bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Medijs: Būvnieku karteļa lietā figurē Jaunups, Reizniece-Ozola, Āboltiņa un citi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No kreisās: Solvita Āboltiņa, Edgars Jaunups, Dana Reizniece-Ozola

Tā dēvētajā būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, to skaitā arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī partijas Vienotība priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), vēsta žurnāls Ir.

Tāpat žurnāls raksta, ka lietā kukuļošanas epizodes ir vismaz piecas. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka būvuzņēmēji maksājuši amatpersonām kukuļus, kas noformēti kā pakalpojumu, konsultāciju līgumi vai kā ziedojumi dažādām organizācijām.

Žurnāls arī atgādina par Taureņu pirtī pirms vairākiem gadiem ierakstītajām sarunām. Tieši šīs sarunas kalpojušas par pamatu vēl trīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) kriminālprocesu ierosināšanai – Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lieta šobrīd ir jau tiesā, bet Rīgas Satiksmes un Rīgas Kartes korupcijas skandāli joprojām tiek izmeklēti.

Taureņu pirts sarunas vedinot domāt par kukuļiem varai pietuvinātajiem un šajā gadījumā arī par aizliegtu vienošanos būvniecības sektorā, vēsta žurnāls.

Ir noskaidroja, ka liecības KNAB karteļa lietā jau ir sniedzis Urbanovičs.

Urbanovičs 5.septembrī apgalvoja, ka KNAB nav bijis un par notikušo neko nezina, savukārt žurnālam viņš apliecinājis, ka pie viņa «ciemos» bija KNAB un saruna notikusi Saeimā. Urbanovičs nevarot atklāt, par ko tā bijusi, taču apgalvojis, ka tai nav nekāda sakara ar būvnieku lietu.

«Viņus interesēja jautājums par trešajām personām, kurām es, kā saka, esmu garām gājis,» pauda Urbanovičs.

Žurnāla avotu sniegtā informācija liecina, ka lietā ir izvaicāta arī bijusī finanšu un ekonomikas ministre Reizniece-Ozola, taču viņa pati to noliegusi. Nekāda komunikācija ar KNAB viņai neesot bijusi un neesot arī norunāta. Arī attiecību ar būvniekiem viņai neesot.

«Man nav ne privātu, ne profesionālu attiecību ne ar vienu no būvniekiem. Tieši otrādi, ja runā par manu laiku ministrijā – gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā esmu mēģinājusi uzlabot situāciju, lai nebūtu tā, ka būvnieki nāk, ar kāju sperot durvis pa priekšu,» norādījusi eksministre.

Arī pašreizējais finanšu ministrs Reirs neesot aicināts uz KNAB. «Nē, man ir pirmā dzirdēšana par tādu situāciju,» norādījis Reirs un piebildis, ka viņam kā finanšu ministram bijusi darīšana ar būvniekiem, tajā skaitā uzraugot Eiropas fondu sadali, bet tas neesot bijis saistīts ar kādu objektu būvi.

Arī Jaunups žurnālam teicis, ka nav ticies ar KNAB pārstāvjiem. Tāpat viņš neesot tieši vai netieši kādreiz piedalījies kādu uzņēmēju interešu lobēšanā, kā arī naudu no būvniekiem neesot saņēmis.

Bijusī Vienotības vadītāja Āboltiņai, kas pašlaik ir Latvijas vēstniece Itālijā arī žurnālam norādījusi, ka uz KNAB nav aicināta.

«Pilnīgas muļķības! Nekad neesmu bijusi Taureņu pirtī (pat nezinu, kur tāda atrodas), nekad nav bijusi nekāda saistība ar būvniekiem,» īsziņā atbildējusi Āboltiņa. Tāpat viņa atrakstījusi, ka pazīstot būvfirmas Arčers īpašnieku Armandu Garkānu.

Arī eksprezidents Raimonds Vējonis, kuram lietā noteikts liecinieka statuss, noliedzis jebkādu saistību ar šo lietu. Viņš sazvanīts uzsvēra, ka nevar komentēt KNAB uzdotos jautājumus, taču licis manīt, ka to saturs ir par citu cilvēku rīcību, nevis paša darbību.

Ir zināms, ka Vējonis varētu būt nonācis korupcijas apkarotāju uzmanības lokā tieši saistībā ar aizsardzības ministra amatu.

Proti, likumsargus ieinteresējis tas, ka laikā no 2015. līdz 2018. gadam kompānija Arčers uzvarējusi astoņos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajos iepirkumos par kopumā 42 miljoniem eiro.

«To es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Esmu parakstījis papīru,» atbildējis Vējonis. Būdams aizsardzības ministra amatā, viņš par iepirkumiem neko daudz neesot zinājis.

4.septembrī KNAB preses paziņojumā rakstīja, ka kriminālprocesā 3.septembrī tika aizturētas divas personas, taču drīz vien atbrīvotas, nepiemērojot tām drošības līdzekļus. Kopumā kriminālprocesā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību, taču birojā neprecizēja kāds statuss tām piemērots – persona, pret kuru sākts kriminālprocess vai aizdomās turētais.

8.septembrī LTV raidījums de facto vēstīja, ka tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem – bijušajam SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim, bijušajam Skonto būve līdzīpašniekam Ivaram Milleram, LNK Group valdes priekšsēdētājam Artjomam Milovam, būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašniekam Garkānam un uzņēmējam Mārim Martinsonam – un vienam politiķim – Valmieras mēram Jānim Baikam (Valmierai un Vidzemei).

10.septembrī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume LNT raidījumam 900 sekundes apliecināja, ka visām sešām personām, kurām kriminālprocesā šobrīd ir tiesības uz aizstāvību, ir noteikts statuss «persona, pret kuru sākts kriminālprocess». Uzvārdus viņš neminēja.

Vienīgais advokāts, kurš publiski apliecinājis, ka klientam piemērots minētais statuss, ir Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs.

Aģentūrai LETA zināms, ka minētais statuss ir arī Milovam, taču viņa advokāts Jānis Rozenbergs komentārus par to nesniedza. Arī būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašnieka Garkāna un Martinsona advokāti atteicās komentēt, vai klientiem piemērots šāds statuss.

Žurnāls Ir raksta, ka vienīgais politiķis, kuram šajā lietā piemērots minētais statuss, ir Baiks. Tāpat veikta kratīšana Valmieras mēra kabinetā. Tikmēr pats Baiks komentāru vēl nav sniedzis, uzsverot, ka viņš ir parakstījis dokumentu, kas liedz viņam izpaust jebkādu informāciju par šo lietu.

Likumā ir teikts – ja sāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Šādai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus.

KNAB un Konkurences padome (KP) septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.


Pievienot komentāru

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->