bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 29.01.2020 | Vārda dienas: Aivars, Bille, Valērijs
LatviaLatvija

Mīklainais Skonto stadiona pircējs, Krievijas uzņēmējs, uzskata, ka darījumā apkrāpts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Skonto stadions, pirkums, krāpšana, Krievija, Igaunija, īpašnieks, izmeklēšana

Noskaidrojies Skonto stadiona mīklainais pircējs no nodokļu paradīzes Belizas, kurš par 35 miljoniem eiro īpašumu iegādājās 2015.gadā. Tas ir Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs, kura vectēvs bijis Orlas apgabala gubernators, savukārt tēvs – Federālās Drošības dienesta ģenerālis. Stadiona pircējs uzskata, ka darījumā ir apkrāpts, un tagad prokuratūrai jālemj, vai celt apsūdzības, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Raidījumā atgādina, ka Latvijas nekustamo īpašumu kompānijā ORDO 2014.gadā vērsās Krievijas pilsonis Aleksandrs Rogačovs, Orlas apgabala lielākās būvkompānijas direktoru padomes priekšsēdētājs.

Rogačovs cēlies no ietekmīgas ģimenes – viņa vectēvs Jegors Strojevs Padomju Savienības norietā bija politbiroja loceklis, Borisa Jeļcina laikos Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētājs, vairāk nekā desmit gadus Strojevs bija Orlas apgabala gubernators. Rogačova tēvs Aleksandrs savukārt uzdienējās līdz Federālā Drošības dienesta ģenerāļa pakāpei un pirms desmit gadiem viņš tika nošauts, klāsta raidījumā.

De facto arī stāsta, ka Rogačovs jaunākais lūdza Latvijas mākleriem atrast viņam īpašumu investēšanai. «Apskatot dažādus variantus Rīgas centrā, Rogačovs esot pamanījis futbola stadionu Skonto un to arī sagribējis nopirkt.»

ORDO grupa tieši pirms tam bija saņēmusi piedāvājumu – atrast stadionam pircēju par 35 miljoniem eiro. Priekšlikumu bija izteicis īpašumu attīstītājs Ģirts Čudars, kurš tagad vairs nevar atcerēties, kā vārdā meklējis stadiona kvartālam pircējus, pauž de facto

Oficiāli stadions piederēja valsts kompānijai Reverta, kas pārvaldīja bijušās Parex bankas problemātiskos aktīvus, norāda LTV raidījumā. 

Reverta bija pārņēmusi stadionu no finanšu grūtībās nonākušā toreizējā Skonto futbola kluba īpašnieka un Latvijas futbola federācijas prezidenta Gunta Indriksona. Taču stadionā turpināja saimniekot firma SSA, kuras īpašnieki bija gan Indriksona biznesa partneris, gan bijušais Skonto futbolists. Bez SSA ziņas īpašumu pārdot nevarēja, jo tai bija pirmpirkuma tiesības, skaidro de facto.

Raidījumā piebilst, ka krievu uzņēmējs Rogačovs esot summai piekritis un vērtējumu neesot prasījis. 

«Rogačovs pat nelika mums tirgoties. Viņš pieņēma, ka cena ir 35 miljoni. Viņš neprasīja, vai var par miljonu mazāk. Par to pat runas nebija,»

atceras ORDO līdzīpašniece Jeļena Rudzīte un piebilst, ka salīdzinot ar citiem īpašumiem, kas Rogačovam tika piedāvāti, cena par kvadrātmetru Skonto stadiona kvartālā nebija augstāka.  

Darījumu uzbūvēja ļoti sarežģītu. Tas ilga aptuveni gadu un nauda izgāja cauri septiņu kompāniju kontiem – no nodokļu paradīzes Belizas līdz Igaunijai. Garo ķēdi lielā mērā noteica Rogačova nevēlēšanās darījumā izgaismoties, pauž raidījumā.

Tāpat de facto žurnālisti vēsta, ka Belizas ofšors ar nosaukumu Silvertone Enterprises Limited, kurā Rogačovs bija norādīts kā patiesais labuma guvējs, bez nodrošinājuma četros aizdevumos pārskaitīja 35 miljonus eiro ar mākleru Rudzīšu ģimeni saistītai Latvijas kompānijai Mani Group

No šīs naudas 14 miljonus Mani Group aizdeva firmai SSA, kuru tobrīd vadīja Indriksona biznesa partneris Vladimirs Koļesņičenko. SSA par aizņēmumu nopirka Skonto halli un stadionu no Revertas. Stadionu un blakus īpašumus vēlāk pārrakstīja uz Mani Group vārda un par kompānijas īpašnieku kļuva ar Rogačovu saistītais Belizas ofšors, pirkuma ķēdi skaidro raidījumā de facto

«No atlikušajiem 20 miljoniem eiro piecus miljonus kā apsolīto komisiju paturēja mākleri, pārējais palika firmas SSA rīcībā.»

Taču pēc darījuma pabeigšanas stadiona pircēji vērsās policijā, jo uzskatīja, ka ir maldināti par īpašuma patieso cenu. Valsts policija nesen pabeidza izmeklēšanu, un lūdz par krāpšanu apsūdzēt Ivaru Rudzīti, Nataļju Rudzīti, Jeļenu Rudzīti un Igaunijas pilsoni Alanu Selteru, kurš darījuma noslēguma fāzē bija firmas SSA īpašnieks, norāda de facto

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska skaidro, ka izmeklēšanas laikā tika iegūti pierādījumi, ka cena varētu būt bijusi sadārdzināta. Tagad prokuratūrai jālemj, ko darīt tālāk.

Darījumā iesaistītā māklere uzskata, ka cena bija adekvāta, jo tā bija noteikta par zemi, kas ir atbrīvota no visām būvēm.

«Rogačovs runāja par to, ka stadionu noteikti jānojauc, bet stadions bija sociāli nozīmīgs objekts. Protams, viņš uztraucās, ka neviens neļaus to nojaukt. Tādēļ pārdevējam bija jāgarantē, ka stadiona nojaukšana tiks saskaņota. Un šīs detaļas tiešām tika iekļautas pirkšanas-pārdošanas līgumā,» stāsta Jeļena Rudzīte, viena no aizdomās turētajām, kura neatzīst sevi par vainīgu.  

Taču pārdevējs SSA stadionu nenojauca. Šobrīd jau likvidētās firmas SSA bijušais īpašnieks igaunis Selters uz šo un citiem de facto jautājumiem atteicās atbildēt. 

Dokumenti, kas nonākuši raidījuma de facto rīcībā, liecina, ka aptuveni 15 miljoni no darījuma konta netika pārskaitīti pārdevējam SSA, bet divām citām firmām, kuru saikne ar stadionu nav saprotama.  Mazāko daļu saņēma Latvijas uzņēmums Sun Garden, bet lielāko daļu Igaunijas kompānija Fumox. Abām firmām patiesā labuma guvēja tagad ir kāda igauniete Kristīna Lohmusa. 

Šī darījuma saskaņošanā bija iesaistīta arī juriste Dace Grinberga, kura mēdz pārstāvēt arī Indriksonu uz ģenerālpilnvaras pamata, atzīmē de facto

«Es ne reizi netikos ar Indriksonu, protams, bet darījuma laikā mēs visu laiku runājām par to, ka pārdevējs ir Indriksons. Mums nebija citu uzvārdu,» saka māklere Rudzīte. 

«Kas tajā Skonto stadionā ir slikts noticis? Es nezinu. Normāls darījums noticis,» intervijas laikā nosaka Indriksons, kurš gan vienlaikus stāsta, ka par darījuma detaļām nav informēts.  

Raidījuma žurnālisti atzīmē, ka pirms divarpus gadiem Indriksons pilnībā noliedza, ka būtu bijis darījumam tuvumā. «Tagad viņš atklāj, ka piedalījies, bet tikai sākumposmā. Uzradušies viņam nezināmi pircēji, kas piedāvājuši atrisināt ar banku visas saistības. Taču par darījuma niansēm viņš gan neko nezinot.»

Tomēr uz jautājumu, vai juriste Grīnberga pārstāvēja viņu, Indriksons atbild: «Viņa pārstāvēja nevis manā uzdevumā, bet viņa stadionu pārstāvēja, jo man bija saistības pret banku. Dace to risināja un ļoti veiksmīgi atrisināja, ka man vēl uz šo dienu ir miljoni parādā bankai. Diemžēl tas tā ir, kaut gan mēs astoņu miljonu vietā nomaksājām 14 miljonus.»

«Kur palika pārējā nauda – aptuveni 15 miljoni eiro, policija vēl izmeklē. Izmeklē arī to, vai nav notikusi netīras naudas atmazgāšana,» norāda de facto.

Neoficiāla informācija par izmeklēšanu liecina, ka Selters esot izņēmis skaidru naudu no Igaunijas firmas Fumox konta un vedis atpakaļ uz Latviju, pauž raidījumā. 

Tāpat de facto norāda, ka par to, vai ir pamats lietu par krāpšanu sūtīt uz tiesu, tagad jālemj prokuroram Agrim Skradailim. Viņš šobrīd par saviem plāniem nekādu informāciju nesniedz.  

Lai netraucētu izmeklēšanai, arī stadiona pircēja advokāte Alla Juraša atteicās de facto sīkāk skaidrot, kurā tieši darījuma posmā pircējs uzskata sevi par apkrāptu. 

Vai arī šobrīd uzņēmējam Rogačovam ir saistība ar Skonto stadionu, nav zināms.

Oficiāli kā patiesā labuma guvēji aiz Belizas kompānijas Silvertone Enterprises Limited uzņēmumu reģistrā norādīti divi Šveices iedzīvotāji, atzīmē raidījumā.


Pievienot komentāru

ES sarunas par nākotnes sakariem ar Lielbritāniju sāks martā

Eiropas Savienība (ES) martā, nevis februārī iesaistīsies saspringtās un apjomīgās sarunas ar Lielbritāniju par pušu nākotnes sakariem, tā noskaidrojis portāls The Guardian.

TM piedāvā VDD izvietot ēkā, kuru jau šobrīd būvē ministrijas vajadzībām

TM nosūtījusi vēstuli premjerministram, informējot par iespējamu alternatīvu risinājumu jaunai VDD ēkai, proti, dienestu izvietot ēkā, kura jau šobrīd tiek būvēta ministrijas iestāžu vajadzībām.

Ekonomikas ministram pagaidām nav plānu nodokļu «zaļināšanai»

Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, atzinis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Valdība: Klimata un enerģētikas plāns līdz 2030.gadam ir solis ceļā uz klimatneitraliti

Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, atzinuši ministri.

Aviācijas milzis Airbus izlīgst kukuļošanas izmeklēšanās trīs valstīs

Pasaulē vadošais lidmašīnu ražotājs, vairāku Eiropas valstu kopuzņēmums Airbus ir piekritis izlīgumam kukuļošanas izmeklēšanās, ko pret uzņēmumu ierosinājušas Francijas, Lielbritānijas un ASV iestādes.

Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš atkāpjas no amata veselības stāvokļa dēļ

Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš nolēmis atstāt domes vadītāja posteni veselības stāvokļa dēļ.

Dienesti apliecina gatavību jaunā koronavīrusa iespējamai ienākšanai Latvijā

Latvijas atbildīgie dienesti apliecināja, ka seko līdzi slimības izplatībai pasaulē un veikuši priekšdarbus, lai spētu kontrolēt tās iespējamu ienākšanu Latvijā.

Latvijā būvniecības izmaksas decembrī augušas 2,8% apmērā

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7%, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Igaunijā novēro krievu vārdu popularitātes kritumu iecienītāko bērnu vārdu topos

Igaunijā jaunie vecāki retāk izvēlas dot krievu valodas personvārdus, par ko liecina šo vārdu maza klātbūtne populārāko bērnu vārdu sarakstos 2019.gadā, salīdzinot iepriekšējo gadu tendencēm, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valdība nosaka termiņu Rīgas un Ventspils ostu valžu locekļiem – pieci gadi

Valdība pieņēmusi grozījumus Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu nolikumos, nosakot ostu valdes locekļa amata termiņu līdz pieciem gadiem.

Latvijas dzelzceļam nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljoni eiro

VAS Latvijas dzelzceļš nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljonus eiro, tos novirzot LDz infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, otrdien, 28.janvārī, lēmis Ministru kabinets.

Kratīšana ABLV Bankā saistīta ar 50 miljonu eiro atmazgāšanu

Kratīšanas ABLV Bank saistītas ar vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu no 2015. līdz 2018.gadam, informē prokuratūrā.

Foto: Levits piedalās Aušvicas atbrīvošanas 75.gadadienas atceres pasākumos Polijā

«Latvija konsekventi nosoda jebkādas totalitārisma izpausmes, noziegumus pret cilvēci, kā arī II Pasaules kara laikā pastrādātos kara noziegumus.»

Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%

Aizvadītajā gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%, no 5,36 miljoniem eiro pieaugot līdz 5,7 miljoniem eiro.

KNAB veic kratīšanu likvidējamā ABLV Bank

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.janvārī, veikuši procesuālās darbības likvidējamajā ABLV Bank.

Swedbank peļņa Latvijā pērn samazinājusies par miljonu

Aizvadītajā gadā Swedbank peļņa Latvijā samazinājusies par miljonu eiro un sasniegusi 108 miljonus eiro, informē bankā.

Nausēda Aušvicā: Lai nepieļautu sabiedrības sanaidošanu, jāatklāj musinošie spēki

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, piedaloties Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienā, sacījis, ka, lai nepieļautu jaunus noziegumus pret cilvēci, «mums ir jāidentificē spēki, kuri musina uz naidu».

Delna: Latvijai nesekmējas ar korupcijas apkarošanu

Latvija jau vairākus gadus stagnē Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā, jo mūsu valstij nesekmējas ar korupcijas apkarošanu, tā Delna direktore Liene Gātere.

Etiopija gatava noslēgt konvenciju ar Latviju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

Etiopija ir paudusi gatavību drīzumā ar Latviju noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, informē Ārlietu ministrijā.

Ķirsis: Šim Rīgas domes sastāvam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam

Ņemot vērā pār pašreizējo Rīgas domes sastāvu krītošo «korupcijas ēnu» un tās pieļautās neizdarības, šim sasaukumam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam, tā Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis.

Afganistānā avarējusī ir ASV militārā lidmašīna

Afganistānas austrumos avarējušais lidaparāt ir ASV militārā lidmašīna, nevis pasažieru lidmašīna, kā sākotnēji ziņojušas afgāņu varasiestādes. Avārijas faktu apstiprinājuši ASV spēki un NATO. Pagaidām nav informācijas par iespējamiem upuriem.

Autoceļi vietām apledo Kurzemē, Zemgalē un Latgalē

Apledojums 28.janvāra rītā vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Pūce kritizē Ķekavas novada domes rīcību, ārkārtas sēdi organizējot nakts vidū

Sasaucos domes ārkārtas sēdi krietni pēc darba laika beigām, Ķekavas novada pašvaldība nav ievērojusi labas pārvaldības praksi, vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Olainfarm: Olmafarm dezinformē sabiedrību par it kā notikušu akcionāru sapulci

AS Olainfarm lielākais akcionārs SIA Olmafarm, izplatot informāciju par it kā notikušu akcionāru sapulci un izmaiņām Olainfarm padomē un valdē, ir dezinformējis sabiedrību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!