bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Malkas apkures krāsnis lielajās pilsētās neaizliegšot

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums Par piesārņojumu, kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā.

Viņa atgādināja, ka, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, lai gan kopējā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, normatīviem neatbilstoša tā patlaban ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un izstrādātā plāna mērķis ir iezīmēt vajadzīgās rīcības emisiju kontrolēšanai un samazināšanai.

Tā kā sabiedrībā lielas diskusijas izraisījusi plānā iekļautā iecere lielajās pilsētās atteikties no malkas apkures krāsnīm, Ozola mierināja, norādot:

«Ar šo ideju ministrija tikai piedāvā iespējamos pasākumus un krāšņu likvidēšana netiks uzlikta par pienākumu.»

Ozola skaidroja, ka ar ieceri atteikties no malkas apkures krāsnīm ministrija vērš pilsētu vadības uzmanību, ka šāda problēma pastāv un ir nepieciešams apzināt situāciju – cik daudz šādu iekārtu pilsētā ir, kādā tehniskajā stāvoklī tās ir un tamlīdzīgi.

«Šis plāns paredz apzināt situāciju, lai varētu saprast, kuras ir kritiskākās teritorijas pilsētās un kāda rīcība ir nepieciešama šādas situācijas novēršanai. Pēc tam pašvaldības varēs izstrādāt saistošos noteikumus, piemēram, nosakot atsevišķas pilsētas apkaimes, kur šādu iekārtu izmantošana būtu jāierobežo,» skaidroja Ozola.

Viņa norādīja, ka šādi noteikumi nav nekas jauns un atsevišķās pašvaldībās tie jau ir ieviesti. Pēc tam, kad vietvaras būs apzinājušas situāciju ar malkas apkures krāsnīm, vietvarām, izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānus, būs jāmudina iedzīvotāji no tām atteikties. Pēc Ozolas teiktā, tieši pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai un kādi ierobežojumi nepieciešami.

«Taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt. Mēs aicinām pašvaldības radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt sociāli taisnīgiem – pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus,» pauda ierēdne, norādot, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030.gadam un plāns iezīmē tikai rīcības virzienu, nevis paredz kādus aizliegumus.

Vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai,

valstij un pašvaldībai būs jāvērtē, vai ir iespējams sniegt iedzīvotājiem atbalstu šo sistēmu modernizēšanai, sacīja Ozola.

«Lai īstenotu izstrādātos pašvaldību mērķus, valstij būtu pamatoti nodrošināt arī finansiālu atbalstu, jo mērķis ir gaisa uzlabošana, kas ir arī Eiropas Savienības prasība, tādēļ valstij būtu jānāk pretī. Mēs nodrošinātu arī informatīvās kampaņas, lai cilvēki labāk apzinātos un izprastu situāciju,» viņa uzsvērta.

Vienlaikus VARAM pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām finansējums situācijas apzināšanai no valsts, visticamāk, piešķirts netiks. Tas nozīmē, ka realitātē pašvaldībām pašām būs jārisina jautājums, kā apzināt situāciju ar apkures iekārtām. Tomēr Ozola norādīja, ka daļu informācijas būs iespējams iegūt no būvvaldēm, kā arī Statistikas pārvaldes datiem.

«Ministrija sola metodisku atbalstu, bet finansiāli tiešā veidā neko solīt nevaram. Piemēram, Rīgai šāds gaisa piesārņojuma mazināšanas plāns jau ir un tā izstrādei izmantoja naudu no Rīgas vides piesārņojuma fonda, kur ienāk finansējums no Dabas resursu nodokļa. Par šādu sistēmu varētu domāt arī citas pašvaldības, taču tie visi jautājumi vēl tiks diskutēti,» pauda Ozola.

Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, kopumā Latvijā mājsaimniecību radītās sīkās putekļu daļiņas, kas rodas no apkures iekārtām, veido aptuveni 60% no kopējā piesārņojuma fona. Tikmēr rūpniecība radot aptuveni 25% no kopējā piesārņojuma.

Plānots, ka situācijas apzināšana vietvarām būs jāsāk no 2020.gada.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) norādījis, ka VARAM ierosinājums atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ir atbildīgo iestāžu neizdarības pārlikšana uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.

Savukārt Jēkabpils pašvaldība paudusi, ka būtu gatava pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājsaimniecībām, kas izlems pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, lai gan uzskata, ka nodokļa atvieglojums diez vai rosinās iedzīvotājus atteikties no malkas apkures.


Pievienot komentāru

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.

Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Tiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tā atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to tā var nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!