bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Domnīcas Providus pētniece, politoloģe Iveta Kažoka

Ja salīdzinām, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu bija ārkārtīgi vāja. Pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Vienlaikus šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

«Mežonīgā» partiju konkurence ir veselīga Latvijas politikai

Politoloģe saka, šī gada politisko partiju konkurence ir «mežonīgi liela», ja domā par 5% barjeru. Tāpat viņa domā, ka ilgtermiņā šī konkurence Latvijas politikai nāks tikai par labu, jo rada spiedienu tām partijām, kas šobrīd nesatraucas, piemēram, Saskaņai un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS),  «audzēt» arī savus standartus. «Ja ne šajās vēlēšanās, tad vismaz nākamajās arī šīs partijas var piemeklēt tāds «Rīgas scenārijs»: pēkšņi tās partijas, kuras cīnījušās mazāk nekā «nenozīmīgie konkurenti», attapsies ārpus parlamenta,» atzīmē Kažoka.

Viņa paskaidro: «Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās pieredzējām – lai cik drošas par labiem rezultātiem bija tās partijas, kuras iepriekš ievēlētas Rīgas domē, tās, kas nāca no jauna kandidēt ar savu enerģiju, troksni un pārliecību, ļoti īsā laikā iepriekšējo partiju rezultātu pārspēja. Gan Jaunā konservatīvā partija (JKP), gan Latvijas attīstībai (LA), kā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguva labākus rezultātus nekā Vienotība un Nacionālā apvienība

«Ja uz vispārējā kampaņas fona izrādīsies, ka Nacionālo apvienību un Vienotību nevar pamanīt, šīs abas partijas var arī nepārvarēt 5% barjeru,» pieļauj Kažoka. «Es pat neatceros, kad mēs iepriekšējo reizi kaut ko tādu redzējām – varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%,» piebilst Kažoka.

«Dažas no partijām, kas atrodas pie 5% robežas, ir izvēlējušās ļoti skaidru nišu – parādīt, ka vai nu pašreizējās varas partijas, vai nu politiskā elite kopumā ir korupta un ka tā jāmaina.» Kažoka gan atzīmē, ka šīm partijām īsti nav skaidru piedāvājumu citās nozarēs, toties tās šobrīd ir visvairāk dzirdamas – tās, protams, ir KPV LV un Jaunā konservatīvā partija.

Kažokas prāt, konkurence politikā ir ļoti veselīga lieta. «Tas, ka šajās vēlēšanā piedalās tik daudz partiju, rada vēlētājam galvassāpes, bet tās galvassāpes ir uz labu.»

Viņa uzsver, ka konkurētspējas tendence pēdējo dažu Saeimas vēlēšanu laikā ir kļuvusi iepriecinošāka. Tās partijas, kas drūzmējas pie 5% barjeras, ir kļuvušas nesalīdzināmi kvalitatīvākas. Ja salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu bija ārkārtīgi vāja.

Vai «melnākā» kampaņa tiešām būs pienākusi?

Vaicāta, vai ministru prezidentam Mārim Kučinskim varētu būt taisnība, ka «tik «melnu» priekšvēlēšanu periodu, kāds tas būs šogad, Latvija vēl nekad nav piedzīvojusi», Kažoka saka: «Šī pagaidām izskatās pēc «melnākās» kampaņas priekšvēlēšanu vēsturē, jo līdz tām ir trīs mēneši, un jau ir tik daudz kas noticis – partiju pārgrupēšanās, partiju rašanās, cilvēku iešana no vienas partijas uz otru partiju, kriminālprocesi pret deputātiem, biznesa laikraksta iesaistīšanās kampaņā. Ja tas notiktu divas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām, tad man būtu ar ko salīdzināt, ka tādas kampaņas Latvijā ir bijušas, bet tas notiek trīs četrus mēnešus pirms vēlēšanām, tad jādomā par to, kas vēl gaidāms. Ja šī tendence turpināsies, tad Kučinska kungam būs taisnība.»

Politoloģe saka: «Varbūt lielākais risks šo vēlēšanu kontekstā ir, ka Latvijas cilvēki būs tik ļoti tās «melnās» kampaņas nogurdināti, ka vispār neaizies novēlēt un paliks ārpus politiskā procesa.»

Latvijas partiju haosā ir ļoti viegli iejaukties kādam no ārpuses

Vēl viens risks, uz kuru norāda politoloģe, ir, ka visā šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, lai par sevi tik ļoti aktīvi stāstītu un nomelnotu savus politiskos konkurentus, varbūt dažkārt pat pašiem paliekot neredzamiem – tiem cilvēkiem vai partijām, kas šīs pretkampaņas organizē.

«Latvijai, it sevišķi drošības dienestiem ir jāskatās, lai neatkārtojas līdzīgi scenāriji, kā bija Francijā, Lielbritānijā un Amerikā, kur tikai pēc vēlēšanām vai referendumiem tika atrastas pēdas tam, ka kampaņā ir piedalījušies nevis tikai vietējie politiskie spēki, bet vēlēšanas ir mēģinājusi ietekmēt arī kāda liela Latvijas kaimiņvalsts.»

Viņa norāda, ka Lielbritānijā šobrīd ir ļoti lielas debates par to, kādā mērā Brexit referendumu – par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – sponsorējusi Krievija. Amerikā ir līdzīga diskusija un izmeklēšana. Francijā arī neilgu laiku pirms vēlēšanām pēkšņi parādījās ziņas par kaut kādiem nopludinātiem materiāliem par pašreizējo Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu. Skatoties, kas šo kampaņu ir veidojis, tika atrastas Krievijas pēdas. Viņa uzsver, ka Latvijas partiju un politiskās kampaņas haosā ir ļoti viegli iejaukties kādam no ārpuses, tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji un drošības institūcijas uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek. «Ja parādās kaut kāda kampaņa, kur totāli nav skaidrs, no kurienes tā nākusi un kas par to varētu maksāt šeit – ir jāveic stingras pārbaudes.»

«Partijas ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, lai prognozētu, kāda veida politiku tās, nonākot Saeimā, realizēs»

«Latvijas politikas spektra lielākā problēma ir tā, ka partijām ir salīdzinoši maz ideju attiecībā uz ekonomiku, izglītību, veselību – visiem šiem nozīmīgajiem jautājumiem.» Viņa skaidro, ka ir tikai dažas partijas, kas spēj sev izstrādāt kvalitatīvu programmu šiem jautājumiem, turklāt bieži šīs programmas savstarpēji maz atšķiras, kas nozīmē, ka idejās par to, kā būtu jāsakārto, piemēram, ekonomika, partijām nav fundamentālu viedokļu atšķirību.

«Priekšplānā ir vērtību jautājumi, kas ir viegli saprotami, viegli vēlētājiem pavēstāmi. Vai arī tā ir ļoti agresīva cīņa pret pastāvošo eliti – mēģinot pateikt, ka «ir vajadzīgas svaigas asinis», «uzticieties mums – mēs būsim tie, kas nākamajos četros gados veidos to jauno politisko eliti». Šādos apstākļos, protams, piedāvāt kaut kādu alternatīvu ir ļoti sarežģīti. Dažas partijas to cenšas izdarīt. Kā viņiem sanāks, to novērtēs vēlētājs,» spriež pētniece.

No otras puses Kažoka vērtē, ka šobrīd pašas idejiskākās partijas, kas ir īpaši piestrādājušas pie programmas, no vēlētāju puses tikts novērtētas.

«Prasīgam vēlētājam, kurš grib zināt, par ko partija iestājas, viena no lielākajām problēmām ir tas, ka daudzas, īpaši lielākās partijas, ir ideoloģiski nedefinētas. Teiksim, Saskaņa sevi sauc par sociāldemokrātiem. Vienlaikus viņiem nav nekādu problēmu par savu premjeru amatu izvirzīt ļoti, ļoti labēji domājošu ekonomistu,» tā Kažoka.

«ZZS vispār ilgu laiku nav kopīgas izvērstas programmas.» Viņa pieļauj, ka ZZS piedāvājums ir ļoti situatīvs. «Kad tu izlasi viņu programmu, īsti nesaproti, par ko viņi iestājas un par ko neiestājas. Tas beigu beigās tiek atdots tā mirkļa beigu izlemšanai.»

Politoloģe norāda, ka šie ir iemesli, kādēļ partijas ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, lai prognozētu, kāda veida politiku tās, nonākot Saeimā, realizēs – ko viņi darīs ar lielo pašvaldību skaitu, ko viņi darīs izglītības jomā, ko viņi darīs attiecībā uz ekonomikas attīstīšanu. «Vai viņiem šķiet, ka Latvijā būtu jāpalielina nodokļi vai jāsamazina, vai vispār jāatstāj tādi, kādi ir? Reti kurš prasīgs vēlētājs, iedziļinoties partiju programmās, spēj uz šiem jautājumiem atbildēt.»

Katram ir no kā izvēlēties – gan konservatīvajam, gan liberālim

Vienlaikus Kažoka uzsver, ka «ja vien vēlētājs nemeklē neiespējamo, proti, ideālo partiju, kurā apmierinātu pilnīgi viss, viņam šajās vēlēšanās vajadzētu būt par ko nobalsot».

«Katram cilvēkam katrā politiskajā nišā ir no kā izvēlēties – gan ļoti konservatīviem cilvēkiem, gan ļoti liberāliem cilvēkiem, gan tiem, kas par ideoloģiskiem jautājumiem vispār maz aizdomājas. Tāpat arī gan krieviski runājošam vēlētājam, gan latviešu nacionālistam ir no kā izvēlēties,» uzskata politoloģe.

Viņa piebilst, ka «ja būs iedvesmojošās vīzijas, ja būs kas tāds, kas liek cilvēkiem doties uz vēlēšanām, nevis tāpēc, ka viņi ir dusmīgi, bet tāpēc, ka grib ļoti konkrētas izmaiņas Latvijā un/vai uzticas tiem cilvēkiem, kas kādas izmaiņas var nest, tad vēlēšanu process nebūs bijis velts tādā ziņā, ka tas būs iedevis Latvijas sabiedrībai cerību, ka šo valsti var pārvaldīt labāk».

Providus pētniece noslēdz: «Šobrīd izskatās, ka partijām sāk izdoties mobilizēt vēlētājus. Cilvēki aizvien izteiktāk interesējas par politiku, un vienlaikus arī tādā jūlijā un jūnijā, kas ierasti ir ļoti mierīgi mēneši, vērojams priekšvēlēšanu drudzis. Jāatzīmē, ka tas ir stipri agrāk nekā parasti. Tas nozīmē, kaut kādi dziļāki procesi sabiedrībā arī ir aizkustināti. Taču tikai vēlēšanu diena rādīs, ar ko tas viss būs beidzies.»


Pievienot komentāru

  1. Latvietis teica:

    Pērkamāku rakstu varas elitei grūti iedomāties – tā ierobežot politisko izvēli!!! Ko nozīmē no konservatīvā līdz liberālim – tie abi ir labēji spēki – jūs ko ierobežojat pilsoņu tiesības balsot par centriskajām un kreisajām partijām – un ko nozīmē politiskās partijas dalīt latviešu un krievu – tam jūsu Kučinska (tautas partijas valsts izzadzēja) slavinošajam kantori tiesu darbus par rasu naida kurināšanu sagribējies??? BNN – jūs uzprasāties uz tiesu darbiem!!!

  2. Čangalis teica:

    Latvietis, kas tev maksā, ka tik drastiskā stilā raksti? Tev ir tāds Žirinovska stiliņš, tikai histēriskāks.

  3. Gvido teica:

    Perkama sorosiete , kura nav eksperte! Comon Žurnalisti kapec šadas ekspertes ir? un kapec jus reklamejat?

  4. VB teica:

    Ja šī “eksperte” runātu par tām 5% barjeras partījām un nosauktu Saskaņu, ZZS, Vienotību un NA, tad viss ok. Bet ja par KPV, tad nu lielākus makaronu vagonus es redzējis nēesmu. Pilnīgi nopirkts viedoklis un man kauns, ka šādu …. sauc par politoloģi.

  5. Žoržs teica:

    Nav nekā vieglāka, kā nosaukt kādu par pērkamu bez argumentiem. Cilvēkiem, kas tā runā, parasti nav augstākās izglītības un sapratnes pētniecībā. Jāpiebilst, kas, kā šo tautiešu vēlmes, ne vienmēr sakrīt ar realitāti.

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.