bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ir jāatzīmē, ka līdzīgās domās ir Vienotības Saeimas frakcijas deputāti, kas tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā.

«Demokrātija ir vērtība, pret kuru nedrīkst izturēties pavirši vai selektīvi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), neatkarīgi no opozīcijas deputātu politiskās piederības vai simpātijām, ir jānodrošina demokrātijas principu ievērošana pašvaldību darbībā un jāpārtrauc deputātu tiesību ierobežošana,» uzsver Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Viņš atzīmējis, ka opozīcijas deputāti pārstāv ievērojamu pašvaldību iedzīvotāju daļu, taču, sēdē uzklausot arī vairāku pašvaldību deputātu viedokli, secināts, ka ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien «turpina justies kā karaļi», ignorējot demokrātijas pamatprincipus un liedzot deputātiem līdzvērtīgi pārstāvēt savus vēlētājus – gan ierobežojot deputātu tiesības iegūt darbam nepieciešamo informāciju par pašvaldības līdzekļu izlietojumu, gan liedzot pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā, turpina Abu Meri.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments trešdien, 25.aprīlī, tiesas sēdē skatīs divus Ventspils pilsētas domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils pilsētas domi. Šāda nepieciešamība radusies tāpēc, ka Ventspils pilsētas pašvaldības vadība, ignorējot deputāta daudzkārtējos lūgumus, viņam neizsniedz pieprasītos Ventspils pilsētas domes darbību reglamentējošos dokumentus, kā arī deputātam atsaka iespēju izvietot informāciju Ventspils pilsētas domes oficiālajā portālā Ventspils.lv.

Pēc Ventspils domes opozīcijas deputātu teiktā, VARAM atsakās Ventspils pilsētas domes prettiesiskās darbības vērtēt un pārtraukt. Līdz ar to Augstākā tiesa 25.aprīļa tiesas sēdē skatīs minēto pašvaldības darbību atbilstību likumam, kā arī pret deputātu Kristovski piemēroto Ventspils pilsētas pašvaldības ierobežojumu atzīšanu par prettiesiskiem.

Ir jāatgadina, ka jau teju gadu garumā Ventspilī ievēlēto opozīciju deputātu tiesības ir ierobežotas. Kā pats Kristovskis ir teicis, viņam faktiski tiek liegts izlietot Satversmes 101.pantā nostiprināto pamattiesību, tas ir piedalīties pašvaldības darbībā, kas ir pretrunā ar deputāta darbu. Proti, pašvaldības deputātam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, piemēram,  piedalīties domes sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Piedalīties domes sēdēs vai attiecīgo pastāvīgo komiteju sēdēs nozīmē arī to, ka deputāts piedalās dažādu jautājumu izskatīšanā un izlemšanā, veicot attiecīgu balsojumu. Taču, lai varētu pieņemt izsvērtu un rūpīgi apdomātu lēmumu un nodot savu balsi, deputāta rīcībā ir jābūt pilnvērtīgai informācijai, kuras izsniegšana praksē tiek atteikta. Tādejādi rodas absurda situācija, kad teorētiski pastāv gan tiesības, gan pienākumi, bet ne vienu, ne otru dzīvē faktiski nevar realizēt, atzīmē Kristovskis.

Kristovskis secina, ka Augstākā tiesa atzinusi, ka pārkāpumi pret viņu ir acīmredzami. Tomēr tai būs jāizlemj – vai deputāta prasījumus pret Ventspils pilsētas domi var izskatīt tiesā administratīvā procesa kārtībā. Tas, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, ka atbildētājs ir ne tikai Ventspils pilsētas dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, ir vērtējams kā unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē.

Turklāt, tā kā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir pieņēmis šo lietu izskatīšanā, tiek atzīts, ka Ventspils pilsētas dome pārkāpj Latvijas Satversmē garantētās pašvaldības mazākuma jeb opozīcijas deputātu tiesības, ka nav pieļaujams, ka tie tiek diskriminēti iepretim vairākuma deputātu, jeb politiskās pozīcijas patvaļai. Tātad Augstākās tiesas 25.aprīļa sēdē runa būs par to, ka mazākuma deputātiem netiek nodrošināta pieeja pašvaldības rīcībā esošajai informācijai, kā arī tiek liegta iespēja piekļūt pašvaldības informācijas izplatīšanas kanāliem, kurus sagrābuši un tikai ekskluzīvi savās interesēs lieto vairākuma deputāti un to līderis, deputāts Aivars Lembergs, norāda Kristovskis.

Augstākā tiesa ir izsūtījusi jautājumus iesniedzējam un atbildētājam – Ventspils pilsētas domei, kā arī pieaicinātajai Pašvaldību savienībai un VARAM. Tiesa aicina vērtēt, vai mazākuma deputātiem ir vienlīdzīga pieeja pašvaldības resursiem, tostarp informācijas un sava viedokļa izplatīšanas iespējām, vai pastāv efektīvi tiesību aizsardzības mehānismi pašvaldības politiskās opozīcijas jeb mazākuma deputātu tiesību aizsardzībai, vai nav nepieciešams tos papildināt?

Kristovskis uzskata, ka viņam kā blakus sūdzības pieteicējam tiks dota iespēja runāt. «Es varēšu pievest virkni piemēru, kas ne tikai atklās, ka to jomu skaits, kurās Ventspils pilsētas dome piekopj informācijas liegumu mazākuma deputātiem, ir daudz plašāka, bet arī parādīs, cik netaisnīgi un kādos neticamos apjomos tiek lietoti publiskie līdzekļi, pašvaldības resursi Ventspils pilsētas domes politiskā vairākuma, jeb deputāta Lemberga politiskās ietekmes nodrošināšanai.»

«Noteikti būs jāvērtē acīmredzamais, tas ir, ka VARAM pārraudzības funkcija neveicina tiesiskuma nostiprināšanu pašvaldību darbā, ka mazākuma deputātu kontrolējošo funkciju ir neiespējami nodrošināt, ja deputātiem nav iespēju vērsties tiesā, lai novērstu pašvaldības nedemokrātiskas un prettiesiskas darbības, kura sekas ir valsts nozagšana,» uzsver Kristovskis.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->