bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 18.08.2018 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
LatviaLatvija

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – portālam ventspilnieks.lv atbild AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

Baltijas Ekspreša manevru lokomotīves vilcienu sastāvus termināla virzienā un atpakaļ uz staciju vilkušas jau 20 gadus. Kas ir mainījies?

Esošais biznesa modelis bija izveidots tā, ka Baltijas Ekspresis ar savu lokomotīvi un savu mašīnistu šo darbu darīja zem AS Latvijas dzelzceļš (LDz) karoga. Mēs vienkārši sniedzām vilces pakalpojumus LDz, un pēc 2007.gadā notikušās LDz reorganizācijas šīs kompānijas meitasuzņēmumam – LDz Cargo, tātad citam pārvadātajam. Tomēr dzelzceļa pārvadājumu tirgus darbību reglamentējošie likumi šo gadu laikā ir mainījušies, un Eiropas Savienībā (ES) kravas pārvadājumu tirgus ir atvērts brīvai konkurencei jau kopš 2007.gada. Būtībā šīs konkurences iespējas Latvijai kā ES dalībvalstij bija jānodrošina jau pirms desmit gadiem, un ar ES 2012.gada 34.direktīvu vēl vairāk tika nostiprināti brīvas piekļuves un brīvas konkurences principi pārvadājumos, to skaitā arī kravu pārvadājumos Eiropas Savienības robežās.

Jūs minējāt, ka brīvas konkurences un brīvas piekļuves iespējas nosaka jau Eiropas Savienības dzelzceļa transportu reglamentējošā politika un likumi.

Patiesībā Eiropas Savienībā dzelzceļa pārvadājumus reglamentējošas izmaiņas sākās jau daudz agrāk, vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Līdzīgi kā mums no Padomju Savienības mantotajā dzelzceļa sistēmā, arī Rietumeiropas valstīs tolaik valdīja dzelzceļa monopols. Visas sliedes, lokomotīves, luksofori, vagoni, darbinieki – viss bija vienās rokās, koncentrēts valstij piederošās milzīgās kompānijās. Attīstoties tirgus attiecībām, tanī skaitā arī pārvadājumu tirgū, strauji attīstījās autotransporta pakalpojumi, un šie valstij piederošie «dinozauri», dabīgie dzelzceļa monopoli vairs nespēja piedāvāt klientiem konkurētspējīgus pakalpojumu, dzelzceļu uzturēšanas izmaksas pieauga, bet pārvadājumu apjomi samazinājās.

Tas arī bija viens no galvenajiem dzelzceļa reformas nepieciešamības iemesliem. Būtībā ES valstu dzelzceļi tolaik pārvadājumu tirgū nespēja piedāvāt ne konkurētspējīgus pakalpojumus, ne arī kādus radošus risinājumus. Autotransporta, aviācijas, upju transporta kompānijas bija daudz spējīgākas piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, apmierināt tirgus pieprasījumu un valstij piederošos dzelzceļa monopolus elementāri apspēlēja. Tas, savukārt, radīja milzīgas problēmas attiecībā uz ekoloģiju un ārējām izmaksām, uz ceļiem valdīja milzīgi sastrēgumi, bet sliedes tanī pašā laikā stāvēja neizmantotas.

Visas šīs milzīgās, neefektīvās saimniecības infrastruktūras izmaksas gūlās uz nodokļu maksātāju pleciem, un bija skaidrs, ka tā turpināties nevar. Dzelzceļu, kurš faktiski bija paralēls tīkls autotransporta tīklam, vajadzēja noslogot un izmantot. Tādēļ daudzās ES valstīs faktiski jau astoņdesmito gadu beigās tika pieņemts lēmums par dzelzceļa infrastruktūras nodalīšanu no komercdarbības. Respektīvi, infrastruktūra palika valsts pusē kā dabisks monopols, bet komercdarbība, pārvadājumi tika liberalizēti un atvērta konkurencei.

Dzelzceļa pārvadājumu tirgū varēja nākt iekšā jebkurš spēlētājs, kuram bija ambīcijas un kurš varēja kvalificēties šo pakalpojumu piedāvāšanai tirgū. No politiskā viedokļa tika nošauti divi zaķi – no vienas puses tika panākts valstij piederošās infrastruktūras lielāks noslogojums un efektīvāka izmantošana, no otras – samazinājās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu daļa, kas tika segta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Latvijā šis jautājums tolaik nebija tik aktuāls, vienīgi bija skaidrs, ka iestājoties šai «džentlmeņu klubiņā» Eiropas Savienībā, parādās jauni spēles noteikumi, kuri jāievēro visiem. Dzelzceļa transportu reglamentējošo likumdošanu nācās izmainīt tā, lai mēs spētu piemērot attiecīgās ES direktīvas un regulas. Bet tanī pašā laikā dzelzceļa biznesa modelis nemainījās un balstījās uz kravas plūsmām no bijušās Padomju Savienības teritorijas uz Latvijas ostām. Šīs situācijas ekspluatācija turpinājās gadiem ilgi, un netika arī radīts nekas jauns. Rezultātā šobrīd, kad minētais biznesa modelis nestrādā, milzīgo kravu plūsmu vairs nav, mēs atrodamies tādā pat situācijā, kādā daudzas Eiropas valstis bija astoņdesmito gadu beigās.

Tātad var secināt, ka mēs dzelzceļa pārvadājumu jomā no vecās Eiropas valstīm esam atpalikuši par kādiem 30 gadiem.

Tieši tā. Mums tagad ir jāsaprot, ko darīt. Mums ir dārgs dzelzceļa infrastruktūras tīkls, dzelzceļa sistēmā strādā milzīgs skaits valsts darbaspējīgo cilvēku, un šobrīd Latvijai jārisina tā pati problēma, kas Eiropas politiķiem bija jārisina pirms 30 gadiem. Situācija ir analoga – pārvadājumu nav, infrastruktūra ir, ir arī liels nodarbināto skaits nozarē, un tagad jādomā, kā to visu sabalansēt. Eiropas risinājums bija konkurence, brīvs tirgus, brīva piekļuve infrastruktūrai, visiem vienādi spēles noteikumi, visi strādā, un arī privātajam pārvadātājam ir vieta šajā pārvadājumu tirgū, kur viņi rada kādu kreatīvu biznesa modeli, kurš tomēr ir konkurētspējīgs, rada pievienoto vērtību.

Latvijā tam savulaik jau tika veikti priekšdarbi ar Latvijas dzelzceļa reorganizāciju 2007.gadā. Reorganizācijas mērķis bija dzelzceļa sistēmas pielāgošana darbam tirgus apstākļos, kur pastāv konkurence ar privātiem pārvadātājiem. LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs ir nodalīts un nodrošina visiem pārvadātājiem vienādus piekļuves nosacījumus sliežu ceļiem un vienādus spēles noteikumus. Turklāt infrastruktūras pārvaldītājam ir kategoriski noliegts nodarboties ar kravu pārvadājumiem. Un tālāk jau raugāmies, vai varam par pievilcīgu, saprātīgu cenu piedāvāt efektīvu sliežu ceļu infrastruktūru, kas, savukārt, dzelzceļa pārvadātājiem ļautu radīt konkurētspējīga un kvalitatīva pakalpojuma piedāvājumu tirgum.

Izklausās labi, un tomēr no publiskajā telpā izskanējušās informācijas noprotams, ka sistēma īsti nestrādā. Kāpēc?

Manuprāt, galvenais iemesls ir dzelzceļa transporta nozarē šobrīd valdošā pārlieku reakcionārā vide. Diemžēl ir iespaids, ka pie «vadības kloķiem» joprojām ir tā virziena pārstāvji, kuri labprāt atgrieztos pie vecās komandsistēmas – «viens dzelzceļš, viens osts, viens banks» un viss kārtībā, citiem vārdiem: nekādas konkurences dzelzceļa transportā un tikai LDz kopā ar LDz Cargo ir vienīgie, kas var piedāvāt pakalpojumu dzelzceļa pārvadājumu tirgū…

Nav kārtībā! Šāda sistēma nestrādās, tai nav nekādu nākotnes perspektīvu. Ir jāizvērtē pirms desmit gadiem notikušās reorganizācijas rezultāts: vai LDz pārveidošana par koncernu ar daudzām meitas sabiedrībām ir sasniegusi plānotos mērķus vai arī vienīgais rezultāts ir administratīvo izmaksu pieaugums un palielināts nekompetentu vadītāju īpatsvaru nozarē. Droši jāsper nākošie soļi. Pilnībā jānodala no LDz koncerna valstij piederošais pārvadātājs, atsevišķi jāpozicionē infrastruktūras pārvaldītājs, realitātē jānodrošina vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem, kur privātos kravu pārvadātājus nedrīkst diskriminēt ne ar pārrobežu satiksmi, ne arī ar iespēju nogādāt kravu tos divus kilometrus no stacijas līdz terminālam.

Velosipēds nav jāizgudro, jāizmanto to pašu recepti, kuru savulaik sekmīgi piemēroja Eiropas valstu dzelzceļu ārstēšanai. Tikai tādā veidā var mēģināt šo nozari glābt. Pretējā gadījumā optimismam nav pamata, un nozare turpinās saskarties ar nepārtrauktām problēmām, kuru risināšanai būs nepieciešami tērēt aizvien vairāk un vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Jo nebūs vairāk tās kravu plūsmas no austrumiem tādā daudzumā, lai pabarotu visu dzelzceļa un tranzīta nozari. Situācija mainījusies un iepriekšējais biznesa modelis vairs nedarbojās.

Vai tas nozīmē, ka Krievijas virziena kravām ir svītra pāri?

Vienmēr jābūt kaut kādai alternatīvai. Un ja reiz ir šī dzelzceļa infrastruktūra, ir kaut kāds potenciāls pārvadājumiem Ziemeļu Dienvidu virzienā, potenciāls iekšzemes pārvadājumiem, mazākām kravas plūsmām no austrumu puses, tad tālākai attīstībai nepieciešami normāli, visiem saprotami spēles noteikumi un izmaksu efektīva dzelzceļa infrastruktūra, bez visādiem bezjēdzīgiem investīciju pārspīlējumiem piemēram dzelzceļa elektrifikācijas projekta izskatā. Mēs nevaram prasīt 11 eiro par vienu vilciena kilometru, lai gan saprātīga cena par šo pakalpojumu būtu kādi pieci seši eiro! Tie ir kosmiski cipari, un pie tādām izmaksām uzņēmējs nespēs sagatavot normālu piedāvājumu tirgum, jo īpaši ņemot vērā, ka autotransporta izmaksas ir ievērojami lētākas.

Viss ir pašu rokās, un, kā jau teicu, velosipēdu izgudrot nevajag, tas jau ir izdarīts. Mūsu likumdošanā šis Eiropas pieredzes stāsts jau ir iestrādāts, to vienkārši vajag konsekventi ievērot arī Satiksmes ministrijas un Latvijas Dzelzceļa vadībai.


Pievienot komentāru

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Noslēdzas SPRK izsole par dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalnā

Pēc saskaņošanas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, AS Conexus Baltic Grid, ņemot vērā SPRK norādījumus, pieņēma lēmumu apstiprināt daļu no izsoles 2.varianta ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2018.–2019.gadā.

No Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro septiņus tiesātus deputāta kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 17.augustā, lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, savukārt attiecībā uz vēl vienu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo sēdi, noskaidrots komisijā.

Turpmāk «baltās tiesības» būs vajadzīgas arī topošajiem traktora vadītājiem

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu izmaiņām Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī.  Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk personām, kuras mācīsies vadīt traktortehniku, būs nepieciešama traktortehnikas vadītāja braukšanas mācību atļauja.

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu.

Topošie prokurori «izkrīt» pārbaudēs – puse amata pretendentu nenokārto pārbaudījuma otro kārtu

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu.

Apstiprina Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāju

Talsu novada domes sēdē ar balsu vairākumu tika apstiprināta jaunā Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja. Iegūstot lielāko punktu skaitu izsludinātajā atklātajā konkursā, amatam tika virzīta Marika Grohjacka. Viņa jaunos amata pienākumus sāks pildīt 3.septembrī, informē Talsu novada domes pārstāve Inita Fedko.

Lidosta Rīga pirmo pusgadu noslēdz ar apgrozījuma pieaugumu par 13%

Starptautiskā lidosta Rīga šī gada 1.pusgadu ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 13%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par sešiem mēnešu periodu līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Prāta Vētras koncerts, veikala atklāšana un remonti – daudzviet satiksmes ierobežojumi

Saistībā ar Prāta Vētras koncertu Mežaparka Lielajā estrādē no 17.augusta pulksten 15.00 līdz 18.augusta pulksten 8.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Inčukalna ielai un Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam.

Izsludina jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu; kā pirmā prasība – nevainojama reputācija

Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās beigu termiņš ir 14.septembris. 

Spirta ražošana Latvijā pirmajā pusgadā samazinājusies par 19,2%

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā saražotā spirta apmērs samazinājies par 13,8%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

CVK lems par četru deputātu kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK

Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Informācija liecina, ka CVK paredzējusi lemt par sešu kandidātu svītrošanu.

Saskaņai savos priekšvēlēšanu izdevumos būs jāiekļauj maizes dalīšana kebabnīcā

Politiskajai partijai Saskaņa savos 13.Saeimas vēlēšanu aģitācijas izdevumos būs jāiekļauj arī līdzekļi, kas tērēti, tās deputāta kandidātam dalot pensionāriem bezmaksas maizi kebabnīcā Bolderājā, vēsta TV3 ziņas.

Pasaules biržās kāpj akciju un naftas cenas

Eiropas un ASV biržās ceturtdien, 16.augustā, kāpa akciju cenas, cerībām par gaidāmajām Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības sarunām pieklusinot bažas par Turcijas ekonomikas nedienām.

Brīvdienās būs silti, dažviet pat karsti laikapstākļi

Piektdien, 17.augustā, debesis daļēji aizklās mākoņi un ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, nakts otrajā pusē un no rīta atsevišķos rajonos veidosies migla. Dienā maksimālā gaisa temperatūra būs +22...+26 grādi pēc Celsija, bet naktī gaiss atdzisīs līdz +11…+16 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.