bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 29.02.2020 | Vārda dienas:
LatviaLatvija

Medijs: Būvnieku karteļa lietā figurē Jaunups, Reizniece-Ozola, Āboltiņa un citi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No kreisās: Solvita Āboltiņa, Edgars Jaunups, Dana Reizniece-Ozola

Tā dēvētajā būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, to skaitā arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī partijas Vienotība priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), vēsta žurnāls Ir.

Tāpat žurnāls raksta, ka lietā kukuļošanas epizodes ir vismaz piecas. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka būvuzņēmēji maksājuši amatpersonām kukuļus, kas noformēti kā pakalpojumu, konsultāciju līgumi vai kā ziedojumi dažādām organizācijām.

Žurnāls arī atgādina par Taureņu pirtī pirms vairākiem gadiem ierakstītajām sarunām. Tieši šīs sarunas kalpojušas par pamatu vēl trīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) kriminālprocesu ierosināšanai – Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lieta šobrīd ir jau tiesā, bet Rīgas Satiksmes un Rīgas Kartes korupcijas skandāli joprojām tiek izmeklēti.

Taureņu pirts sarunas vedinot domāt par kukuļiem varai pietuvinātajiem un šajā gadījumā arī par aizliegtu vienošanos būvniecības sektorā, vēsta žurnāls.

Ir noskaidroja, ka liecības KNAB karteļa lietā jau ir sniedzis Urbanovičs.

Urbanovičs 5.septembrī apgalvoja, ka KNAB nav bijis un par notikušo neko nezina, savukārt žurnālam viņš apliecinājis, ka pie viņa «ciemos» bija KNAB un saruna notikusi Saeimā. Urbanovičs nevarot atklāt, par ko tā bijusi, taču apgalvojis, ka tai nav nekāda sakara ar būvnieku lietu.

«Viņus interesēja jautājums par trešajām personām, kurām es, kā saka, esmu garām gājis,» pauda Urbanovičs.

Žurnāla avotu sniegtā informācija liecina, ka lietā ir izvaicāta arī bijusī finanšu un ekonomikas ministre Reizniece-Ozola, taču viņa pati to noliegusi. Nekāda komunikācija ar KNAB viņai neesot bijusi un neesot arī norunāta. Arī attiecību ar būvniekiem viņai neesot.

«Man nav ne privātu, ne profesionālu attiecību ne ar vienu no būvniekiem. Tieši otrādi, ja runā par manu laiku ministrijā – gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā esmu mēģinājusi uzlabot situāciju, lai nebūtu tā, ka būvnieki nāk, ar kāju sperot durvis pa priekšu,» norādījusi eksministre.

Arī pašreizējais finanšu ministrs Reirs neesot aicināts uz KNAB. «Nē, man ir pirmā dzirdēšana par tādu situāciju,» norādījis Reirs un piebildis, ka viņam kā finanšu ministram bijusi darīšana ar būvniekiem, tajā skaitā uzraugot Eiropas fondu sadali, bet tas neesot bijis saistīts ar kādu objektu būvi.

Arī Jaunups žurnālam teicis, ka nav ticies ar KNAB pārstāvjiem. Tāpat viņš neesot tieši vai netieši kādreiz piedalījies kādu uzņēmēju interešu lobēšanā, kā arī naudu no būvniekiem neesot saņēmis.

Bijusī Vienotības vadītāja Āboltiņai, kas pašlaik ir Latvijas vēstniece Itālijā arī žurnālam norādījusi, ka uz KNAB nav aicināta.

«Pilnīgas muļķības! Nekad neesmu bijusi Taureņu pirtī (pat nezinu, kur tāda atrodas), nekad nav bijusi nekāda saistība ar būvniekiem,» īsziņā atbildējusi Āboltiņa. Tāpat viņa atrakstījusi, ka pazīstot būvfirmas Arčers īpašnieku Armandu Garkānu.

Arī eksprezidents Raimonds Vējonis, kuram lietā noteikts liecinieka statuss, noliedzis jebkādu saistību ar šo lietu. Viņš sazvanīts uzsvēra, ka nevar komentēt KNAB uzdotos jautājumus, taču licis manīt, ka to saturs ir par citu cilvēku rīcību, nevis paša darbību.

Ir zināms, ka Vējonis varētu būt nonācis korupcijas apkarotāju uzmanības lokā tieši saistībā ar aizsardzības ministra amatu.

Proti, likumsargus ieinteresējis tas, ka laikā no 2015. līdz 2018. gadam kompānija Arčers uzvarējusi astoņos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajos iepirkumos par kopumā 42 miljoniem eiro.

«To es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Esmu parakstījis papīru,» atbildējis Vējonis. Būdams aizsardzības ministra amatā, viņš par iepirkumiem neko daudz neesot zinājis.

4.septembrī KNAB preses paziņojumā rakstīja, ka kriminālprocesā 3.septembrī tika aizturētas divas personas, taču drīz vien atbrīvotas, nepiemērojot tām drošības līdzekļus. Kopumā kriminālprocesā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību, taču birojā neprecizēja kāds statuss tām piemērots – persona, pret kuru sākts kriminālprocess vai aizdomās turētais.

8.septembrī LTV raidījums de facto vēstīja, ka tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem – bijušajam SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim, bijušajam Skonto būve līdzīpašniekam Ivaram Milleram, LNK Group valdes priekšsēdētājam Artjomam Milovam, būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašniekam Garkānam un uzņēmējam Mārim Martinsonam – un vienam politiķim – Valmieras mēram Jānim Baikam (Valmierai un Vidzemei).

10.septembrī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume LNT raidījumam 900 sekundes apliecināja, ka visām sešām personām, kurām kriminālprocesā šobrīd ir tiesības uz aizstāvību, ir noteikts statuss «persona, pret kuru sākts kriminālprocess». Uzvārdus viņš neminēja.

Vienīgais advokāts, kurš publiski apliecinājis, ka klientam piemērots minētais statuss, ir Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs.

Aģentūrai LETA zināms, ka minētais statuss ir arī Milovam, taču viņa advokāts Jānis Rozenbergs komentārus par to nesniedza. Arī būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašnieka Garkāna un Martinsona advokāti atteicās komentēt, vai klientiem piemērots šāds statuss.

Žurnāls Ir raksta, ka vienīgais politiķis, kuram šajā lietā piemērots minētais statuss, ir Baiks. Tāpat veikta kratīšana Valmieras mēra kabinetā. Tikmēr pats Baiks komentāru vēl nav sniedzis, uzsverot, ka viņš ir parakstījis dokumentu, kas liedz viņam izpaust jebkādu informāciju par šo lietu.

Likumā ir teikts – ja sāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Šādai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus.

KNAB un Konkurences padome (KP) septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.


Pievienot komentāru

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!