bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 25.06.2019 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Malkas apkures krāsnis lielajās pilsētās neaizliegšot

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums Par piesārņojumu, kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā.

Viņa atgādināja, ka, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, lai gan kopējā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, normatīviem neatbilstoša tā patlaban ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un izstrādātā plāna mērķis ir iezīmēt vajadzīgās rīcības emisiju kontrolēšanai un samazināšanai.

Tā kā sabiedrībā lielas diskusijas izraisījusi plānā iekļautā iecere lielajās pilsētās atteikties no malkas apkures krāsnīm, Ozola mierināja, norādot:

«Ar šo ideju ministrija tikai piedāvā iespējamos pasākumus un krāšņu likvidēšana netiks uzlikta par pienākumu.»

Ozola skaidroja, ka ar ieceri atteikties no malkas apkures krāsnīm ministrija vērš pilsētu vadības uzmanību, ka šāda problēma pastāv un ir nepieciešams apzināt situāciju – cik daudz šādu iekārtu pilsētā ir, kādā tehniskajā stāvoklī tās ir un tamlīdzīgi.

«Šis plāns paredz apzināt situāciju, lai varētu saprast, kuras ir kritiskākās teritorijas pilsētās un kāda rīcība ir nepieciešama šādas situācijas novēršanai. Pēc tam pašvaldības varēs izstrādāt saistošos noteikumus, piemēram, nosakot atsevišķas pilsētas apkaimes, kur šādu iekārtu izmantošana būtu jāierobežo,» skaidroja Ozola.

Viņa norādīja, ka šādi noteikumi nav nekas jauns un atsevišķās pašvaldībās tie jau ir ieviesti. Pēc tam, kad vietvaras būs apzinājušas situāciju ar malkas apkures krāsnīm, vietvarām, izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānus, būs jāmudina iedzīvotāji no tām atteikties. Pēc Ozolas teiktā, tieši pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai un kādi ierobežojumi nepieciešami.

«Taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt. Mēs aicinām pašvaldības radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt sociāli taisnīgiem – pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus,» pauda ierēdne, norādot, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030.gadam un plāns iezīmē tikai rīcības virzienu, nevis paredz kādus aizliegumus.

Vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai,

valstij un pašvaldībai būs jāvērtē, vai ir iespējams sniegt iedzīvotājiem atbalstu šo sistēmu modernizēšanai, sacīja Ozola.

«Lai īstenotu izstrādātos pašvaldību mērķus, valstij būtu pamatoti nodrošināt arī finansiālu atbalstu, jo mērķis ir gaisa uzlabošana, kas ir arī Eiropas Savienības prasība, tādēļ valstij būtu jānāk pretī. Mēs nodrošinātu arī informatīvās kampaņas, lai cilvēki labāk apzinātos un izprastu situāciju,» viņa uzsvērta.

Vienlaikus VARAM pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām finansējums situācijas apzināšanai no valsts, visticamāk, piešķirts netiks. Tas nozīmē, ka realitātē pašvaldībām pašām būs jārisina jautājums, kā apzināt situāciju ar apkures iekārtām. Tomēr Ozola norādīja, ka daļu informācijas būs iespējams iegūt no būvvaldēm, kā arī Statistikas pārvaldes datiem.

«Ministrija sola metodisku atbalstu, bet finansiāli tiešā veidā neko solīt nevaram. Piemēram, Rīgai šāds gaisa piesārņojuma mazināšanas plāns jau ir un tā izstrādei izmantoja naudu no Rīgas vides piesārņojuma fonda, kur ienāk finansējums no Dabas resursu nodokļa. Par šādu sistēmu varētu domāt arī citas pašvaldības, taču tie visi jautājumi vēl tiks diskutēti,» pauda Ozola.

Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, kopumā Latvijā mājsaimniecību radītās sīkās putekļu daļiņas, kas rodas no apkures iekārtām, veido aptuveni 60% no kopējā piesārņojuma fona. Tikmēr rūpniecība radot aptuveni 25% no kopējā piesārņojuma.

Plānots, ka situācijas apzināšana vietvarām būs jāsāk no 2020.gada.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) norādījis, ka VARAM ierosinājums atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ir atbildīgo iestāžu neizdarības pārlikšana uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.

Savukārt Jēkabpils pašvaldība paudusi, ka būtu gatava pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājsaimniecībām, kas izlems pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, lai gan uzskata, ka nodokļa atvieglojums diez vai rosinās iedzīvotājus atteikties no malkas apkures.


Pievienot komentāru

Kaljulaida Uzvaras dienā: Aizsardzība sākas ar katru iedzīvotāju atsevišķi

Atzīmējot Igaunijas Uzvaras dienu, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzsvērusi katra iedzīvotāja lomu valsts drošībā, kaut arī dabas kataklizmas šobrīd Igaunijā esot vairāk iespējamas nekā karadarbības izcelšanās.

LU pētnieki: Trešdaļa Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai

Trešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja.

Kariņš gaida Nemiro skaidrojumu par Latvenergo padomes atsaukšanu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš līdz nedēļas beigām gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro skaidrojumu par AS Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu, liecina premjera izdotā rezolūcija.

Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem mājoklis ir svarīgākais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu mājokli uzskata par svarīgāko tiem piederošo īpašumu, taču gandrīz katrs ceturtais nedara neko, lai to pasargātu pret zādzībām.

Latvijai trešais augstākais izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā

Latvijā vērojama trešā augstākā izaugsme Eiropas Savienībā, sniegumam reitingā pieaugot par 17,7 procentpunktiem, liecina Eiropas inovāciju rezultātu un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskati.

VNĪ: Okupācijas muzeja jaunās daļas būvniecība apsteidz grafiku

Okupācijas muzeja jaunās daļas būvdarbi apsteidz grafiku, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi pārstāvji.

Viņķele: Slimnīcu padomes nebūs politiķu izklaides vietas

«Šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā,» tā par padomju izveidi Latvijas lielajām slimnīcām LTV raidījumā Rīta Panorāma teica veselības ministre Ilze Viņķele.

ASV ievieš jaunas sankcijas pret Irānu un tās augstāko vadītāju

Saasinoties saspīlējumam starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, Vašingtona ir paziņojusi par jaunu sankciju ieviešanu pret Teherānu, mēģinot iegrožot to ārvalstu finanšu resursu pieejamību, kas ir Irānas augstākā vadītāja un Irānas Revolucionārās gvardes rīcībā.

Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet ūdenstilpēs noslīka četri

Svētku brīvdienās, laika posmā no 22.jūnija plkst. 6.30 līdz 25.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 277 izsaukumus.

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Kazahstānā evakuē pilsētu pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā

Kazahstānā sākta veselas pilsētas evakuācija pēc tam, kad valstī aizdegusies armijas munīcijas noliktava, izraisot virkni spēcīgi sprādzienu.

Latvijā vairāk nekā 60 valsts ceļu posmos ir būvdarbi; daudzviet uzstādīti luksofori

Garākais remontposms patlaban ir abpus Pāvilostai no Labraga līdz Vērgalei, darbi notiek arī uz pievedceļa Pāvilostai.

Nedēļas sākumā gaidāmi +28 grādi, pēc tam – lietus un +20

Nedēļas pirmajā pusē dienās gaiss vēl vietām iesils līdz +28 grādiem, bet jau nedēļas otrajā pusē daudzviet Latvijas teritorijā ir gaidāms lietus.

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas.

«Ministru apetīte ir pārāk liela.» Kariņš nav gatavs palielināt budžeta deficītu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.

NVD: Kur saņemt medicīnisko palīdzību svētku laikā

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 22. līdz 24.jūnijam Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Nedēļa Lietuvā: Koalīcijas sarunu finišs. Vienoti kritēriji uzņemšanai universitātēs. Pēdējais veto

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā četras parlamenta partijas pabeidza sarunas koalīcijas veidošanai, divi vīrieši notiesāti par spiegošanu Krievijas labā. Tāpat Lietuva uzrādīja spīdošus rādītājus par mirstības samazinājumu satiksmes negadījumos.

BNN nedēļas apkopojums: Turlā krišana. Alkohola kara turpinājums. Atlaistā Latvenergo padome

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Paziņojums, Cīņa, Pārdomas, Amats, Izaugsme, Uzticība, Vēlmes.

Mēra krēslu zaudējusi Gods kalpot Rīgai cer savākt balsis jaunam kandidātam

Partijas Gods kalpot Rīgai valde par Rīgas mēra amata kandidātu plāno lemt nākamnedēļ, 27.jūnijā, stāsta partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Eurostat: Latvija un Lietuva starp līderēm nerezidentu īpatsvarā valsts parādā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 74% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir otrs lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā.

Kamēr Lietuvā skandāls par dzelzceļa darījumiem ar bijušā VDK aģenta sievas uzņēmumu, LDz slavē tā reputāciju

Kamēr Lietuvā valsts akciju sabiedrības darījumi ar cilvēkiem, kuru sakari varētu sniegties līdz par Krievijas prezidentam, izraisījuši skandālu, Latvijā rīkojas kūtri, bet LDz pat slavē darījumu partnera reputāciju.

EM: Muitas nodoklis Krievijas elektrībai sadārdzinātu elektroenerģiju Baltijā

Nodokļa ieviešana Krievijas enerģijai varētu sadārdzināt elektroenerģijas cenas, tomēr jārisina situācija, ka Baltijas elektroenerģijas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā ar Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, tā ministrija.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā maijā samazinājās par 0,6%

Salīdzinot ar aprīli, 2019.gada maijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Premjers cer, ka Dombrovskis arī turpmāk ieņems vadošu amatu EK

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš cer, ka esošais Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis arī jaunajā EK sastāvā varētu ieņemt kādu no vadošajiem amatiem.

Maršruts Līgo svētkiem: No gadatirgiem līdz dančiem un dziesmām

BNN piedāvā ielūkoties dažos no pasākumiem, kurus varat apmeklēt, līgojot Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Liepājā vai Daugavpilī.