bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 15.12.2018 | Vārda dienas: Jana, Johanna, Hanna
LatviaLatvija

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Domnīcas Providus pētniece, politoloģe Iveta Kažoka

Ja salīdzinām, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu bija ārkārtīgi vāja. Pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Vienlaikus šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

«Mežonīgā» partiju konkurence ir veselīga Latvijas politikai

Politoloģe saka, šī gada politisko partiju konkurence ir «mežonīgi liela», ja domā par 5% barjeru. Tāpat viņa domā, ka ilgtermiņā šī konkurence Latvijas politikai nāks tikai par labu, jo rada spiedienu tām partijām, kas šobrīd nesatraucas, piemēram, Saskaņai un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS),  «audzēt» arī savus standartus. «Ja ne šajās vēlēšanās, tad vismaz nākamajās arī šīs partijas var piemeklēt tāds «Rīgas scenārijs»: pēkšņi tās partijas, kuras cīnījušās mazāk nekā «nenozīmīgie konkurenti», attapsies ārpus parlamenta,» atzīmē Kažoka.

Viņa paskaidro: «Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās pieredzējām – lai cik drošas par labiem rezultātiem bija tās partijas, kuras iepriekš ievēlētas Rīgas domē, tās, kas nāca no jauna kandidēt ar savu enerģiju, troksni un pārliecību, ļoti īsā laikā iepriekšējo partiju rezultātu pārspēja. Gan Jaunā konservatīvā partija (JKP), gan Latvijas attīstībai (LA), kā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguva labākus rezultātus nekā Vienotība un Nacionālā apvienība

«Ja uz vispārējā kampaņas fona izrādīsies, ka Nacionālo apvienību un Vienotību nevar pamanīt, šīs abas partijas var arī nepārvarēt 5% barjeru,» pieļauj Kažoka. «Es pat neatceros, kad mēs iepriekšējo reizi kaut ko tādu redzējām – varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%,» piebilst Kažoka.

«Dažas no partijām, kas atrodas pie 5% robežas, ir izvēlējušās ļoti skaidru nišu – parādīt, ka vai nu pašreizējās varas partijas, vai nu politiskā elite kopumā ir korupta un ka tā jāmaina.» Kažoka gan atzīmē, ka šīm partijām īsti nav skaidru piedāvājumu citās nozarēs, toties tās šobrīd ir visvairāk dzirdamas – tās, protams, ir KPV LV un Jaunā konservatīvā partija.

Kažokas prāt, konkurence politikā ir ļoti veselīga lieta. «Tas, ka šajās vēlēšanā piedalās tik daudz partiju, rada vēlētājam galvassāpes, bet tās galvassāpes ir uz labu.»

Viņa uzsver, ka konkurētspējas tendence pēdējo dažu Saeimas vēlēšanu laikā ir kļuvusi iepriecinošāka. Tās partijas, kas drūzmējas pie 5% barjeras, ir kļuvušas nesalīdzināmi kvalitatīvākas. Ja salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu bija ārkārtīgi vāja.

Vai «melnākā» kampaņa tiešām būs pienākusi?

Vaicāta, vai ministru prezidentam Mārim Kučinskim varētu būt taisnība, ka «tik «melnu» priekšvēlēšanu periodu, kāds tas būs šogad, Latvija vēl nekad nav piedzīvojusi», Kažoka saka: «Šī pagaidām izskatās pēc «melnākās» kampaņas priekšvēlēšanu vēsturē, jo līdz tām ir trīs mēneši, un jau ir tik daudz kas noticis – partiju pārgrupēšanās, partiju rašanās, cilvēku iešana no vienas partijas uz otru partiju, kriminālprocesi pret deputātiem, biznesa laikraksta iesaistīšanās kampaņā. Ja tas notiktu divas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām, tad man būtu ar ko salīdzināt, ka tādas kampaņas Latvijā ir bijušas, bet tas notiek trīs četrus mēnešus pirms vēlēšanām, tad jādomā par to, kas vēl gaidāms. Ja šī tendence turpināsies, tad Kučinska kungam būs taisnība.»

Politoloģe saka: «Varbūt lielākais risks šo vēlēšanu kontekstā ir, ka Latvijas cilvēki būs tik ļoti tās «melnās» kampaņas nogurdināti, ka vispār neaizies novēlēt un paliks ārpus politiskā procesa.»

Latvijas partiju haosā ir ļoti viegli iejaukties kādam no ārpuses

Vēl viens risks, uz kuru norāda politoloģe, ir, ka visā šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, lai par sevi tik ļoti aktīvi stāstītu un nomelnotu savus politiskos konkurentus, varbūt dažkārt pat pašiem paliekot neredzamiem – tiem cilvēkiem vai partijām, kas šīs pretkampaņas organizē.

«Latvijai, it sevišķi drošības dienestiem ir jāskatās, lai neatkārtojas līdzīgi scenāriji, kā bija Francijā, Lielbritānijā un Amerikā, kur tikai pēc vēlēšanām vai referendumiem tika atrastas pēdas tam, ka kampaņā ir piedalījušies nevis tikai vietējie politiskie spēki, bet vēlēšanas ir mēģinājusi ietekmēt arī kāda liela Latvijas kaimiņvalsts.»

Viņa norāda, ka Lielbritānijā šobrīd ir ļoti lielas debates par to, kādā mērā Brexit referendumu – par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – sponsorējusi Krievija. Amerikā ir līdzīga diskusija un izmeklēšana. Francijā arī neilgu laiku pirms vēlēšanām pēkšņi parādījās ziņas par kaut kādiem nopludinātiem materiāliem par pašreizējo Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu. Skatoties, kas šo kampaņu ir veidojis, tika atrastas Krievijas pēdas. Viņa uzsver, ka Latvijas partiju un politiskās kampaņas haosā ir ļoti viegli iejaukties kādam no ārpuses, tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji un drošības institūcijas uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek. «Ja parādās kaut kāda kampaņa, kur totāli nav skaidrs, no kurienes tā nākusi un kas par to varētu maksāt šeit – ir jāveic stingras pārbaudes.»

«Partijas ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, lai prognozētu, kāda veida politiku tās, nonākot Saeimā, realizēs»

«Latvijas politikas spektra lielākā problēma ir tā, ka partijām ir salīdzinoši maz ideju attiecībā uz ekonomiku, izglītību, veselību – visiem šiem nozīmīgajiem jautājumiem.» Viņa skaidro, ka ir tikai dažas partijas, kas spēj sev izstrādāt kvalitatīvu programmu šiem jautājumiem, turklāt bieži šīs programmas savstarpēji maz atšķiras, kas nozīmē, ka idejās par to, kā būtu jāsakārto, piemēram, ekonomika, partijām nav fundamentālu viedokļu atšķirību.

«Priekšplānā ir vērtību jautājumi, kas ir viegli saprotami, viegli vēlētājiem pavēstāmi. Vai arī tā ir ļoti agresīva cīņa pret pastāvošo eliti – mēģinot pateikt, ka «ir vajadzīgas svaigas asinis», «uzticieties mums – mēs būsim tie, kas nākamajos četros gados veidos to jauno politisko eliti». Šādos apstākļos, protams, piedāvāt kaut kādu alternatīvu ir ļoti sarežģīti. Dažas partijas to cenšas izdarīt. Kā viņiem sanāks, to novērtēs vēlētājs,» spriež pētniece.

No otras puses Kažoka vērtē, ka šobrīd pašas idejiskākās partijas, kas ir īpaši piestrādājušas pie programmas, no vēlētāju puses tikts novērtētas.

«Prasīgam vēlētājam, kurš grib zināt, par ko partija iestājas, viena no lielākajām problēmām ir tas, ka daudzas, īpaši lielākās partijas, ir ideoloģiski nedefinētas. Teiksim, Saskaņa sevi sauc par sociāldemokrātiem. Vienlaikus viņiem nav nekādu problēmu par savu premjeru amatu izvirzīt ļoti, ļoti labēji domājošu ekonomistu,» tā Kažoka.

«ZZS vispār ilgu laiku nav kopīgas izvērstas programmas.» Viņa pieļauj, ka ZZS piedāvājums ir ļoti situatīvs. «Kad tu izlasi viņu programmu, īsti nesaproti, par ko viņi iestājas un par ko neiestājas. Tas beigu beigās tiek atdots tā mirkļa beigu izlemšanai.»

Politoloģe norāda, ka šie ir iemesli, kādēļ partijas ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, lai prognozētu, kāda veida politiku tās, nonākot Saeimā, realizēs – ko viņi darīs ar lielo pašvaldību skaitu, ko viņi darīs izglītības jomā, ko viņi darīs attiecībā uz ekonomikas attīstīšanu. «Vai viņiem šķiet, ka Latvijā būtu jāpalielina nodokļi vai jāsamazina, vai vispār jāatstāj tādi, kādi ir? Reti kurš prasīgs vēlētājs, iedziļinoties partiju programmās, spēj uz šiem jautājumiem atbildēt.»

Katram ir no kā izvēlēties – gan konservatīvajam, gan liberālim

Vienlaikus Kažoka uzsver, ka «ja vien vēlētājs nemeklē neiespējamo, proti, ideālo partiju, kurā apmierinātu pilnīgi viss, viņam šajās vēlēšanās vajadzētu būt par ko nobalsot».

«Katram cilvēkam katrā politiskajā nišā ir no kā izvēlēties – gan ļoti konservatīviem cilvēkiem, gan ļoti liberāliem cilvēkiem, gan tiem, kas par ideoloģiskiem jautājumiem vispār maz aizdomājas. Tāpat arī gan krieviski runājošam vēlētājam, gan latviešu nacionālistam ir no kā izvēlēties,» uzskata politoloģe.

Viņa piebilst, ka «ja būs iedvesmojošās vīzijas, ja būs kas tāds, kas liek cilvēkiem doties uz vēlēšanām, nevis tāpēc, ka viņi ir dusmīgi, bet tāpēc, ka grib ļoti konkrētas izmaiņas Latvijā un/vai uzticas tiem cilvēkiem, kas kādas izmaiņas var nest, tad vēlēšanu process nebūs bijis velts tādā ziņā, ka tas būs iedevis Latvijas sabiedrībai cerību, ka šo valsti var pārvaldīt labāk».

Providus pētniece noslēdz: «Šobrīd izskatās, ka partijām sāk izdoties mobilizēt vēlētājus. Cilvēki aizvien izteiktāk interesējas par politiku, un vienlaikus arī tādā jūlijā un jūnijā, kas ierasti ir ļoti mierīgi mēneši, vērojams priekšvēlēšanu drudzis. Jāatzīmē, ka tas ir stipri agrāk nekā parasti. Tas nozīmē, kaut kādi dziļāki procesi sabiedrībā arī ir aizkustināti. Taču tikai vēlēšanu diena rādīs, ar ko tas viss būs beidzies.»


Pievienot komentāru

  1. Latvietis teica:

    Pērkamāku rakstu varas elitei grūti iedomāties – tā ierobežot politisko izvēli!!! Ko nozīmē no konservatīvā līdz liberālim – tie abi ir labēji spēki – jūs ko ierobežojat pilsoņu tiesības balsot par centriskajām un kreisajām partijām – un ko nozīmē politiskās partijas dalīt latviešu un krievu – tam jūsu Kučinska (tautas partijas valsts izzadzēja) slavinošajam kantori tiesu darbus par rasu naida kurināšanu sagribējies??? BNN – jūs uzprasāties uz tiesu darbiem!!!

  2. Čangalis teica:

    Latvietis, kas tev maksā, ka tik drastiskā stilā raksti? Tev ir tāds Žirinovska stiliņš, tikai histēriskāks.

  3. Gvido teica:

    Perkama sorosiete , kura nav eksperte! Comon Žurnalisti kapec šadas ekspertes ir? un kapec jus reklamejat?

  4. VB teica:

    Ja šī “eksperte” runātu par tām 5% barjeras partījām un nosauktu Saskaņu, ZZS, Vienotību un NA, tad viss ok. Bet ja par KPV, tad nu lielākus makaronu vagonus es redzējis nēesmu. Pilnīgi nopirkts viedoklis un man kauns, ka šādu …. sauc par politoloģi.

  5. Žoržs teica:

    Nav nekā vieglāka, kā nosaukt kādu par pērkamu bez argumentiem. Cilvēkiem, kas tā runā, parasti nav augstākās izglītības un sapratnes pētniecībā. Jāpiebilst, kas, kā šo tautiešu vēlmes, ne vienmēr sakrīt ar realitāti.

Rimšēviča lietā viens no iesaistītajiem sācis liecināt

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas krimināllietā viens no apsūdzētajiem pēc apsūdzības izsniegšanas ir mainījis taktiku un sācis liecināt, informē Ģenerālprokuratūra. Lietā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, taču prokuratūra neatklāj, kurš apsūdzētais liecina.

Vāc parakstus Ušakova atbrīvošanai no amata; mērs sasauc ārkārtas sēdi

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcija piektdien, 14.decembrī, vērsusies pie opozīcijas kolēģiem ar aicinājumu parakstīt pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Nākamgad mainīsies minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālās vietējās nozīmes maršrutu autobusos

Saskaņā ar šī gada 1.jūnijā Sabiedriskā transporta padomes pieņemto lēmumu no nākamā gada 1.janvāra tiek mainīta minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālajos vietējās nozīmes autobusos Pierīgas un Rīgas teritorijā, kā arī republikas nozīmes pilsētās un reģionālās attīstības centros.

KNAB lūgs apcietināt arī bijušo Rīgas satiksmes vadītāju Bemhenu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki piektdien, 14.decembrī, aizturējuši arī nu jau bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. KNAB sankciju par apcietinājuma piemērošanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs piektdienas, 14.decembra, pēcpusdienā.

ES britiem piedāvā precizēt, bet ne pārskatīt Brexit vienošanos

Eiropas Savienības galotņu sanāksmē dalībvalstis nav piedāvājušas Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai nekādas būtiskas atkāpes no britu izstāšanās nolīguma projekta, kura ratifikācijai, iespējams, trūkst izšķirošā atbalsta britu parlamentā.

Eksperti: Fiskālā konsolidācija nākamgad ir neizbēgama

Jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019.gada valsts budžetu būs jāveic fiskālā konsolidācija jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana. Šādu viedokli Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

JV vēlas vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

Jaunā Vienotība piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

Ventspils opozīcija: Latvijas Satversme stāv pāri jebkādiem domes uzskatiem par to, kā jāpārvalda pilsēta

«Lai mēs pilnvērtīgi varētu strādāt, ir jāsaņem informācija un jābūt informētiem. Ja domes darbs tiktu organizēts domes sēdēs un komitejās, tad mums šāda iespēja būtu. Taču, tā kā domes darbs tiek «padzīts apakšā» zem citām institūcijām, šajā gadījumā komisijām, un mums [vairākumam opozīcijas deputātu] tur liegts piedalīties un saņemt dokumentus, tas nozīmē, ka tiek ierobežotas ne tikai mūsu kā deputātu tiesības, bet arī mūsu vēlētāju tiesības. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, kas ir pārkāpts,» tā decembra sākumā Administratīvajā tiesā Liepājā Ventspils pilsētas domes pretošanos ieviest proporcionalitātes principu komisijās un citās pakārtotās struktūrās raksturo Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Madara Cosmetics stratēģiskais investors iegādājas papildus 17% uzņēmuma akciju

Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab par 5,3 miljoniem eiro iegādājies 17% Latvijas kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics akciju no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs uzņēmumā ar 23% akciju.

Igaunijā ceļ minimālo algu

Igaunijā nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro. Minimālais mēnešalgas jaunais apmērs stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra, un tas nozīmē arī minimālās stundas likmes celšanu no 2,97 līdz 3,21 eiro pirms nodokļu nomaksas.

ASV prezidents distancējas no personiskā advokāta noziegumiem

Reaģējot uz amerikāņu advokāta Maikla Koena notiesāšanu par priekšvēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpšanu, viņa bijušais klients, šobrīd Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir noliedzis, ka būtu saistīts ar advokāta pārkāpumiem.

Šogad ar eParakstu parakstīti vairāk nekā 5,7 miljoni dokumentu

Šogad eParaksts dokumentu parakstīšanai Latvijā lietots vairāk nekā pusmiljonu reižu mēnesī un gada vienpadsmit mēnešos ar eParakstu parakstīti jau 5.7 miljoni dokumentu. eParakstu viedtālrunī sākuši lietot jau vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Bīstamajās vietās uzstādītie fotoradari teju par pusi samazinājuši autoavāriju skaitu

Iepriekš bīstamajās vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, bet par 45% – smago ceļu satiksmes negadījumu skaits, liecina statistika.

Strasbūras terorists atrasts un nonāvēts apšaudē ar policiju

Francijas policija ir atradusi un apšaudē neitralizējusi vīrieti, kurš turēts aizdomās par terorakta sarīkošanu Ziemassvētku tirdziņā Strasbūras pilsētā, kur nogalināti divi un ievainoti 12 cilvēki.

JV sāk konsultācijas ar partijām par valdības veidošanu Kariņa vadībā

Jaunā Vienotība, veidojot valdību uzstās uz finanšu ministra amatu, jo tā ir gandrīz svēta lieta, ka Finanšu ministrijas vadība jāuzņemas premjera pārstāvētajai partijai, norāda JV pārstāvis, Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Problēma ar darbaspēku Baltijas valstīs varētu būt sasniegusi augstāko punktu

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas Alisa Management Laboratory valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Autovadītāju ievērībai: Autoceļi apledo valsts centrālajā daļā un Zemgalē

Valsts centrālajā daļā un Zemgalē piektdien, 14.decembrī, vietām veidojas apledojums, apgrūtinot braukšanas apstākļus. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

KNAB izmeklē kukuļošanu trīs Rīgas satiksmes iepirkumos

Kriminālprocess, ko uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme veiktajiem iepirkumiem. Tajā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Atkāpusies Rīgas satiksmes valde; pagaidu valdi vadīs Anrijs Matīss

Visi pieci pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes locekļi Leons Bemhens, Emīls Jakrins, Larisa Loskutova, Andrejs Požarnovs un Inese Švekle galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam iesnieguši atlūgumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu

Nedēļas nogale gaidāma bez būtiskām laika apstākļu izmaiņām, bet nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu, un gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies.

Rīgas satiksmes iepirkumu lietā apcietina piecas no sešām aizturētajām personām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām, apliecinājis KNAB.

ANO klimata konferencē Guterešs aicina valstis uzupurēties

Polijā notiekošajā ANO klimata pārmaiņu konferencē organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicinājis pasaules valstis iet uz kompromisiem sīvajās savstarpējās sarunās par rīcību, kādu valstīm jāapņemas īstenot, lai cilvēce nepieļautu katastrofālas klimata pārmaiņas jau tuvā nākotnē.

Latvijā vāc parakstus par PVN samazināšanu medikamentiem

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir sākta parakstu vākšana ierosinājumam samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem 5% apmērā. Minēto priekšlikumu paredzēts iesniegt Saeimā.

Saeima aicina Krieviju pārtraukt provokatīvās darbības pret Ukrainu

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, pieņēmusi paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā.

Apcietināts KNAB aizturētais GKR biedrs, Saskaņas sponsors Krjačeks

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 13.decembrī, piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu arī uzņēmējam Aleksandram Krjačekam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem, apstiprināja advokāts Valdis Ulmanis.