bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 18.11.2019 | Vārda dienas: Aleksandrs, Brīve, Doloresa
LatviaLatvija

Mediķi vēlas visu solīto algas palielinājumu un protestu neatcels

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Krišjānis Kariņš, mediķu algas, ārstu protests, Viena diena bez ārsta, budžets 2020, Ilze Viņķele, valdība, Latvijas Ārstu biedrība,

Veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un ceturtdien, 7.novembrī, gaidāmo protestu neatcels, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja mediķu pārstāvji.

«Šobrīd nav jautājumi par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par šiem 20%, un pie tā mēs pieturēsimies,» pavēstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tikšanās laikā abas puses pauda savu nostāju, atzīmēja Rācenis, piebilstot, ka pagaidām nav panākta nekāda vienošanās. Viņš apgalvoja, ka mediķu organizācijas jau pirms tikšanās esot zinājušas, ka tiks piedāvāts papildu finansējums, tāpēc šim priekšlikumam sagatavojās iepriekš.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka visām organizācijām ir jābūt vienotām un ka, viņasprāt, jēga konfrontācijai nav.

Aizsilniece uzsvēra, ka situācija Latvijā ir kritiska – pietrūkst māsu, liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un trūkst bērnu psihologu, piebilstot, ka, piemēram, Vidzemē 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Viņa akcentēja, ka akcijas turpināsies kā plānots.

Ārstu biedrība arī uzsver, ka augstu vērtē veselības ministres un valdības vadītāja centienus rast risinājumu, piedāvājot papildu vēl 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Tomēr biedrības ieskatā šīm sarunām ar nozari bija jānotiek daudz agrāk, tāpēc nozare plāno turpināt protesta akcijas.

Pēc vēlāk notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu arī Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska sacīja, ka veselības aprūpes speciālisti nepiekritīs valdības piedāvātajam kompromisam un prasa finansējumu, kāds ir minēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

«Dialogs ar Valsts prezidentu bija konstruktīvs. Pārstāvji gan no Latvijas Jauno ārstu asociācijas, gan Latvijas Māsu asociācijas iezīmēja kritiskos punktus. Prezidents sacīja, ka viņš mūs atbalsta,» apgalvoja Raiska.

Turklāt viņa pauda, ka atalgojums nav pamatjautājums, bet būtiska ir finansēšanas kārtība veselības aprūpes nozarē kopumā.

«Jā, tiek piedāvāts kompromiss. Atrasti papildu 18 miljoni eiro. Taču mēs, veselības aprūpes nozares pārstāvji, vienojāmies, ka atbildi uz šo kompromisu mēs nesniedzam. Iespējams, būs vēl papildu tikšanās un šo jautājumu skatīsim atkārtoti. Galveno atbildi dos sabiedrība un veselības aprūpes speciālisti 7.novembrī, kad notiks protesta akciju Viena diena bez ārsta,» pastāstīja Raiska.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc tikšanās ar mediķu organizācijām žurnālistiem atzina, ka mediķu vēlme neatcelt plānoto protestu ir saprotama, jo tā rīkošanā ir ieguldīts liels darbs, kā arī ir mobilizēti cilvēki.

Vienlaikus ministre protestu nevērtēja kā kaut ko negatīvu, jo mediķi plāno paust viedokli ne tikai par atalgojumu, bet arī veselības aprūpes finansējumu kopumā. «Es protestā nesaskatu neko sliktu. Tas nenozīmē, ka saruna pēc protesta nebūs iespējama,» uzsvēra Viņķele.

Otrdien, 5.novembrī, vēl paredzēta Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par veselības aprūpi Latvijā, tajā skaitā arī medicīnas darbinieku atalgojumam atvēlēto finansējumu nākamajā gadā.

Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju Viena diena bez ārsta, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie Saeimas norisināsies arī protesta akcija.

Tikmēr valdības pārstāvji otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atklāja, ka valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad varētu rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka koalīcijas partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.

2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka Finanšu ministrija sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta programmas, lai mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu līdz 18 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par astoņiem miljoniem eiro.

Plānots, ka papildus finansējums mediķu algām tiks rasts arī no Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz nenoteiktu laiku.

Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt to dividenžu apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs minēja arī Latvijas Banku.


Pievienot komentāru

  1. juris teica:

    Ja arī naudu iedos, priekšnieki to sadalīs pēc saviem ieskatiem.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!