bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.07.2018 | Vārda dienas: Hermīne, Estere

Miķelsons: viss notikušais ir augsta līmeņa politiskā spēle

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Kārlis Miķelsons

No apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu atbrīvotais bijušais AS Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons uzskata, ka viss notikušais ir augsta līmeņa politiskā spēlē.

Intervijā radio SWH Miķelsons atturējās nosaukt, kas varētu būt šīs spēles spēlētāji un kādiem spēkiem tieši viņš nelaikā varētu būt šķērsojis ceļu, pieļaujot, ka šajā lietā varētu būt iejauktas gan lielo austrumu kaimiņu – Krievijas, gan arī citu Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgu dalībnieki.

Miķelsons neizslēdz arī iespēju, ka viņš ir patraucējis kādam alternatīvo energoresursu ražotājam, atgādinot, ka pirms izšķiršanās par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas būvniecības bija arī runas par to, ka Liepājā tiks būvēta jauna cietā kurināmā elektrostacija.

Tomēr viņš uzsvēra, ka šī «milžu cīņa», kurai viņš «pagadījies pa ceļam», ir tikai un vienīgi par tirgus daļu Baltijā un Skandināvijā. Latvenergo šāda līmeņa tirgum ir maziņš spēlētājs, salīdzinot ar Krievijas un skandināvu tirgus dalībniekiem, bet esam samērojami ar igauņiem un lietuviešiem, sacīja Miķelsons, atzīstot, ka, iespējams, kādam nav paticis tas, ka Latvija spēj ne tikai ražot un pārdot elektroenerģiju, bet arī spēj sevi apgādāt pilnībā, tādejādi izslēdzot iespējamību noteikt elektrības cenas Latvijā no ārpuses.

Miķelsons rēķinās, ka izmeklēšana un lietas nonākšana tiesā prasīs vairākus gadus. «Tiks vākti fakti, veiktas ekspertīzes, pēc tam tiks likta kopā apsūdzība un tā tiks iesniegta prokuratūrai. Un tas viss prasīs laiku, ar ko man jārēķinās tuvākajos gados,» bilda no amata atstādinātais Latvenergo vadītājs.

Runājot par turpmākajiem profesionālajiem plāniem, Miķelsons atgādināja, ka viņam nav uzlikti darbības ierobežojumi, neskaitot to, ka viņš nevar strādāt Latvenergo vai tā saistītajos uzņēmumos. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, atgriezīsies privātajā biznesā, jo darbs būs jāmeklē.

Miķelsons uz jautājumiem par Latvenergo un tā darbību atbildēs visbiežāk sacīja nevis Latvenergo, bet gan mums. Vēlāk gan viņš paskaidroja, ka viņam būs jāaprod ar jauno situāciju, bet vienlaikus uzsvēra, ka viņš, tāpat kā ikviens cits Latvijas iedzīvotājs, patiesībā ir valsts akciju īpašnieks koncernā.

Taujāts par to, kā tiek pieņemti lēmumi Latvenergo, viņš uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanas process ir stingri noteikts, sarežģīts un arī ilgs process. Lielākā daļā lēmumu laikā, kad viņš vēl bija koncerna vadītājs, lēmumi valdē esot pieņemti tikai ar visu locekļu vienbalsīgu piekrišanu, bet gadījumos, kad bijušas kādas šaubas, projekts atgriezts atpakaļ.

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas esot komisijas darbs, kura gan sagatavo konkursu, gan izvērtē pieteikumus. Pēc tam, ja ir nepieciešami, esot arī starplēmumi, tiek veikti visi nepieciešami saskaņojumi ar akcionāriem, ministrijām un arī valdību.

Tikai tad sekojot valdes lēmumus, kas tiek pieņemts, pamatojoties uz sagatavoto materiālu. Laikā, kad pastāvējusi Latvenergo padome, tad visus iepirkumus, kuru summa pārsniedza 250 000 latu, caurlūkojusi arī padome. «Tagad padomi aizstāj akcionārs vienā personā – [Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs] Juris Pūce, kurš tad attiecīgi arī lēma par diviem minētajiem projektiem,» stāstīja Miķelsons.

Miķelsona advokāts Egons Rusanovs iepriekš izteicies, ka Miķelsonam tiek inkriminēta labvēlīgu lēmumu pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem – Alstom Network Swizerland AG un GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut, taču šodien pats Latvenergo bijušais vadītājs norādīja, ka abos gadījumos lēmumu pieņemšanā bijuši iesaistīti vairāk nekā 50 cilvēki, bet uz savu jautājumu procesa virzītājam, kāpēc apsūdzēti tiek tikai daži, viņš atbildes neesot saņēmis.

Miķelsons apgalvoja, ka ne viņa laikā Latvenergo, ne arī tagad neesot bijušas iespējas kādu no lēmumiem pieņemt vienpersoniski.

Arī intervijā telekompānijai LNT Miķelsons šovakar izteica pieņēmumu, ka viņa un vēl citu bijušo Latvenergo valdes locekļu apcietināšana varētu būt saistīta ar koncerna privatizāciju. Brīdī, kad būs jāatdod aizņemtā naudiņa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules Bankai, nauda būs kaut kur jāņem, jo no gaisa tā nenokritīs. Tad prasīs kaut ko pārdot. SVF jau publiski ir teikusi, ka jāiet uz privatizāciju, sacīja Miķelsons.

Viņš gan šaubījās, vai SVF jau ir doti solījumi privatizēt Latvenergo, bet mājieni gan varētu būt. Viņaprāt, pati privatizācijā un koncerna nonākšana privātajās rokās nebūtu pats ļaunākais, bet svarīgākais ir tas, vai aktīvs pieder mums vai kādam, kam ir vienalga, kas šajā valstī notiek.

Miķelsons apgalvoja, ka viņam un arī viņa pārstāvjiem joprojām nav sniegta skaidra atbilde, kādas tieši apsūdzības viņam izvirzītas, un nav paskaidrots, kad, ko un kāpēc viņš ir izdarījis nelikumīgi. Arī LNT viņš pieļāva, ka pēdējo mēnešu notikumi ir saistīt ar politisko situāciju valstī, bet konkrētu politiķu vai partijas intereses viņš nesaredz, tomēr, viņaprāt, uzmanības vērts ir fakts, ka dienā, kad viņš tika aizturēts, jau bija sagatavoti lēmumprojekti par akcionāru sapulces sasaukšana un viņa atsaukšanu no amata.

Viņš pieļāva, ka KNAB, veicot viņa un vēl vairāku Latvenergo valdes locekļu un privātpersonu aizturēšanu, pildīja politisko pasūtījumu.

Cīnīšos par sevi un mēģināšu pierādīt, ka labākajā gadījumā tas viss ir bijusi kļūda, bet sliktākajā – apzināta rīcība, apņēmīgs bija no apcietinājuma atbrīvotais Miķelsons.

Miķelsons pēc iepazīšanās ar izsludinātā konkursa Latvenergo vadītāja amatam kritērijiem secinājis, ka ir tikai neliels skaits kandidatūru, kas šīm prasībām Latvijā atbilst. Nosaukt konkrētus vārdus viņš atsacījās. Nav pārāk daudz uzņēmumu, kam ir virs 500 darbinieku, un vadītāju ar noteiktu izglītību. Tad vēl paskatāmies, kas vēlas mainīt darbu vai kam nav darba…, aizdomīgs bija Miķelsons, piebilstot, ka arī piedāvātais atalgojums ir neadekvāti zems šāda amata līmenim.


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.