bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 18.09.2019 | Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma
LatviaLatvija

Ministrijā: Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018.gada mērķus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija izpildījusi 2018.gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, liecina Finanšu ministrijas (FM) operatīvie dati.

Galīgo lēmumu par 2018.gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas.

Tāpat līdz ar šī gada 1.aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

«Mērķu sasniegšana apliecina valsts spēju saplānot, atlasīt projektus un arī praktiski ieguldīt finansējumu. Līdz ar to Latvija gan saņem visas valstij pieejamās ES fondu investīcijas, gan varam lepoties ar topošajiem projektiem, kas cels iedzīvotāju dzīves kvalitāti,» pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrijā atzīmē, ka 2014.–2020.gada plānošanas periodā līdz šī gada 1.aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma. Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk nekā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā.

Pēc ministrijas paustā, kā viens no spilgtākajiem ES fondu rezultātiem transporta jomā ar pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti un konkurētspēju ir nesen pabeigtais, lielais Krievu salas projekts, kura īstenošana turpināta jau kopš iepriekšējā plānošanas perioda. Šī gada 29.martā FM oficiāli informēja EK par Rīgas Brīvostas pārvaldes īstenotā projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra pilnīgu pabeigšanu un funkcionēšanas nodrošināšanu. Satiksmes ministrija (SM) ir veikusi pārbaudes un guvusi pārliecību par finansējuma saņēmējam saglabājamu Kohēzijas fonda atbalstu pilnā – 75,8 miljonu eiro – apmērā.

Projekta rezultātā Andrejsalas un Eksportostas teritorijas ir atbrīvotas no ogļu kravu kraušanas/uzglabāšanas, un turpmākā šo teritoriju attīstība plānota saskaņā ar spēkā esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Andrejsalas un Eksportostas teritorijā tiek veikti sakopšanas darbi (darbi atrodas beigu stadijā). Stividori Krievu  salas terminālī veic pilna cikla kravu kraušanu, stāsta ministrijā.

Tikmēr FM arī uzsver, ka ES fondu ieviešanas risku vadībā ir aktuāli vairāki projekti, kuriem konstatēti sarežģījumi. Kā aktuālākais jautājums ir «lielo» projektu sekmīga īstenošana, nodrošinot publisko līdzekļu efektīvu un labas pārvaldības principiem atbilstošu izmantošanu. Balstoties uz SM lūgumu, šī gada 11. aprīlī EK ir iesniegts VAS Latvijas dzelzceļš lielā projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija pieteikums lēmuma pieņemšanai trīs mēnešu laikā, t.i., līdz šī gada 11.jūlijam. Projekts ir finanšu ziņā apjomīgākais – plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 439,7 miljoni eiro, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums 318,6 miljoni eiro. Pēc vidusposma izvērtējuma 2019.gada beigās un pēc SM lēmuma papildus iespējams Kohēzijas fonda rezerves finansējums 28,1 miljonu eiro apmērā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar SM turpina izvērtēt, vai pie esošajiem riskiem ir iespējams turpināt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība  īstenošanu.

Savukārt VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca A korpusa būvniecības otrās kārtas projekta ieviešanā veidojas iepirkumu kavējumi pret sākotnēji plānoto – šī gada 13.martā iepirkuma komisija pieņēma lēmumu pārtraukt izsludināto būvniecības konkursa procedūru un 8.aprīlī izsludināja atkārtotu iepirkumu. Veselības ministrija aktualizē ziņojumu izskatīšanai valdībā.

FM ieskatā, pērn nozīmīgs darbs paveikts, strādājot pie deinstitucionalizācijas pasākumu plānu izstrādes, kā arī uzsākot to ieviešanu. Programmā Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai CFLA ir saņemti 60 projektu iesniegumi no pašvaldībām, un aprīlī jau noslēgtas pirmās divas vienošanās par dienas aprūpes centru izveidošanu – Rundāles un Lubānas novadā.

Deinstitucionalizācijas programmā kopumā līdz 2023.gada nogalei plānots izveidot vai labiekārtot 2 100 vietu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un 654 vietas bērnu aprūpei ģimeniskā vidē, un šo mērķu īstenošanā no ES fondiem paredzēts ieguldīt vairāk kā 37 miljonus eiro.

Aprīlī noslēdzas projektu iesniegšana vairākās izsludinātajās atlasēs. Ļoti liela projektu iesniedzēju aktivitāte ir ilgi gaidītajā ES fondu programmā ārstniecības iestādēm un pašvaldībām ģimenes ārstu prakšu pilnveidošanai, kurā finansējumu piešķir ģimenes ārstu prakses vietu būvniecības un vides labiekārtošanas darbiem, kā arī medicīnisko, saimniecisko un informācijas tehnoloģiju aprīkojumu papildināšanai un mēbeļu iegādei, liecina FM apskats.

Tāpat, ņemot vērā uzņēmēju lielo interesi, prognozējams, ka nopietna projektu iesniegumu konkurence būs ES fondu programmu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei un rekonstrukcijai, kuras izsludinātajā 2.kārtā projektu iesniegšana beigsies 30.aprīlī, atzīmē ministrijā.


Pievienot komentāru

Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanās līgums «ciešāks nekā ES»

Ekonomiskās integrācijas nolīgums, ko noslēgušas Krievija un Baltkrievija saskaņā ar Krievijas ziņu portālu vēstīto paredz ekonomikas politikas saskaņošanu un kopēju enerģētikas regulatori izveidi.

ES tiesa izskata Īrijas prasību pret 13 miljardu eiro piedziņu no Apple

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā sākta izskatīt Īrijas apelācijas sūdzība pret Briseles lēmumu, ka Īrijai jāpiedzen no tehnoloģiju milža Apple 13 miljardi eiro par nesamaksātiem nodokļiem.

Swedbank atzīst nepilnības naudas atmazgāšanas novēršanā

Igaunijā un Zviedrijā komercbanka Swedbank ir atzinusi izmeklējošām iestādēm, ka darbā ar naudas atmazgāšanas gadījumu novēršanu, tai ir bijušas «zināmas nepilnības», paziņojumā presei atzinusi bankas vadība.

EP atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Eiropas Parlaments atbalstījis Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatam.

Jaundzimušajiem plānots vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.

Saeimā neatbalsta paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, pirms trešā lasījuma neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Diskusija par OIK gandrīz «norauj» 2020.gada budžeta izskatīšanu

Valdība, saķeroties jautājumā par OIK problēmas risināšanas pēkšņu iekļaušanu 2020.gada budžetā, sašūpoja nākamā gada budžeta tālāku virzību.

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->