Matīss: Valdība solidāri ir atbildīga par airBaltic izvēlēto finanšu investoru

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Par valdības lēmumu attiecībā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic izvēlēto investoru atbildīga ir valdība un arī premjere Laimdota Straujuma, jo lēmums pieņemts solidāri, preses brīfingā skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš daļēji piekrita, ka ir pataisīts par grēkāzi, lai gan varbūt vajadzējis aktīvāk strādāt. Vienlaikus viņš atzina, ka ar investoru piesaisti nodarbojās Prudentia, kura Satiksmes ministrijai piedāvāja tikai vienu iespējamo variantu, par ko nobalsoja arī valdība. Satiksmes ministrija investoru meklējusi vien pēdējo mēnesi, kad pārtraukta sadarbība ar Prudentia.

Matīss skaidroja, ka šodien viņam ar Straujumu bijusi aptuveni 30 sekunžu saruna, kurā pārmests, ka piedāvāts tikai viens investors.

Matīss neizslēdza, ka arī izraudzītais investors varētu no darījuma atteikties, jo valdība pieprasījusi papildu nosacījumus, lai valstij darījums būtu drošs.

Matīss skaidroja, ka demisijas pieprasījums viņam bijis pārsteigums, taču pats demisionēt negrasās, jo, kad jāpieņem nopietni lēmumi, demisionēt būtu gļēvi. Vienlaikus viņš atzina, ka pie krēsla neturas un savu darbību transporta jomā turpinās Saeimā.

Matīss uzsvēra, ka airBaltic gadījumā pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, jo pēdējos divus gadus kompānija strādā ar peļņu, un peļņa būs arī šogad. Līdz šim esot aktīvi strādāts, lai lidsabiedrību sakārtotu tādā veidā, kādā tā ir patlaban, tādējādi saglabājot Rīgu par aviācijas centru.

Matīss skaidroja, ka ir bijis atturīgs pret izvēlēto finanšu investoru, taču vakar valdībā lēmums esot pieņemts koleģiāli. Turklāt tas esot pagaidu lēmums. Patlaban lidsabiedrībai esot negatīvs pašu kapitāls. Par iepriekšējiem gadiem radušos zaudējumu apmērs ir 80 miljoni eiro. Šo «caurumu» tad arī plānots aizpildīt ar piesaistītā investora līdzekļiem, lai būtu pozitīvs pašu kapitāls, kad arī lidsabiedrību var piedāvāt solīdām kompānijām. Matīss skaidroja, ka finanšu investora mērķis ir nopelnīt. Ja lidsabiedrība tālāk tiek sakārtota, piesaistītais finanšu investors varēs savas daļas stratēģiskajam investoram pārdot dārgāk. Jautāts par bažām saistībā ar Krievijas lidmašīnu iegādi airBaltic, Matīss skaidroja, ka par to atbildīga ir pati lidsabiedrība. Ministrs arī atzina, ka par izvēlēto finanšu investoru pirmo reizi dzirdējis augustā. Viņam arī bijusi informācija par identificētiem riskiem saistībā ar tā piesaisti. Riskus novērst bijis valdības uzdevums.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc investors bija nepieciešams tieši tagad, Matīss skaidroja, ka ar savu peļņu airBaltic nevar segt avansa maksājumus noslēgtajam jauno lidmašīnu darījumam ar Bombardier, bet aizņemties no bankas nevar, jo ir negatīvs pašu kapitāls. Savukārt, laužot līgumu ar Bombardier, – arī šāds variants izskatīts valdībā – kompānija nevinnētu. Tagad Bombardier būs arī jāmaksā soda naudas par laikā nepiegādātām lidmašīnām, jo tās vajadzēja piegādāt jau šogad, kā arī ir pieejamas piešķirtās atlaides. Šajā situācijā esot bijis vajadzīgs ārējais finansējums

Matīss skaidroja, ka demisijas rakstu no Straujumas vēl nav saņēmis, un viņš nav lietas kursā, vai viņam rīt uz darbu jāiet vai nē. Vienlaikus viņš arī noraidīja, ka gatavotos kandidēt uz Latvijas Dzelzceļa vadītāja krēslu, jo to liedzot interešu konflikta likums.

Matīss norādīja, ka nākamajam satiksmes ministram būs daudz izaicinājumu, un ieteica nākt ar jaunām idejām. Pats viņš plāno ieņemt deputāta krēslu, taču par tālākām izvēlēm vēl lēmuma neesot, jo demisijas pieprasīšana bijusi negaidīta.

Kā ziņots, Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju. Straujuma par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī aviokompānijas stratēģiskās virzības uzraudzības trūkums, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

Kā ziņots, valdība atbalstīja Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju, savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro.

Iepriekš Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.

Pašlaik plānots, ka airBaltic jaunas lidmašīnas iegādāsies no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier. 2012.gada decembrī airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Ref:103.000.103.9026

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas