bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro, informēja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Celmiņa uzsvēra, ka vairāku gadu garumā Latvijā saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu nevienlīdzība, līdz ar to nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir aktuāla un viens no LM prioritārajiem uzdevumiem.

Celmiņa sacīja, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktie minimālo ienākumi līmeņi ir neadekvāti zemi, un šī iemesla dēļ jau 2014.gadā LM izstrādāja un Ministru kabinets (MK) pieņēma koncepciju Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Tās virsmērķis ir uz solidaritātes principiem balstīta nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, nosakot metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomā noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai.

Pēc LM pārstāves paustā, gan 2017.gadā, gan pērn, aktualizējot nepieciešamo informāciju, ministrija iesniedza Valsts kancelejā politikas plānošanas dokumenta projektu Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, tomēr ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā plāna pasākumu īstenošanai finansējums netika rasts. LM pārstāve gan piebilda, ka tā vietā tikuši īstenoti citi uz iedzīvotājiem ar augstu nabadzības risku vērsti pasākumi.

Arī šogad LM iesniegs Valsts kancelejā aktualizēto plāna projektu izskatīšanai MK sēdē. Ministrija patlaban sagatavojusi un starpinstitūciju saskaņošanai izsludinājusi jauno plāna projektu, kura mērķis ir sniegt solidāru atbalstu no valsts un pašvaldības puses nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumu palielināšanai.

Plāna projektā paredzēts stiprināt atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, minimālo pabalstu apmērus nosakot kontekstā ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu vienam ekvivalentajam patērētājam, kas ir saskaņā ar 2014.gada koncepcijā definēto minimālā ienākuma līmeni un ekvivalences skalu. Mediāna 2017.gadā bija 494,05 eiro.

Jaunais plāna projekts paredz no 2020.gada palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Šo pabalstu rosināts palielināt par 35 eiro, proti, no 64 eiro līdz 99 eiro. Šis pabalsts, kā norādīja Celmiņa, nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana esot nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmētu galvenokārt pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem gan minimālo pensiju, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kā arī personas ar invaliditāti. Celmiņa skaidroja, ka šī pabalsta palielināšanas rezultātā ienākumi pieaugtu aptuveni 83 000 cilvēku.

Tikmēr, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2021.gada rosināts arī ikgadēji valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju pabalstu indeksēt ar patēriņa cenu indeksu.

Savukārt no 2021.gada rosināts palielināt atbalstu trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā, gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009.gada un tā apmērs ir 128,06 eiro mēnesī vienai personai. Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, proti, palielināt šim statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 198 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu no pirmās personas.

Celmiņa piebilda, ka galvenais atbalsts trūcīgām personām ir pabalsts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai. LM pārstāve skaidroja, ka šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsts tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības ienākumiem. GMI līmenis 2019.gadā ir 53 eiro, tomēr to plānots palielināt līdz 99 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu.

Tāpat plāna projekts paredz ar 2021.gadu noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam 1,5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai 297 eiro apmērā, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7, kas būtu 208 eiro.

Celmiņa norādīja – tā kā plānā piedāvātie pasākumi paredz papildus valsts budžeta līdzekļus apmēram 28 miljonu eiro apmērā, jautājums par tajā ietverto pasākumu īstenošanu skatāms vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā un lēmums par to ir pieņemams MK.

Celmiņa vērsa arī uzmanību, ka, palielinot valsts un pašvaldību sniegto atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām, tas ir nosakāms atbilstoši valsts un pašvaldību finansiālajām iespējām un samērīgi ar citu iedzīvotāju grupu situāciju un interesēm.

Tāpat, pēc Celmiņas teiktā, lai palielinātu šo atbalstu, jāizvērtē esošos sociālekonomiskos apstākļus un ieviešamo atbalsta pasākumu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, tostarp domājot par iedzīvotāju iesisti darba tirgū, lai mazinātu atkarību no valsts un pašvaldību garantētajiem pabalstiem.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Es gribu daudz ko mainīt, pārtaisīt, darīt savādāk.
    Bet kā lai vispirms var tikt ārā no bedres.

  2. Anonīms teica:

    Ja nezin ka tādi pabalsti eksistē tad visiem ir vienalga arī ģimenē daži domā tikai par sevi.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->