Mazumtirdzniecībai Eiropā šogad prognozē lēnu pieaugumu

Pērn Eiropā bija vērojams ekonomikas pieaugums un bezdarba samazināšanās lielākajā daļā valstu. Šī attīstība atspoguļojās nominālajos pirktspējas rādītājos, kas Eiropas Savienībā (ES) pieauga vidēji par 3,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas deva katram ES iedzīvotājam vidēji 15 948 eiro ikdienas tēriņiem, īres maksājumiem, uzkrājumiem un pensiju iemaksām.

Latvijas pirktspējas izaugsme 2015.gadā pieauga par 6,6 procentiem, kas bija lielākais pieaugums Baltijas valstu vidū (Lietuvā +4,9 procenti, Igaunijā +5,2 procenti). Pateicoties pieaugošajai nodarbinātībai, Latvijā pirktspēja uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 6 527 eiro.

Stabilais mazumtirdzniecības veikalu bizness turpina pagājušajā gadā uzsākto gaitu arī 2016.gadā. Pētījumu kompānija GfK prognozē Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm nedaudz palēninātu attīstību ar pieaugumu 1,1 procents (pamatojoties uz eiro nomināla vērtību). Īpaši pozitīva attīstība gaidāma Rumānijā (+7,2 procenti), tāpat turpmāka attīstība paredzama Baltijas valstīs (no +3,8 procentiem līdz +4,9 procentiem), kas pakāpeniski panāks citus vairāk nostabilizējušos tirgus. Sagaidāma spēcīga dinamika mazumtirdzniecības veikalos Zviedrijā (+4,8 procenti) un Spānijā (+3,7 procenti). Kas attiecas uz Baltijas valstīm, tad visaugstākais paredzamais apgrozījuma pieauguma temps gaidāms Igaunijā (+4,9 procenti). Tai seko Latvija ar +4,5% un Lietuva ar +3,8%.

2015.gadā Eiropas patērētājus priecēja zemas energoresursu un degvielas izmaksas, kā arī laba ekonomiskā situācija un personīgās labklājības pieaugums daudzās Eiropas valstīs. Šo pozitīvo pārmaiņu galvenie ieguvēji bija dažādas nozares, izņemot mazumtirdzniecību. Rezultātā arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties mazumtirdzniecības īpatsvaram privātajā patēriņā. Vidējais rādītājs 28 ES dalībvalstīs ir 30,4 procenti. Tā kā patērētājiem atliek vairāk naudas pirkumiem, viņi pārsvarā tērē šos līdzekļus par pakalpojumiem, ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, nevis mazumtirdzniecības sektorā. Šo izdevumu dēļ mazāk naudas atliek mazumtirdzniecības tēriņiem, norāda pētījuma autori. Latvijā privātā patēriņa īpatsvars mazumtirdzniecībā bija 34,5 procenti. Lietuvā – 33,8%, bet Igaunijā – 44,2%.

Patēriņa cenas 2015.gadā saglabājās nemainīgas (+0.0 procenti). Ar šādu situāciju reti sastopas gan rūpniecība un mazumtirdzniecība, gan arī patērētāji. Šā gada februārī Eiropas Komisija paredzēja cenu pieaugumu 2016.gadā par 0,5 procentiem, ko izraisīšot ekspansīvāka centrālās bankas politika un ekonomikas uzplaukums, bet inflācijas gaidas mazināšot zemās cenas par jēlmateriāliem. Cenu deflācija 2015.gadā faktiski bija vērojama daudzās Eiropas valstīs, bet 2016.gadā Eiropas Komisija prognozē patēriņa cenu kritumu tikai Slovēnijā (-0,3 procenti), Rumānijā (-0,2 procenti), Lietuvā (-0,1 procenti) un Bulgārijā (-0,1 procenti). Latvijā 2016. gadā inflācija tiek prognozēta +0,4 procentu apmērā, bet Igaunijā +1,00 procentu apmērā.

Tirdzniecības platību apmēri ES 28 dalībvalstīs pērn pakāpušies par 0,3 procentiem. Tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju sasniedzot 1,17 m2, tirdzniecības platību nodrošinājums ES 28 dalībvalstīs stagnē salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas skaidrojams ar nelielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Neskatoties uz sarežģīto situāciju mazumtirdzniecībā, Portugālē tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju palielinājās līdz 0,98 m2. Atšķirībā no piesātinātajiem mazumtirdzniecības tirgiem, piemēram, Austrijā (1,74 m2), Nīderlandē (1,62 m2) un Šveicē (1,49 m2), tādi tirgi, piemēram, kā Čehijas Republika (1,03 m2), Polija (0,93 m2) un Turcija (0,66 m2) joprojām piedāvā spēcīgu attīstības potenciālu mazumtirdzniecībai paredzētajam nekustamajam īpašumam. Tirdzniecības platību nodrošinājums Latvijā 2015.gadā bija 1,03 m2 uz vienu iedzīvotāju; Lietuvā tas bija 1,05 m2, bet Igaunijā – 1,10 m2.

Pērn tirdzniecības platību produktivitāte ES 28 dalībvalstīs palielinājās par 2,7 procentiem, sasniedzot gandrīz 4 200 eiro uz vienu tirdzniecības platības m2. Tās ir labas ziņas mazumtirdzniecības veikaliem, kas bija spējīgi gūt peļņu divus gadus pēc kārtas pēc vairākus gadus ilguša lejupejoša snieguma. Tiešsaistes (online) mazumtirdzniecības dinamika palēninājās vairāk nostabilizējušajos tirgos, tādēļ mazumtirdzniecības veikaliem bija pakāpeniski jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Nerentablie veikali tika slēgti sakarā ar to, ka mazumtirgotāji savu piedāvājumu digitalizēja un sniedza daudzkanālu risinājumus. Visaugstākā tirdzniecības platību produktivitāte tradicionāli ir vērojama Ziemeļeiropā, Šveicē un Luksemburgā, savukārt viszemākā – Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, taču šīs valstis pastāvīgi virzās uz priekšu. Latvijā tirdzniecības platību produktivitāte 2015. gadā bija 2 510 eiro uz vienu m2, Lietuvā – 2 634 EUR/m2 un Igaunijā – 3 288 EUR/m2, secināts pētījumā.

«Kopumā 2015. bija labs gads Eiropas patērētājiem,» saka Dr. Gerolds Doplbauers, pētījumu kompānijas GfK mazumtirdzniecības eksperts un pētījuma vadītājs. «Eiropas Savienības ekonomika nomināli pieauga par 4,7 procentiem un bezdarba līmenis samazinājās lielākajā daļā valstu. Privātais patēriņš ievērojami pieauga – zemo procentu likmju dēļ tradicionālie uzkrājumi šķita mazāk pievilcīgi, tādējādi panākot to, ka daudzi patērētāji izvēlējās iztērēt savu naudu, kas nāca par labu mazumtirdzniecībai. Taču pastāv lielas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem Eiropā, un līdzās pozitīvajai attīstībai pastāv politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Joprojām ir jāskatās, kā Eiropas uzņēmumu un patērētāju gatavību ieguldīt savu naudu ietekmēs Eiropas bēgļu krīze un terora draudi, kā arī ekonomiskās nepilnības valstīs ar strauji augošu ekonomiku.»

Pētījumu kompānija GfK veica visaptverošu Eiropas mazumtirdzniecības situācijas analīzi 33 Eiropas valstīs. Pētījums aplūko pirktspēju, iedzīvotāju kopējo izdevumu īpatsvaru mazumtirdzniecībā, inflāciju, tirdzniecības platību produktivitāti, kā arī apgrozījuma prognozes 2016.gadam.

Ref: 102.000.102.12468

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas