bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ministrijā: Turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU2019.gadā un 2020.gadā fiskālā telpa būs negatīva, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, kas iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

Fiskālā telpa tiek aprēķināta, lai varētu piešķirt papildus finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus.

Atbilstoši FM aprēķiniem, sākotnējais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā 2018.gadā bija pozitīvs – 63,2 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā negatīvas 42 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā pozitīvs – 107,3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka 2019.gadā fiskālā telpa sākotnēji tika noteikta negatīva, valdībai pērn bija jāpieņem lēmumi, kas ne tikai likvidētu negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, bet arī nodrošinātu neatliekamo vajadzību finansēšanu. Līdz ar to vairākās secīgās valdības sēdēs tika pieņemti lēmumi par budžeta ieņēmumus un izdevumus koriģējošiem pasākumiem.

Ja patlaban tiktu izstrādāts nākamais gadskārtējais valsts budžeta likums un tā ietvara likums, valdībai 2019.gadā un 2020.gadā būtu jāpieņem lēmumi, samazinot vispārējās valdības budžeta izdevumus un/vai palielinot ieņēmumus, attiecīgi par 0,15% no IKP un 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2021.gadā valdības rīcībā būtu pieejami nelieli resursi 0,01% no IKP apmērā budžeta prioritāšu finansēšanai.

Fiskālās attīstības scenārijā tiek pieņemts, ka 2019.gadā un 2020.gadā nepieciešamā budžeta konsolidācija tiek veikta uz centrālās valdības izdevumu samazināšanas rēķina, savukārt 2021.gadā pieejamā fiskālā telpa tiek izmantota centrālās valdības papildus izdevumiem.

Stabilitātes programmā arī minēts, ka Latvijas IKP 2018.gadā un 2019.gadā palielināsies attiecīgi par 4% un 3,4%, vidējā termiņā inflācija mazināsies līdz 2,4% 2019.gadā un līdz 2,1% 2020.-2021.gadā.

Pēc FM prognozēm, 2018.gadā bezdarba līmenis samazināsies līdz 8%, bet laikā līdz 2021.gadam pakāpeniski noslīdēs līdz 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Sagaidāms, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā bija palielinājusies par 7,9%, šogad palielināsies tikpat strauji – par 8%, gadā kopumā sasniedzot 1000 eiro. 2019.gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6%, bet pēc tam pakāpeniski pazemināsies līdz 5% 2021.gadā.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,9% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts budžeta sagatavošanas laikā, t.i. 2017.gada rudenī. Tomēr strukturālais deficīts tiek prognozēts par 0,2 procentu punktiem lielāks par noteikto mērķi. Vidējā termiņā, vispārējās valdības budžeta scenārijā, pie nemainīgas politikas 2019.gadā tiek prognozēts deficīts 1%no IKP, 2020.gadā deficīts 0,4% apmērā no IKP un 2021.gadā deficīts 0,3% apmērā no IKP.

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā vispārējās valdības ieņēmumu īpatsvars IKP saglabāsies stabils – 2018.gadā tas sasniegs 36,8% no IKP, savukārt 2019., 2020.un 2021.gadā tas samazināsies attiecīgi līdz 36,1%, 36,4%.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības izdevumi 2018.un 2019.gadā būs virs 37,1% no IKP, bet 2020.un 2021.gadā, līdzīgi kā ieņēmumi, samazināsies, ņemot vērā nelielu pieļaujamo vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa.

Vispārējās valdības parāda prognoze 2019.-2020.gadā, salīdzinot ar 2017.-2020.gada Stabilitātes programmas prognozēm, ir samazināta attiecīgi par 2% un 2,4% no IKP. Izmaiņas galvenokārt noteica aktualizētās ekonomikas attīstības prognozes un precizēta aizņemšanās stratēģija vidējam termiņam.


Pievienot komentāru

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tusks aicina lielvaras nepieļaut tirdzniecības strīdu izraisītu «haosu»

Eiropai, Ķīnai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai ir jāstrādā kopā, lai izvairītos no tidzniecības strīdiem, kuru sekas varot būt vēl ļaunākas, tā ikgadējā Ķīnas-ES galotņu sanāksmē sacījis Donalds Tusks, kurš vada Eiropas Savienības dalībvalstu lēmējvaru, Eiropadom.

Latvijā janvārī-maijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums.

Rēzeknes domes deputāti nesaņems naudas sodu par laikraksta izdošanu krievu valodā

Tiesa atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotos naudas sodus deviņiem Rēzeknes domes deputātiem, kuri bija panākuši, ka domes laikraksts tiek izdots arī krievu valodā.

Ievestā benzīna apmērs piecos mēnešos sarucis par 2%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 14,9% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

KNAB izbeidzis lietu par Bi-2 koncertu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad maija vidū izbeidzis lietvedību par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, kas notikusi īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, rīkojot grupas Bi-2 bezmaksas koncertu Lucavsalā.