos. Rezumējot: priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt,» savu uzstāšanos konferencē pabeidza Strautiņš.

Ref: 225.000.224.704


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.