bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Matiss: NATO valstīm jāpalielina aizsardzības izdevumi vai ASV ierobežos saistības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss (James Mattis) trešdien. 15.februārī, brīdinājis NATO dalībvalstis, ka Vašingtona «ierobežos savas saistības» aliansē, ja tās nepalielinās savus aizsardzības izdevumus.

«Amerikāņu nodokļu maksātāji vairs nevar panest neproporcionālu daļu no Rietumu vērtību aizsardzības,» teikts Matisa paziņojumā NATO kolēģiem.

«Ja jūsu valstis nevēlas pieredzēt, ka Amerika ierobežo savas saistības aliansē,» jūsu valstīm jāizrāda atbalsts kopējai aizsardzībai, norādījis Matiss, kurš pirmo reizi Briselē ticies ar saviem NATO kolēģiem.

Iepriekš Matiss paziņoja, ka NATO «joprojām ir fundamentāls pamats Savienotajām Valstīm un visai transatlantiskajai kopienai, kurā mēs kopīgi esam saistīti».

«Esmu šeit, lai uzklausītu savus kolēģus, vaļsirdīgi apspriestos ar draugiem un sabiedrotajiem par to, kurp mēs dodamies, un par mūsu kopīgo saistību līmeni,» iepriekš norādīja ministrs. Tādēļ vēlāk izplatītā Matisa paziņojuma tiešums daudziem bija pārsteigums.

Matiss uzsvēra, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, tāpat kā bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, sagaida no sabiedrotajiem aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda alianses ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija, tāpat kā Lietuva, apņēmusies šo līmeni sasniegt nākamgad.

NATO dalībvalstis ir paudušas bažas par Trampa uzticību aliansei, ņemot vērā, ka viņš NATO ir nosaucis par «novecojušu», kā arī izrādījis acīmredzami iecietīgāku nostāju pret Krieviju.

Šonedēļ satraukumu raisīja Trampa padomnieka nacionālās drošības jautājumos Maikla Flinna (Michael Flynn) atkāpās no amata. Flinns pirmdien atkāpās, jo bija sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.

ASV mediji ziņoja, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas un ļaujot noprast, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.

NATO dalībvalstis ir nobažījušās, ka arī citas Trampa kampaņas amatpersonas varētu būt kontaktējušās ar Maskavu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka ASV ir tiesības pieprasīt no pārējām alianses dalībvalstīm aizsardzības izdevumu palielināšanu, piebilstot, ka tā ir arī viņa galvenā prioritāte.

Stoltenbergs norādīja, ka 2015.gadā alianse pārstāja samazināt budžetu un pērn to pat palielināja par 3,8%, bet atzina, ka nepieciešams darīt vairāk.

Ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka Flinna skandāls nevairos NATO dalībvalstu bažas, un pauda pārliecību, ka Briseles tikšanās vēstījums būs vēstījums par transatlantisko vienotību.

Arī Matiss, lidojot uz Briseli, sacīja, ka Flinna atkāpšanās neietekmēs ASV nostāju NATO jautājumā.

Viņš arī veltīja atzinīgus vārdus NATO sniegtajam atbalstam Savienotajām Valstīm Afganistānā, nodēvējot to par «sekmīgāko aliansi militārajā vēsturē».

Tika gaidīts, ka Matiss lūgs sabiedrotos palielināt karavīru skaitu Afganistānā.

Laikraksts New York Times šonedēļ ziņoja, ka Krievija varētu būt pārkāpusi Līgumu par vidējā darbības rādiusa kodolieročiem, nesen savā teritorijā izvietojot jaunu spārnoto raķeti.

Līdzīgi kā ASV Valsts departaments, Stoltenbergs sacīja, ka nekomentēs izlūkošanas jautājumus, bet uzsvēra, ka jebkura Krievijas nepakļaušanās līguma nosacījumiem radītu nopietnas bažas NATO.

Matiss norādīja, ka ASV un NATO mēģinās sadarboties ar Krieviju, bet tajā pašā laikā aizstāvēs sevi, ja Krievija izlems rīkoties pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Plānots, ka NATO līderi ar Trampu pirmo reizi tiksies 25.maijā samitā Briselē.

Ref:224.000.103.375


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.