bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 19.11.2018 | Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija
LatviaLatvija

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts, Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) docents Andris Zabrauskis.

Neraugoties uz to, ir jārēķinās ar estrādes apskaņošanas nepieciešamību, skaidroja Zabrauskis. «[..] faktiski distancēs, kas ir lielākas par 100 metriem, tas ir nepieciešams. Bet par to ir padomāts. Ir veikta maketēšana arī ar elektroakustiskajiem avotiem – kur tie atradīsies. Neapšaubāmi apskaņošanas kvalitāte ir tik pat svarīga kā dabiskā akustika,» turpina Zabrauskis.

Pēc eksperta teiktā, pirmā rekonstrukcija 90.gados neesot uzskatāma par akustiski veiksmīgu, jo jau sākotnēji projekta izstrādes stadijā tika «spiests» diezgan apšaubāms risinājums. Tālākās rekonstrukcijas gan esot virzījušās pareizā virzienā.

«Estrādes makets ir unikāls, jo tas nav tikai arhitektonisks makets, bet arī pasaulē lielākās koru akustiskās tribīnes makets. Maketā, kas veidots 33.mērogā atšķiras ne tikai ģeometriskie izmēri, bet arī izmantotie materiāli. Attiecīgi, lai veiktu akustikas mērījumus, arī raidītie skaņas signāli tikuši pielāgoti minētajam izmēra un materiāla mērogam. Tas mums ļauj ļoti precīzi prognozēt akustiskos apstākļus,» skaidro Zabrauskis.

Maketā, kas izstādīts RTU arhitektūras fakultātes telpās, pašlaik nav izvietoti akustiskie atstarotāji, kas sedz visu amfiteātra jumta apakšējo virsmu, kā arī maketā no ārpuses nav vēl izvietota membrāna, kas sargās koristu daļu no vēja un lietus ietekmes. «Tā viennozīmīgi būs viena no modernākajām un lielākajām kora estrādēm pasaulē,» pārliecināts Zabrauskis.

Pati jumta struktūra būs metāla, līdz ar to, visticamāk, akustiskie atstarotāji būs no līmēta koka, bet no ārpuses konstrukciju klās specifiska polimēra membrāna – austa no stiklašķiedras.

Akustikas eksperts pauda, ka skaņa, kas būs dzirdama estrādē pēc tās pabeigšanas, atšķiries visai būtiski. «Pirmkārt, esošajā estrādē gan koristi, gan klausītāji ir pieraduši pie sānu atskaņotas skaņas, kas formē telpisku skaņu – šeit viss tiek pārnests uz jaunu sistēmu, kurā skaņa pienāks no citiem virzieniem. Otrkārt, būs daudz stāvāks kora amfiteātris. Tas nozīmē, ka atsevišķu balsu grupas nolasīsies daudz skaidrāk un saprotamāk. Esošajā estrādē pakāpe ir krietni lēzenāka. Skatītāju zonas paplašinājumu publika varēs novērtēt jau nākamajos Dziesmu svētkos,» skaidro Zabrauskis.

Maketa testēšanā koris tiek aizstāts ar 35 ultraskaņas avotiem, kuru uztveršanai maketa skatītāju zonā tiek izveidoti mikrofoni, ar kuru palīdzību tiek veikti mērījumi. Pēc eksperta domām, tas ir vistuvākais analoģijas ceļš. Paralēli tiek veiktas datoru simulācijas, un abu šo eksperimentu rezultāti pašlaik sakrīt.

Zabrauskis kā Mežaparka estrādes rekonstrukcijas galvenais konsultants sadarbojas ar pašmāju SIAR&D Akustika laboratoriju, kā arī starptautiskajiem partneriem – Vācijas kompāniju Müller BBM Akustik.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas pārstāvji tikās ar ekspertiem no Vācijas, lai apspriestu Mežaparka estrādes akustikas kvalitāti, sacīja komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Pēc estrādes skatītāju daļas atklāšanas 2018.gada 18.jūnijā tiks sākti gatavošanās darbi Dziesmu svētkiem, pēc kuriem SIA Rīgas meži varēs rīkot pāris koncertus, skaidroja Burovs. Viens no tiem 17.augustā būs grupas Prāta vētra koncerts. Savukārt jau no 20.augusta sāksies pašas estrādes demontāža un gatavošanās jaunās estrādes būvniecībai.

Mežaparka Lielās estrādes pilnā atklāšana paredzēta 2021.gada 4.maijā.

Ref:224.000.103.2917


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība atbalsta kompensāciju piešķiršanu trauksmes cēlējiem

Precizējot trauksmes cēlēju regulējumu valstī, Lietuvas valdība, trešdien, 14.novembrī, apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izmaksāt naudas kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri tiesībsargājošām iestādēm snieguši vērtīgas ziņas par pamanītām nelikumīgām darbībām.

Daudz laimes 100.dzimšanas dienā, Latvija!

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā Indulis un Ārija. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim, pauž simtgades svinību organizatori – Latvijas valsts simtgades birojs.

BNN nedēļas apkopojums: Valdības formēšana. Korupcija kaimiņos. Latvijai 100!

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Apbalvojums; Prioritātes; Termiņš; Korupcija Kaimiņos; Vēlmes; Saeima.

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.