Ministri meklēs risinājumus, kā uzlabot SPRK budžeta situāciju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 23.maijā, neatbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz celt valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) budžeta palielināšanai tuvākās nedēļas laikā tikšot meklēti risinājumi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdeva ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nedēļas laikā sagatavot risinājumus, kā uzlabot SPRK budžeta situāciju, nepalielinot nodevas likmi no 0,17% līdz 0,2% gada vidū.

Lai gan SPRK vadītājs Rolands Irklis ministrus informēja par iestādes neapskaužamo situāciju budžeta jomā, ministri nebija ar mieru nodevas likmi paaugstināt gada vidū. Kučinskis uzsvēra, ka tā nebūtu laba prakse, līdz ar to pagaidām noteikumi netiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Irklis ministriem skaidroja, ka iestādei ir liels budžeta deficīts, kas ietekmē tās darbību – nav iespējams noturēt profesionālus darbiniekus, kā arī ir jāpieņem dažādi sāpīgi lēmumi, kas kopumā ietekmē iestādes darba kvalitāti. Tāpēc mazāk sāpīgi, pēc viņa domām, būtu paaugstināt likmi. Lai SPRK līdz gada beigām turpinātu darbu pašreizējā režīmā, būtu nepieciešami aptuveni 80 000 eiro. «Bet es negribētu turpināt darbu tādā režīmā,» bilda Irklis, skaidrojot, ka tas nozīmētu darbinieku zaudēšanu.

Iepriekš SPRK vadītājs stāstīja, ka, nemainot regulēšanas nodevas maksu, SPRK budžeta iztrūkums šogad var sasniegt 600 000 eiro.

EM norāda, ka SPRK darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ko maksā regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, un iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi SPRK darbības nodrošināšanai.

Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem paredz, ka valsts nodevas likme par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu nedrīkst pārsniegt 0,2% no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā. Taču patlaban likme ir noteikta 0,17% apmērā.

EM ar jaunajiem noteikumiem rosina valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmes pielīdzināšanu likumā noteiktajai, lai nodrošinātu finanšu resursu pietiekamību pieaugošo regulatīvo funkciju izpildei un sekmētu SPRK spēju kvalitatīvi un pastāvīgi pieaugošā apjomā dinamiskā tirgus attīstības procesā veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Noteikumi paredz, ka nodevas likme tiks palielināta no 0,17% uz 0,2%, jo ir notikušas regulējamo komersantu loka un apgrozījuma izmaiņas. EM uzsver, ka kopējais nodevas ieņēmumu apjoms, salīdzinot ar budžetā plānoto apjomu, nepieaugs.

Saglabājot regulēšanas nodevas maksājumu tādā apmērā kā patlaban, proti, 0,17% no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, SPRK radīsies 600 000 eiro iztrūkums, kas ir vairāk nekā 10% no regulatora plānotajiem gada izdevumiem.

«Tas lielā mērā ir saistīts ar regulējamo nozaru apgrozījuma kritumu. Bet ir arī tādi apstākļi, kas tiešā veidā nav atkarīgi no regulatora, piemēram, dabasgāzes cenu samazinājums, kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas ir mainīts veids, kādā tiek iekasēta nodeva no elektroenerģijas, tāpat krīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Bet ir arī vairāki faktori, kas ir saistīti ar SPRK pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, pērn tika samazināts augstsprieguma tīkla tarifs, samazināta lielākā daļa no tiem siltumtarifiem, kā arī pēdējos gados strauji mazinājās starpsavienojuma tarifi mobilo telefonu pakalpojumiem. Visi šie procesi summāri samazina apgrozījumu regulējamajās nozarēs, un kritums ir paredzams arī šogad,» informēja SPRK vadītājs Irklis.

SPRK vadītājs rezumēja, ka visi minētie faktori nozīmē, ka arī 2016.gadā SPRK nevar cerēt uz ieņēmumu pieaugumu.

Tiesa, SPRK ir vēl viens priekšlikums, kā uzlabot iestādes finansiālo situāciju. «Tas attiecas uz Elektroenerģijas tirgus likumu, proti, patlaban regulatora nodevu nemaksā divi lieli nozares spēlētāji, kuri tiek uzraudzīti un regulēti, bet nodevu nemaksā, – AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Latvijas elektriskie tīkli. Ja izdodas nodevu palielināt līdz 0,2%, ko maksātu arī šie divi uzņēmumi, tad tas varētu būt risinājums un izdevumi nebūtu krasi jāmazina,» uzsver Irklis.

Ref: 102.000.102.12773

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas