Maksātnespējas likuma grozījumus vēl negatavo

Lai arī Maksātnespējas likuma jaunajā redakcijā, kas stājās spēkā pērn 1.novembrī, konstatēti vairāki nepieciešamie precizējumi, konkrētus likuma grozījumus ne Tieslietu ministrija (TM), ne Maksātnespējas administrācija vēl negatavo.

Kā atzina tieslietu ministra padomniece Baiba Broka, TM patlaban aktīvi vēro, kā likums darbojas, un kādas ir nepilnības vai nepieciešamie grozījumi.

Pēc viņas teiktā, TM ir jau konstatējusi atsevišķu grozījumu un precizējumu nepieciešamību. Pašlaik TM identificējusi vairākas praktiskas lietas, piemēram, saistībā ar nodokļu piemērošanu un administratoru atalgojumu. «Šiem jautājumiem it kā likumā vajadzēja būt, bet patlaban to trūkst. Iespējams, nepieciešams arī papildināt likuma mērķa definīciju ar kreditoru interesēm. Dzirdēti ir ļoti dažādi viedokļi, un tie ir jāapkopo,» teica Broka.

TM patlaban arī pētot, vai bija pareizi atsevišķos gadījumos atteikties no maksātspējas un likviditātes izvērtēšanas, jo bijuši vairāki gadījumi, kas norādījuši, ka likums ir vairāk parādu piedziņas instruments, nevis patiesās maksātspējas konstatācija.

Arī Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja atzina, ka ir konstatēti vairāki nepieciešamie precizējumi. Attiecībā uz juridisko personu maksātnespējas procesu, esot novērotas dažas precizējamas lietas attiecībā uz pašu procesu. Savukārt fizisko personu maksātnespējas procesos esot atsevišķas lietas, kur ir neviennozīmīga tiesu prakse par nodokļu maksātāju statusu.

Tāpat Jauja norādīja, ka sāk izkristalizēties arī jautājums, ko darīt, ja maksātnespējas process ir sākts, bet persona nesadarbojas.

Tomēr viņš teica, ka nekādi konkrēti labojumi patlaban Maksātnespējas likumam netiek gatavoti, jo to darīt būtu pāragri. «Atzīmējam problēmu jautājumus, ko nākotnē vajadzētu precizēt, bet domāju, ka gada laikā šo likumu nevajadzētu vērt vaļā. Ir jāpagaida un jāskatās, kā lietas virzīsies,» sacīja Jauja.

Broka gan uzsvēra, ka, pieņemot ikvienu jaunu likumu, ir jārēķinās, ka pēc tam parādīsies arī kādas neprecizitātes, turklāt Maksātnespējas likums neviennozīmīgi tika uzņemts jau laikā, kad to vēl tikai izstrādāja, saņemot plašu kritiku.

Broka norādīja, ka likums konceptuāli atšķiras no iepriekšējā, piemēram, ar mērķu definīciju. Tāpēc, viņasprāt, ir rūpīgi jāseko līdzi, vai jaunais regulējums attaisnosies.

«Jebkurš likumdošanas akts ir politiskā kompromisa rezultāts. Spēkā esošais teksts ir panākts, apkopojot dažādus viedokļus, bet jāņem vērā, ka izstrādes procesā bija grūti paredzēt, kā tiks interpretētas likuma normas,» skaidroja ministra padomniece.

Kā ziņots, 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā jaunais Maksātnespējas likums, ko Saeima, otrreiz caurlūkojot, pieņēma 26.jūlijā, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz uzlabot maksātnespējas procedūras, mazināt tiesu noslodzi un paātrināt vispārējo lietu izskatīšanu tiesās.

Saskaņā ar informāciju Maksātnespējas reģistrā, šā gada pirmajos trīs mēnešos ierosināti 296 maksātnespējas procesi, no tiem 139 fiziskajām personām, bet 157 juridiskajām personām.

Savukārt pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos bija ierosināti 804 maksātnespējas procesi, no tiem 97 fiziskām personām, bet 707 juridiskajām personām.

Kopumā pagājušajā gadā ierosināti 2812 maksātnespējas procesi. Pirms jaunā Maksātnespējas likuma stāšanās spēkā oktobrī tika ierosināti 445 juridisko personu maksātnespējas procesi, bet novembrī un decembrī katrā mēnesī vairs tikai 105.

 

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas