bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 10.12.2019 | Vārda dienas: Guna, Judīte
LatviaLatvija

Malkas apkures krāsnis lielajās pilsētās neaizliegšot

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums Par piesārņojumu, kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā.

Viņa atgādināja, ka, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, lai gan kopējā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, normatīviem neatbilstoša tā patlaban ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un izstrādātā plāna mērķis ir iezīmēt vajadzīgās rīcības emisiju kontrolēšanai un samazināšanai.

Tā kā sabiedrībā lielas diskusijas izraisījusi plānā iekļautā iecere lielajās pilsētās atteikties no malkas apkures krāsnīm, Ozola mierināja, norādot:

«Ar šo ideju ministrija tikai piedāvā iespējamos pasākumus un krāšņu likvidēšana netiks uzlikta par pienākumu.»

Ozola skaidroja, ka ar ieceri atteikties no malkas apkures krāsnīm ministrija vērš pilsētu vadības uzmanību, ka šāda problēma pastāv un ir nepieciešams apzināt situāciju – cik daudz šādu iekārtu pilsētā ir, kādā tehniskajā stāvoklī tās ir un tamlīdzīgi.

«Šis plāns paredz apzināt situāciju, lai varētu saprast, kuras ir kritiskākās teritorijas pilsētās un kāda rīcība ir nepieciešama šādas situācijas novēršanai. Pēc tam pašvaldības varēs izstrādāt saistošos noteikumus, piemēram, nosakot atsevišķas pilsētas apkaimes, kur šādu iekārtu izmantošana būtu jāierobežo,» skaidroja Ozola.

Viņa norādīja, ka šādi noteikumi nav nekas jauns un atsevišķās pašvaldībās tie jau ir ieviesti. Pēc tam, kad vietvaras būs apzinājušas situāciju ar malkas apkures krāsnīm, vietvarām, izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānus, būs jāmudina iedzīvotāji no tām atteikties. Pēc Ozolas teiktā, tieši pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai un kādi ierobežojumi nepieciešami.

«Taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt. Mēs aicinām pašvaldības radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt sociāli taisnīgiem – pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus,» pauda ierēdne, norādot, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030.gadam un plāns iezīmē tikai rīcības virzienu, nevis paredz kādus aizliegumus.

Vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai,

valstij un pašvaldībai būs jāvērtē, vai ir iespējams sniegt iedzīvotājiem atbalstu šo sistēmu modernizēšanai, sacīja Ozola.

«Lai īstenotu izstrādātos pašvaldību mērķus, valstij būtu pamatoti nodrošināt arī finansiālu atbalstu, jo mērķis ir gaisa uzlabošana, kas ir arī Eiropas Savienības prasība, tādēļ valstij būtu jānāk pretī. Mēs nodrošinātu arī informatīvās kampaņas, lai cilvēki labāk apzinātos un izprastu situāciju,» viņa uzsvērta.

Vienlaikus VARAM pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām finansējums situācijas apzināšanai no valsts, visticamāk, piešķirts netiks. Tas nozīmē, ka realitātē pašvaldībām pašām būs jārisina jautājums, kā apzināt situāciju ar apkures iekārtām. Tomēr Ozola norādīja, ka daļu informācijas būs iespējams iegūt no būvvaldēm, kā arī Statistikas pārvaldes datiem.

«Ministrija sola metodisku atbalstu, bet finansiāli tiešā veidā neko solīt nevaram. Piemēram, Rīgai šāds gaisa piesārņojuma mazināšanas plāns jau ir un tā izstrādei izmantoja naudu no Rīgas vides piesārņojuma fonda, kur ienāk finansējums no Dabas resursu nodokļa. Par šādu sistēmu varētu domāt arī citas pašvaldības, taču tie visi jautājumi vēl tiks diskutēti,» pauda Ozola.

Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, kopumā Latvijā mājsaimniecību radītās sīkās putekļu daļiņas, kas rodas no apkures iekārtām, veido aptuveni 60% no kopējā piesārņojuma fona. Tikmēr rūpniecība radot aptuveni 25% no kopējā piesārņojuma.

Plānots, ka situācijas apzināšana vietvarām būs jāsāk no 2020.gada.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) norādījis, ka VARAM ierosinājums atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ir atbildīgo iestāžu neizdarības pārlikšana uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.

Savukārt Jēkabpils pašvaldība paudusi, ka būtu gatava pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājsaimniecībām, kas izlems pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, lai gan uzskata, ka nodokļa atvieglojums diez vai rosinās iedzīvotājus atteikties no malkas apkures.


Pievienot komentāru

ANO rezolūcijā nosoda Krievijas īstenoto Krimas okupāciju

ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kur nosodīta Krievijas īstenotā Krimas pussalas un Sevastopoles pilsētas okupācija un valsts mudināta nekavējoties izvest tās bruņotos spēkus.

Akciju cenas krītas, sākoties svarīgu notikumu nedēļai

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kritušās, sākoties nedēļai, kas ir svarīga cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un kurā notiks Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas.

Zelenskis ar Putinu vienojas par pamieru Ukrainā līdz gada beigām

Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās reizē Parīzē panākta Donbasa karā iesaistīto valstu vienošanās par pamiera īstenošanu un gūstekņu apmaiņu.

Pie robežas aiztur divus cigarešu kontrabandistus

Krāslavas novadā Valsts robežsardzes amatpersonas aizturējušas divus Latvijas pilsoņus, kuri personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nodarbojās ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu.

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, intervijā Latvijas Radio norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

VNĪ un būvnieki izlīgst Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas tiesvedībās

Valsts nekustamie īpašumi un pilnsabiedrība RERE Būve 1 vienojušās par tiesas procesu izbeigšanu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas lietā.

Baltkrievija no Maskavas vēlas 63 miljonus eiro par nekvalitatīvu naftu

Baltkrievija vēlas no Krievijas saņemt kompensāciju par nekvalitatīvas naftas piegādēm 63 miljonu eiro apmērā, tā pēc abu valstu premjerministru sarunām pavēstījis Baltkrievijas vēstnieks Krievijā.

Kārtības policijas priekšnieka pienākumus uz laiku uzticēs Krapsim

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs no otrdienas, 10.decembra, būs Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku

LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.

Krievija pēc sporta sacensību aizlieguma vērsīsies tiesā

Krievija, kura saņēmusi aizliegumu četrus gadus piedalīties augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības par manipulācijām ar dopingu, pārsūdzēs lēmumu Sporta šķīrējtiesā, tā norādījusi Krievijas Domes deputāte Svetlana Žurova.

Aizdomās par dienesta viltojumu personu grupā aizturētas trīs personas

Iekšējās drošības birojs aizturējis divas bijušās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas un vienu privātpersonu aizdomās par dienesta viltojuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Elektrības vidējā cena Baltijas valstīs samazinājās par 10%

Biržā Nord Pool elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās par 10% – līdz 41,73 eiro par megavatstundu.

Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Krievijai liedz piedalīties starptautiskajā sportā, arī Olimpiskajās spēlēs

Krievijai Pasaules Antidopinga aģentūra noteikusi četru gadu aizliegumu piedalīties lielās starptautiskās sporta sacensībās, ieskaitot Olimpiskās spēles un Pasaules kausa izcīņu futbolā.

Latvijā inflācija novembrī bijusi 2,1% apmērā

Inflācija šī gada novembrī, salīdzinot ar 2018.gada novembri, bijusi 2,1% apmērā. Precēm cenas pieauga par 1,8% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Arī Mārupes novada dome lemj pārdot Rīgas Apriņķa Avīzes kapitāldaļas

Līdzīgi kā vairākas citas pašvaldības, arī Mārupes novada dome lēmusi pārdot tai piederošās SIA Rīgas Apriņķa Avīze kapitāldaļas, liecina domes sēdes protokols.

Tiesa patur apcietinājumā Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā iesaistīto uzņēmēju Visoru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam Vilnim Visoram.

Igaunijas naktsmītņu tūrismam 5% kāpums

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs oktobrī apmetušies par pieciem procentiem vairāk viesu nekā 2018.gada oktobrī, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Swedbank ievieš bezmaksas darījumus ar vērtspapīriem

Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām.

Igaunijā par gada NVO atzīst dzīvnieku labturības organizāciju

Igaunijā gadskārtēji izvēlētā labākā nevalstiskā organizācija un šajā godā celta dzīvnieku labturības aizstāvju organizācija Nähtamatud Loomad.

Pabriks: Nepieciešams palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai

Pabriks apliecināja, ka ASV ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo sadarbību un pateicās par ASV ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā.

Donbasa karš: Parīzē tiekas Putins un Zelenskis

Parīzē cerībā izbeigt postošo Donbasa konfliktu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā

Galvenās jaunās Eiropas Komisijas prioritātes būs «zaļā transformācija» un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.

Mīklainais Skonto stadiona pircējs, Krievijas uzņēmējs, uzskata, ka darījumā apkrāpts

Noskaidrojies Skonto stadiona mīklainais pircējs no nodokļu paradīzes Belizas, kurš par 35 miljoniem eiro īpašumu iegādājās 2015.gadā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!