bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 16.06.2019 | Vārda dienas: Justīne, Juta
LatviaLatvija

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro, informēja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Celmiņa uzsvēra, ka vairāku gadu garumā Latvijā saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu nevienlīdzība, līdz ar to nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir aktuāla un viens no LM prioritārajiem uzdevumiem.

Celmiņa sacīja, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktie minimālo ienākumi līmeņi ir neadekvāti zemi, un šī iemesla dēļ jau 2014.gadā LM izstrādāja un Ministru kabinets (MK) pieņēma koncepciju Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Tās virsmērķis ir uz solidaritātes principiem balstīta nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, nosakot metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomā noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai.

Pēc LM pārstāves paustā, gan 2017.gadā, gan pērn, aktualizējot nepieciešamo informāciju, ministrija iesniedza Valsts kancelejā politikas plānošanas dokumenta projektu Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, tomēr ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā plāna pasākumu īstenošanai finansējums netika rasts. LM pārstāve gan piebilda, ka tā vietā tikuši īstenoti citi uz iedzīvotājiem ar augstu nabadzības risku vērsti pasākumi.

Arī šogad LM iesniegs Valsts kancelejā aktualizēto plāna projektu izskatīšanai MK sēdē. Ministrija patlaban sagatavojusi un starpinstitūciju saskaņošanai izsludinājusi jauno plāna projektu, kura mērķis ir sniegt solidāru atbalstu no valsts un pašvaldības puses nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumu palielināšanai.

Plāna projektā paredzēts stiprināt atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, minimālo pabalstu apmērus nosakot kontekstā ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu vienam ekvivalentajam patērētājam, kas ir saskaņā ar 2014.gada koncepcijā definēto minimālā ienākuma līmeni un ekvivalences skalu. Mediāna 2017.gadā bija 494,05 eiro.

Jaunais plāna projekts paredz no 2020.gada palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Šo pabalstu rosināts palielināt par 35 eiro, proti, no 64 eiro līdz 99 eiro. Šis pabalsts, kā norādīja Celmiņa, nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana esot nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmētu galvenokārt pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem gan minimālo pensiju, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kā arī personas ar invaliditāti. Celmiņa skaidroja, ka šī pabalsta palielināšanas rezultātā ienākumi pieaugtu aptuveni 83 000 cilvēku.

Tikmēr, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2021.gada rosināts arī ikgadēji valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju pabalstu indeksēt ar patēriņa cenu indeksu.

Savukārt no 2021.gada rosināts palielināt atbalstu trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā, gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009.gada un tā apmērs ir 128,06 eiro mēnesī vienai personai. Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, proti, palielināt šim statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 198 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu no pirmās personas.

Celmiņa piebilda, ka galvenais atbalsts trūcīgām personām ir pabalsts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai. LM pārstāve skaidroja, ka šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsts tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības ienākumiem. GMI līmenis 2019.gadā ir 53 eiro, tomēr to plānots palielināt līdz 99 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu.

Tāpat plāna projekts paredz ar 2021.gadu noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam 1,5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai 297 eiro apmērā, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7, kas būtu 208 eiro.

Celmiņa norādīja – tā kā plānā piedāvātie pasākumi paredz papildus valsts budžeta līdzekļus apmēram 28 miljonu eiro apmērā, jautājums par tajā ietverto pasākumu īstenošanu skatāms vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā un lēmums par to ir pieņemams MK.

Celmiņa vērsa arī uzmanību, ka, palielinot valsts un pašvaldību sniegto atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām, tas ir nosakāms atbilstoši valsts un pašvaldību finansiālajām iespējām un samērīgi ar citu iedzīvotāju grupu situāciju un interesēm.

Tāpat, pēc Celmiņas teiktā, lai palielinātu šo atbalstu, jāizvērtē esošos sociālekonomiskos apstākļus un ieviešamo atbalsta pasākumu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, tostarp domājot par iedzīvotāju iesisti darba tirgū, lai mazinātu atkarību no valsts un pašvaldību garantētajiem pabalstiem.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Es gribu daudz ko mainīt, pārtaisīt, darīt savādāk.
    Bet kā lai vispirms var tikt ārā no bedres.

  2. Anonīms teica:

    Ja nezin ka tādi pabalsti eksistē tad visiem ir vienalga arī ģimenē daži domā tikai par sevi.

Nedēļa Lietuvā: Deputāta Gražuļa «solis» līdz izdošanai. Lietuvā pārspēti karstuma rekordi

Aizvadītajā nedēļā Lietuva atzīmēja Sēru un cerību dienu. Nopietnās apsūdzībās iesaistīts Seima deputāts, bet kāds bijušais deputāts ar 1 500 eiro sodīts par seksuālu uzmākšanos savai asistentei.

BNN nedēļas apkopojums: Jauna kultūras ministra gaidās. Bičkoviča maldināšana. Lielās pārmaiņas FKTK

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Plāns, Cenu cīņas, Tiesības, Amats, Izaugsme, Argumenti, Atbalsts.

Sāremā pašvaldība rīkos konkursu par prāmju satiksmi maršrutā Mentu-Ventspils

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts Saarte Haal.

Polijā saistībā ar Smoļenskas aviokatastrofu par nolaidību bijušajam Tuska kancelejas vadītājam piespriež 10 mēnešus cietumā

Bijušajam Polijas premjerministra kancelejas vadītājam piespriests desmit mēnešu ilgs nosacīts cietumsods par nolaidību, gatavojot 2010.gadā augstāko amatpersonu lidojumu, kurā gāja bojā toreizējais prezidents Lehs Kačiņskis.

Deputātu iesniegums par Kalnmeiera atbilstības amatam vērtēšanu nosūtīts AT

Deputātu iesniegums saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas politiķu rosināto pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai nosūtīts Augstākajai tiesai.

Aiztur divus VUGD darbiniekus par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu Iekšējās drošības birojs aizturējis VUGD amatpersonu.

Krievija: Trampa lēmums uz Poliju nosūtīt vēl 1 000 karavīru «destabilizēs» Eiropu

Krievija brīdinājusi NATO, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums palielināt Polijā dislocēto militāro kontingentu par 1 000 vīru «destabilizēs» Eiropu.

Europol: Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai

Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, paziņoja Eiropas policijas aģentūras Europol amatpersona Pedru Felisiu, kas Eiropas Savienības policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Vējonis prasa Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 14.jūnijā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2019.gada 6.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā.

Tiesās personu par mazgadīgo pavešanu netiklībā, izmantojot sociālos tīklus

Tiesai nosūtījusi krimināllietu vienas personas apsūdzībā par 12 mazgadīgu un vienas nepilngadīgas personas pavešanu netiklībā.

Francija: ES finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta izveidi

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, ziņo Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tiesa noraida SIA Rīgas meži pieteikumu pret Konkurences padomi

Administratīvā rajona tiesa 11.jūnija spriedumā atzīst, ka SIA Rīgas meži pieteikums par Konkurences padomes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.

Ebreju kopiena: Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums vēsturiskai situācijai

«Diskusijas ietvaros par labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīvu jāuzsver, ka šis ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā,» norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Dati: Nodokļu parāds pēdējā pusgadā bijis 47,3% ēdināšanas uzņēmumu

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% ēdināšanas nozares uzņēmumiem, liecina Lursoft dati.

Joprojām liela daļa nodokļu parādnieku nav iesnieguši deklarāciju VID

Ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši.

Politiskās partijas amatpersona nevarēs būt publiskās kapitālsabiedrības valdē

Saeima lēmusi, ka par valdes vai padomes locekli publiskā kapitālsabiedrībā nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona.

Rosina Rīgas domes pakļautībā esošajos bērnudārzos mācīt tikai latviešu valodā

Rīgas domē iesniegts priekšlikums, ka, sākot ar 2020./2021. mācību gadu, visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības noritētu latviešu valodā.

Malkas apkures krāsnis lielajās pilsētās neaizliegšot

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu.

Lietuvas uzņēmums apsūdz Getliņi EKO negodīga iepirkuma īstenošanā

Lietuvas uzņēmums Ekoatliekos vērsies KNAB par SIA Getliņi EKO veikto bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveides iepirkumu.

Latvijā gaidāmas pērkona lietusgāzes un krusa

Lai arī piektdien, 14.jūnijā, dienā pastiprināsies augsta spiediena atzara ietekme, tomēr debesis vietām joprojām klās mākoņi un daudzviet gaidāmas pērkona lietusgāzes, kuras vietām būs stipras kā arī iespējama arī krusa.

Naftas cenas kāpj pēc uzbrukumiem tankkuģiem

Naftas cenas pasaulē pieauga pēc uzbrukumiem diviem tankkuģiem Omānas līcī, kas pastiprinājuši saspīlējumu ar jēlnaftu Tuvo Austrumu reģionā.

Maršruts nedēļas nogalei: Brīvdabas kino, Drosmes skrējiens un spēļu diena lielajiem

Lai karstās vasaras nedēļas nogales būtu saturīgākas, visā Latvijā norit gan dažādi koncerti, gan aktīvi pasākumi ārā.

Rosina atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā 

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā.

Autotransporta direkcija: Lux Express nav tiesīgs veikt pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Birži-Daugavpils

Pasažieru starptautiskais autopārvadātājs Lux Express nav tiesīgs veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem maršrutā Rīga-Birži-Daugavpils, pauž Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Putniņš un Razāne par atkāpšanos varēs saņemt 80% no gada mēnešalgas

Ja FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas.