bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Domnīcas Providus pētniece, politoloģe Iveta Kažoka

Ja salīdzinām, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu bija ārkārtīgi vāja. Pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Vienlaikus šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

«Mežonīgā» partiju konkurence ir veselīga Latvijas politikai

Politoloģe saka, šī gada politisko partiju konkurence ir «mežonīgi liela», ja domā par 5% barjeru. Tāpat viņa domā, ka ilgtermiņā šī konkurence Latvijas politikai nāks tikai par labu, jo rada spiedienu tām partijām, kas šobrīd nesatraucas, piemēram, Saskaņai un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS),  «audzēt» arī savus standartus. «Ja ne šajās vēlēšanās, tad vismaz nākamajās arī šīs partijas var piemeklēt tāds «Rīgas scenārijs»: pēkšņi tās partijas, kuras cīnījušās mazāk nekā «nenozīmīgie konkurenti», attapsies ārpus parlamenta,» atzīmē Kažoka.

Viņa paskaidro: «Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās pieredzējām – lai cik drošas par labiem rezultātiem bija tās partijas, kuras iepriekš ievēlētas Rīgas domē, tās, kas nāca no jauna kandidēt ar savu enerģiju, troksni un pārliecību, ļoti īsā laikā iepriekšējo partiju rezultātu pārspēja. Gan Jaunā konservatīvā partija (JKP), gan Latvijas attīstībai (LA), kā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguva labākus rezultātus nekā Vienotība un Nacionālā apvienība

«Ja uz vispārējā kampaņas fona izrādīsies, ka Nacionālo apvienību un Vienotību nevar pamanīt, šīs abas partijas var arī nepārvarēt 5% barjeru,» pieļauj Kažoka. «Es pat neatceros, kad mēs iepriekšējo reizi kaut ko tādu redzējām – varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%,» piebilst Kažoka.

«Dažas no partijām, kas atrodas pie 5% robežas, ir izvēlējušās ļoti skaidru nišu – parādīt, ka vai nu pašreizējās varas partijas, vai nu politiskā elite kopumā ir korupta un ka tā jāmaina.» Kažoka gan atzīmē, ka šīm partijām īsti nav skaidru piedāvājumu citās nozarēs, toties tās šobrīd ir visvairāk dzirdamas – tās, protams, ir KPV LV un Jaunā konservatīvā partija.

Kažokas prāt, konkurence politikā ir ļoti veselīga lieta. «Tas, ka šajās vēlēšanā piedalās tik daudz partiju, rada vēlētājam galvassāpes, bet tās galvassāpes ir uz labu.»

Viņa uzsver, ka konkurētspējas tendence pēdējo dažu Saeimas vēlēšanu laikā ir kļuvusi iepriecinošāka. Tās partijas, kas drūzmējas pie 5% barjeras, ir kļuvušas nesalīdzināmi kvalitatīvākas. Ja salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu bija ārkārtīgi vāja.

Vai «melnākā» kampaņa tiešām būs pienākusi?

Vaicāta, vai ministru prezidentam Mārim Kučinskim varētu būt taisnība, ka «tik «melnu» priekšvēlēšanu periodu, kāds tas būs šogad, Latvija vēl nekad nav piedzīvojusi», Kažoka saka: «Šī pagaidām izskatās pēc «melnākās» kampaņas priekšvēlēšanu vēsturē, jo līdz tām ir trīs mēneši, un jau ir tik daudz kas noticis – partiju pārgrupēšanās, partiju rašanās, cilvēku iešana no vienas partijas uz otru partiju, kriminālprocesi pret deputātiem, biznesa laikraksta iesaistīšanās kampaņā. Ja tas notiktu divas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām, tad man būtu ar ko salīdzināt, ka tādas kampaņas Latvijā ir bijušas, bet tas notiek trīs četrus mēnešus pirms vēlēšanām, tad jādomā par to, kas vēl gaidāms. Ja šī tendence turpināsies, tad Kučinska kungam būs taisnība.»

Politoloģe saka: «Varbūt lielākais risks šo vēlēšanu kontekstā ir, ka Latvijas cilvēki būs tik ļoti tās «melnās» kampaņas nogurdināti, ka vispār neaizies novēlēt un paliks ārpus politiskā procesa.»

Latvijas partiju haosā ir ļoti viegli iejaukties kādam no ārpuses

Vēl viens risks, uz kuru norāda politoloģe, ir, ka visā šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, lai par sevi tik ļoti aktīvi stāstītu un nomelnotu savus politiskos konkurentus, varbūt dažkārt pat pašiem paliekot neredzamiem – tiem cilvēkiem vai partijām, kas šīs pretkampaņas organizē.

«Latvijai, it sevišķi drošības dienestiem ir jāskatās, lai neatkārtojas līdzīgi scenāriji, kā bija Francijā, Lielbritānijā un Amerikā, kur tikai pēc vēlēšanām vai referendumiem tika atrastas pēdas tam, ka kampaņā ir piedalījušies nevis tikai vietējie politiskie spēki, bet vēlēšanas ir mēģinājusi ietekmēt arī kāda liela Latvijas kaimiņvalsts.»

Viņa norāda, ka Lielbritānijā šobrīd ir ļoti lielas debates par to, kādā mērā Brexit referendumu – par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – sponsorējusi Krievija. Amerikā ir līdzīga diskusija un izmeklēšana. Francijā arī neilgu laiku pirms vēlēšanām pēkšņi parādījās ziņas par kaut kādiem nopludinātiem materiāliem par pašreizējo Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu. Skatoties, kas šo kampaņu ir veidojis, tika atrastas Krievijas pēdas. Viņa uzsver, ka Latvijas partiju un politiskās kampaņas haosā ir ļoti viegli iejaukties kādam no ārpuses, tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji un drošības institūcijas uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek. «Ja parādās kaut kāda kampaņa, kur totāli nav skaidrs, no kurienes tā nākusi un kas par to varētu maksāt šeit – ir jāveic stingras pārbaudes.»

«Partijas ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, lai prognozētu, kāda veida politiku tās, nonākot Saeimā, realizēs»

«Latvijas politikas spektra lielākā problēma ir tā, ka partijām ir salīdzinoši maz ideju attiecībā uz ekonomiku, izglītību, veselību – visiem šiem nozīmīgajiem jautājumiem.» Viņa skaidro, ka ir tikai dažas partijas, kas spēj sev izstrādāt kvalitatīvu programmu šiem jautājumiem, turklāt bieži šīs programmas savstarpēji maz atšķiras, kas nozīmē, ka idejās par to, kā būtu jāsakārto, piemēram, ekonomika, partijām nav fundamentālu viedokļu atšķirību.

«Priekšplānā ir vērtību jautājumi, kas ir viegli saprotami, viegli vēlētājiem pavēstāmi. Vai arī tā ir ļoti agresīva cīņa pret pastāvošo eliti – mēģinot pateikt, ka «ir vajadzīgas svaigas asinis», «uzticieties mums – mēs būsim tie, kas nākamajos četros gados veidos to jauno politisko eliti». Šādos apstākļos, protams, piedāvāt kaut kādu alternatīvu ir ļoti sarežģīti. Dažas partijas to cenšas izdarīt. Kā viņiem sanāks, to novērtēs vēlētājs,» spriež pētniece.

No otras puses Kažoka vērtē, ka šobrīd pašas idejiskākās partijas, kas ir īpaši piestrādājušas pie programmas, no vēlētāju puses tikts novērtētas.

«Prasīgam vēlētājam, kurš grib zināt, par ko partija iestājas, viena no lielākajām problēmām ir tas, ka daudzas, īpaši lielākās partijas, ir ideoloģiski nedefinētas. Teiksim, Saskaņa sevi sauc par sociāldemokrātiem. Vienlaikus viņiem nav nekādu problēmu par savu premjeru amatu izvirzīt ļoti, ļoti labēji domājošu ekonomistu,» tā Kažoka.

«ZZS vispār ilgu laiku nav kopīgas izvērstas programmas.» Viņa pieļauj, ka ZZS piedāvājums ir ļoti situatīvs. «Kad tu izlasi viņu programmu, īsti nesaproti, par ko viņi iestājas un par ko neiestājas. Tas beigu beigās tiek atdots tā mirkļa beigu izlemšanai.»

Politoloģe norāda, ka šie ir iemesli, kādēļ partijas ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, lai prognozētu, kāda veida politiku tās, nonākot Saeimā, realizēs – ko viņi darīs ar lielo pašvaldību skaitu, ko viņi darīs izglītības jomā, ko viņi darīs attiecībā uz ekonomikas attīstīšanu. «Vai viņiem šķiet, ka Latvijā būtu jāpalielina nodokļi vai jāsamazina, vai vispār jāatstāj tādi, kādi ir? Reti kurš prasīgs vēlētājs, iedziļinoties partiju programmās, spēj uz šiem jautājumiem atbildēt.»

Katram ir no kā izvēlēties – gan konservatīvajam, gan liberālim

Vienlaikus Kažoka uzsver, ka «ja vien vēlētājs nemeklē neiespējamo, proti, ideālo partiju, kurā apmierinātu pilnīgi viss, viņam šajās vēlēšanās vajadzētu būt par ko nobalsot».

«Katram cilvēkam katrā politiskajā nišā ir no kā izvēlēties – gan ļoti konservatīviem cilvēkiem, gan ļoti liberāliem cilvēkiem, gan tiem, kas par ideoloģiskiem jautājumiem vispār maz aizdomājas. Tāpat arī gan krieviski runājošam vēlētājam, gan latviešu nacionālistam ir no kā izvēlēties,» uzskata politoloģe.

Viņa piebilst, ka «ja būs iedvesmojošās vīzijas, ja būs kas tāds, kas liek cilvēkiem doties uz vēlēšanām, nevis tāpēc, ka viņi ir dusmīgi, bet tāpēc, ka grib ļoti konkrētas izmaiņas Latvijā un/vai uzticas tiem cilvēkiem, kas kādas izmaiņas var nest, tad vēlēšanu process nebūs bijis velts tādā ziņā, ka tas būs iedevis Latvijas sabiedrībai cerību, ka šo valsti var pārvaldīt labāk».

Providus pētniece noslēdz: «Šobrīd izskatās, ka partijām sāk izdoties mobilizēt vēlētājus. Cilvēki aizvien izteiktāk interesējas par politiku, un vienlaikus arī tādā jūlijā un jūnijā, kas ierasti ir ļoti mierīgi mēneši, vērojams priekšvēlēšanu drudzis. Jāatzīmē, ka tas ir stipri agrāk nekā parasti. Tas nozīmē, kaut kādi dziļāki procesi sabiedrībā arī ir aizkustināti. Taču tikai vēlēšanu diena rādīs, ar ko tas viss būs beidzies.»


Pievienot komentāru

  1. Latvietis teica:

    Pērkamāku rakstu varas elitei grūti iedomāties – tā ierobežot politisko izvēli!!! Ko nozīmē no konservatīvā līdz liberālim – tie abi ir labēji spēki – jūs ko ierobežojat pilsoņu tiesības balsot par centriskajām un kreisajām partijām – un ko nozīmē politiskās partijas dalīt latviešu un krievu – tam jūsu Kučinska (tautas partijas valsts izzadzēja) slavinošajam kantori tiesu darbus par rasu naida kurināšanu sagribējies??? BNN – jūs uzprasāties uz tiesu darbiem!!!

  2. Čangalis teica:

    Latvietis, kas tev maksā, ka tik drastiskā stilā raksti? Tev ir tāds Žirinovska stiliņš, tikai histēriskāks.

  3. Gvido teica:

    Perkama sorosiete , kura nav eksperte! Comon Žurnalisti kapec šadas ekspertes ir? un kapec jus reklamejat?

  4. VB teica:

    Ja šī “eksperte” runātu par tām 5% barjeras partījām un nosauktu Saskaņu, ZZS, Vienotību un NA, tad viss ok. Bet ja par KPV, tad nu lielākus makaronu vagonus es redzējis nēesmu. Pilnīgi nopirkts viedoklis un man kauns, ka šādu …. sauc par politoloģi.

  5. Žoržs teica:

    Nav nekā vieglāka, kā nosaukt kādu par pērkamu bez argumentiem. Cilvēkiem, kas tā runā, parasti nav augstākās izglītības un sapratnes pētniecībā. Jāpiebilst, kas, kā šo tautiešu vēlmes, ne vienmēr sakrīt ar realitāti.

Zviedrijā pēc sadursmes ar putnu avarē iznīcinātājs

Zviedrijas dienvidos avarējusi kara lidmašīna, kas kilometra augstumā nelaimīgi uzdūrusies putnam, tā pavēstījuši Zviedrijas Bruņotie spēki.

PVD kādā dzīvoklī Dzelzavas ielā izņem vairāk nekā 30 kaķus

Pārtikas un veterinārais dienests kādā dzīvoklī Rīgā, Dzelzavas ielā izņēmis 28 pieaugušus kaķus un četrus aptuveni nedēļu vecus kaķēnus, jo to saimniece nespēja par dzīvniekiem parūpēties, un dzīvnieku skaits dzīvoklī pārsniedza pieļaujamo, informē dienestā. 

KNAB piecu gadu laikā komandējumiem plāno tērēt 42 000 eiro

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs komandējumiem piecu gadu laikā plāno tērēt 42 000 eiro, norāda birojā.

Līdz šim lielākos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus deklarējusi Saskaņa, ZZS un Jaunā Vienotība

Lielākos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai pagaidām deklarējušas partijas Saskaņa, Zaļo un Zemnieku savienība un apvienība Jaunā Vienotība, noskaidrots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Olas varēs piegādāt arī mazumtirgotājiem

Valdība otrdien, 21.augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus prasībās olu apritei nelielā apjomā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā gada griezumā palielinājies par 4,8%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, ir palielinājies par 4,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7%, savukārt eksportētajai produkcijai par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2%.

Ilvess: «Brīvība nav pasīvs stāvoklis, tā ir griba un rīcība»

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess 27.gadadienā kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas atgādinājis tautiešiem, ka brīvību var klusi pazaudēt, ja to uztver par nemainīgu stāvokli, kas neprasa rīcību tās labā.

Pāvests atzīst, ka baznīca «ilgi ignorējusi» bērnu seksuālās izmantošanas problēmu

Pāvests Francisks pirmdien, 20.augustā, lūdza piedošanu par bērnu seksuālās izmantošanas skandāliem katoļu baznīcā, atzīstot, ka upuru sāpes «pārāk ilgi ignorētas, par to klusēts un tās noklusētas».

Policistu algas Igaunijā izdevies palielināt, samazinot štatus

Igaunijas pilsētu ielās Policisti šobrīd redzami mazāk nekā līdz 2015.gadam, kad, lai uzlabotu darbinieku motivāciju un atalgojumu, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde nolēma samazināt štata vietu skaitu.

Ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20.augusta plkst. 6.30 līdz 21.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 55 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu un 39 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Rīgas dome: Vairāku atkritumu apsaimniekošanas zonu izveide neļautu garantēt visiem vienādu cenu

Pilsētas sadalīšana vairākās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās neļautu garantēt vienādu pakalpojuma cenu visiem pašvaldības iedzīvotājiem, pauž Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Lielbritānija aicina ES, ASV plašāk vērsties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku

Lielbritānija nākusi klajā ar aicinājumu Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm sodīt Krieviju ikreiz, kad tā pārkāpj starptautiskās normas, un saskaņoti ieviest plašākas sankcijas pret Maskavu.

Iecelta jauna RB Rail padome; Lietuva nomaina vienu no saviem pārstāvjiem

Lietuvas akcionāram atsaucot vienu no saviem pārstāvjiem AS RB Rail padomē, dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotājiem iecelts jauns padomes sastāvs, informē RB Rail.

Ukraiņu režisora bada streiks Krievijas cietumā turpinās 100 dienas

Ukraiņu kinorežisors Oļegs Sentsovs jau 100 dienas ievēro bada steiku, būdams ieslodzīts cietumā Krievijas ziemeļos, jo ir notiesāts uz 20 gadiem cietumā par teroristiskām darbībām pret Krievijas varasiestādēm Krimā.

Kaimiņvalstu dienesti uzlabos prasmes sniegt palīdzību ēku sagrūšanas gadījumos

No 21.augusta līdz 23.augustam Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Kalkūnes ielā 22, norisināsies Latvijas un Lietuvas operatīvo dienestu lauka mācības, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Iespējams, pārtrauks recepšu medikamentu pārdošanu pa daļām

Saistībā ar Eiropas Savienības regulas par zāļu verifikāciju ieviešanu varētu pārtraukt recepšu medikamentu izsniegšanu pa daļām, izriet no ekspertu paustā seminārā Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski pacientiem.

Akciju biržas piedzīvo kāpumu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien, 20.augustā, pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji.