bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 23.08.2019 | Vārda dienas: Ralfs, Valgudis, Vitālijs
LatviaLatvija

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – portālam ventspilnieks.lv atbild AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

Baltijas Ekspreša manevru lokomotīves vilcienu sastāvus termināla virzienā un atpakaļ uz staciju vilkušas jau 20 gadus. Kas ir mainījies?

Esošais biznesa modelis bija izveidots tā, ka Baltijas Ekspresis ar savu lokomotīvi un savu mašīnistu šo darbu darīja zem AS Latvijas dzelzceļš (LDz) karoga. Mēs vienkārši sniedzām vilces pakalpojumus LDz, un pēc 2007.gadā notikušās LDz reorganizācijas šīs kompānijas meitasuzņēmumam – LDz Cargo, tātad citam pārvadātajam. Tomēr dzelzceļa pārvadājumu tirgus darbību reglamentējošie likumi šo gadu laikā ir mainījušies, un Eiropas Savienībā (ES) kravas pārvadājumu tirgus ir atvērts brīvai konkurencei jau kopš 2007.gada. Būtībā šīs konkurences iespējas Latvijai kā ES dalībvalstij bija jānodrošina jau pirms desmit gadiem, un ar ES 2012.gada 34.direktīvu vēl vairāk tika nostiprināti brīvas piekļuves un brīvas konkurences principi pārvadājumos, to skaitā arī kravu pārvadājumos Eiropas Savienības robežās.

Jūs minējāt, ka brīvas konkurences un brīvas piekļuves iespējas nosaka jau Eiropas Savienības dzelzceļa transportu reglamentējošā politika un likumi.

Patiesībā Eiropas Savienībā dzelzceļa pārvadājumus reglamentējošas izmaiņas sākās jau daudz agrāk, vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Līdzīgi kā mums no Padomju Savienības mantotajā dzelzceļa sistēmā, arī Rietumeiropas valstīs tolaik valdīja dzelzceļa monopols. Visas sliedes, lokomotīves, luksofori, vagoni, darbinieki – viss bija vienās rokās, koncentrēts valstij piederošās milzīgās kompānijās. Attīstoties tirgus attiecībām, tanī skaitā arī pārvadājumu tirgū, strauji attīstījās autotransporta pakalpojumi, un šie valstij piederošie «dinozauri», dabīgie dzelzceļa monopoli vairs nespēja piedāvāt klientiem konkurētspējīgus pakalpojumu, dzelzceļu uzturēšanas izmaksas pieauga, bet pārvadājumu apjomi samazinājās.

Tas arī bija viens no galvenajiem dzelzceļa reformas nepieciešamības iemesliem. Būtībā ES valstu dzelzceļi tolaik pārvadājumu tirgū nespēja piedāvāt ne konkurētspējīgus pakalpojumus, ne arī kādus radošus risinājumus. Autotransporta, aviācijas, upju transporta kompānijas bija daudz spējīgākas piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, apmierināt tirgus pieprasījumu un valstij piederošos dzelzceļa monopolus elementāri apspēlēja. Tas, savukārt, radīja milzīgas problēmas attiecībā uz ekoloģiju un ārējām izmaksām, uz ceļiem valdīja milzīgi sastrēgumi, bet sliedes tanī pašā laikā stāvēja neizmantotas.

Visas šīs milzīgās, neefektīvās saimniecības infrastruktūras izmaksas gūlās uz nodokļu maksātāju pleciem, un bija skaidrs, ka tā turpināties nevar. Dzelzceļu, kurš faktiski bija paralēls tīkls autotransporta tīklam, vajadzēja noslogot un izmantot. Tādēļ daudzās ES valstīs faktiski jau astoņdesmito gadu beigās tika pieņemts lēmums par dzelzceļa infrastruktūras nodalīšanu no komercdarbības. Respektīvi, infrastruktūra palika valsts pusē kā dabisks monopols, bet komercdarbība, pārvadājumi tika liberalizēti un atvērta konkurencei.

Dzelzceļa pārvadājumu tirgū varēja nākt iekšā jebkurš spēlētājs, kuram bija ambīcijas un kurš varēja kvalificēties šo pakalpojumu piedāvāšanai tirgū. No politiskā viedokļa tika nošauti divi zaķi – no vienas puses tika panākts valstij piederošās infrastruktūras lielāks noslogojums un efektīvāka izmantošana, no otras – samazinājās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu daļa, kas tika segta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Latvijā šis jautājums tolaik nebija tik aktuāls, vienīgi bija skaidrs, ka iestājoties šai «džentlmeņu klubiņā» Eiropas Savienībā, parādās jauni spēles noteikumi, kuri jāievēro visiem. Dzelzceļa transportu reglamentējošo likumdošanu nācās izmainīt tā, lai mēs spētu piemērot attiecīgās ES direktīvas un regulas. Bet tanī pašā laikā dzelzceļa biznesa modelis nemainījās un balstījās uz kravas plūsmām no bijušās Padomju Savienības teritorijas uz Latvijas ostām. Šīs situācijas ekspluatācija turpinājās gadiem ilgi, un netika arī radīts nekas jauns. Rezultātā šobrīd, kad minētais biznesa modelis nestrādā, milzīgo kravu plūsmu vairs nav, mēs atrodamies tādā pat situācijā, kādā daudzas Eiropas valstis bija astoņdesmito gadu beigās.

Tātad var secināt, ka mēs dzelzceļa pārvadājumu jomā no vecās Eiropas valstīm esam atpalikuši par kādiem 30 gadiem.

Tieši tā. Mums tagad ir jāsaprot, ko darīt. Mums ir dārgs dzelzceļa infrastruktūras tīkls, dzelzceļa sistēmā strādā milzīgs skaits valsts darbaspējīgo cilvēku, un šobrīd Latvijai jārisina tā pati problēma, kas Eiropas politiķiem bija jārisina pirms 30 gadiem. Situācija ir analoga – pārvadājumu nav, infrastruktūra ir, ir arī liels nodarbināto skaits nozarē, un tagad jādomā, kā to visu sabalansēt. Eiropas risinājums bija konkurence, brīvs tirgus, brīva piekļuve infrastruktūrai, visiem vienādi spēles noteikumi, visi strādā, un arī privātajam pārvadātājam ir vieta šajā pārvadājumu tirgū, kur viņi rada kādu kreatīvu biznesa modeli, kurš tomēr ir konkurētspējīgs, rada pievienoto vērtību.

Latvijā tam savulaik jau tika veikti priekšdarbi ar Latvijas dzelzceļa reorganizāciju 2007.gadā. Reorganizācijas mērķis bija dzelzceļa sistēmas pielāgošana darbam tirgus apstākļos, kur pastāv konkurence ar privātiem pārvadātājiem. LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs ir nodalīts un nodrošina visiem pārvadātājiem vienādus piekļuves nosacījumus sliežu ceļiem un vienādus spēles noteikumus. Turklāt infrastruktūras pārvaldītājam ir kategoriski noliegts nodarboties ar kravu pārvadājumiem. Un tālāk jau raugāmies, vai varam par pievilcīgu, saprātīgu cenu piedāvāt efektīvu sliežu ceļu infrastruktūru, kas, savukārt, dzelzceļa pārvadātājiem ļautu radīt konkurētspējīga un kvalitatīva pakalpojuma piedāvājumu tirgum.

Izklausās labi, un tomēr no publiskajā telpā izskanējušās informācijas noprotams, ka sistēma īsti nestrādā. Kāpēc?

Manuprāt, galvenais iemesls ir dzelzceļa transporta nozarē šobrīd valdošā pārlieku reakcionārā vide. Diemžēl ir iespaids, ka pie «vadības kloķiem» joprojām ir tā virziena pārstāvji, kuri labprāt atgrieztos pie vecās komandsistēmas – «viens dzelzceļš, viens osts, viens banks» un viss kārtībā, citiem vārdiem: nekādas konkurences dzelzceļa transportā un tikai LDz kopā ar LDz Cargo ir vienīgie, kas var piedāvāt pakalpojumu dzelzceļa pārvadājumu tirgū…

Nav kārtībā! Šāda sistēma nestrādās, tai nav nekādu nākotnes perspektīvu. Ir jāizvērtē pirms desmit gadiem notikušās reorganizācijas rezultāts: vai LDz pārveidošana par koncernu ar daudzām meitas sabiedrībām ir sasniegusi plānotos mērķus vai arī vienīgais rezultāts ir administratīvo izmaksu pieaugums un palielināts nekompetentu vadītāju īpatsvaru nozarē. Droši jāsper nākošie soļi. Pilnībā jānodala no LDz koncerna valstij piederošais pārvadātājs, atsevišķi jāpozicionē infrastruktūras pārvaldītājs, realitātē jānodrošina vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem, kur privātos kravu pārvadātājus nedrīkst diskriminēt ne ar pārrobežu satiksmi, ne arī ar iespēju nogādāt kravu tos divus kilometrus no stacijas līdz terminālam.

Velosipēds nav jāizgudro, jāizmanto to pašu recepti, kuru savulaik sekmīgi piemēroja Eiropas valstu dzelzceļu ārstēšanai. Tikai tādā veidā var mēģināt šo nozari glābt. Pretējā gadījumā optimismam nav pamata, un nozare turpinās saskarties ar nepārtrauktām problēmām, kuru risināšanai būs nepieciešami tērēt aizvien vairāk un vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Jo nebūs vairāk tās kravu plūsmas no austrumiem tādā daudzumā, lai pabarotu visu dzelzceļa un tranzīta nozari. Situācija mainījusies un iepriekšējais biznesa modelis vairs nedarbojās.

Vai tas nozīmē, ka Krievijas virziena kravām ir svītra pāri?

Vienmēr jābūt kaut kādai alternatīvai. Un ja reiz ir šī dzelzceļa infrastruktūra, ir kaut kāds potenciāls pārvadājumiem Ziemeļu Dienvidu virzienā, potenciāls iekšzemes pārvadājumiem, mazākām kravas plūsmām no austrumu puses, tad tālākai attīstībai nepieciešami normāli, visiem saprotami spēles noteikumi un izmaksu efektīva dzelzceļa infrastruktūra, bez visādiem bezjēdzīgiem investīciju pārspīlējumiem piemēram dzelzceļa elektrifikācijas projekta izskatā. Mēs nevaram prasīt 11 eiro par vienu vilciena kilometru, lai gan saprātīga cena par šo pakalpojumu būtu kādi pieci seši eiro! Tie ir kosmiski cipari, un pie tādām izmaksām uzņēmējs nespēs sagatavot normālu piedāvājumu tirgum, jo īpaši ņemot vērā, ka autotransporta izmaksas ir ievērojami lētākas.

Viss ir pašu rokās, un, kā jau teicu, velosipēdu izgudrot nevajag, tas jau ir izdarīts. Mūsu likumdošanā šis Eiropas pieredzes stāsts jau ir iestrādāts, to vienkārši vajag konsekventi ievērot arī Satiksmes ministrijas un Latvijas Dzelzceļa vadībai.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->