BATL: Satiksmes ministrija virza nepārdomātas izmaiņas ostu darbībā bez apspriedes ar uzņēmējiem

Neskatoties uz to, ka Satiksmes ministrijas paredzētās likuma izmaiņas ietekmēs visus tranzīta nozarē iesaistītos komersantus, apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi, stāsta Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis. 

Viņš norāda, ka ar paredzētajām izmaiņām likumā Par ostām ostu pārvaldēm tiek dotas tiesības nodarboties ar komercdarbības veikšanu, kas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības un investīcijas vidi Ventspils un Rīgas ostā.

Vēstulē BATL valdes loceklis pauž, ka piedāvātie grozījumi likumā Par ostām ir sasteigti un nav tālāk virzāmi, jo pilnībā tiek izmainīta Latvijas lielo ostu pārvaldība, kurā līdz galam neizprotama loma ir atvēlēta pašvaldībai, kuras teritorijā notiek saimnieciskā darbība, un nav ne mazākās sinerģijas ar ostu lietotājiem.

Tāpat Landmanis uzsver, ka ostu pārvaldes pārņem pakalpojumus, kurus spēj nodrošināt tirgus, līdz ar to tiek pārkāpti brīvas un godīgas konkurences principi, izstumjot privātos pakalpojumu sniedzējus no .

Likumprojekts paredz vistiešāko iejaukšanos velkoņu pakalpojumu tirgū, tādējādi izstumjot privāto pakalpojumu sniedzējus no šī tirgus segmenta, stāsta Landmanis.

«Tas ir apdraudējums ārvalstu investīcijām Latvijā.»

Pretēji Satiksmes ministrijas publiskajiem apgalvojumiem, BATL kā ostas lietotāju pārstāvim nav atbildes, kā šādi grozījumi palīdzēs uzlabot situāciju tranzīta nozarē, kā tā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp lielajām Latvijas ostām, kā arī uzlabos zemo konkurētspēju starp kaimiņvalstu ostām, uzsvērts oficiālajā vēstulē.

BATL arī norāda, ka likumprojekts neparedz nekādu mehānismu sadarbībai ar ostas lietotājiem (tie, kas piesaista kravas ostās), it kā viņi nebūtu daļa no ostas.

Jāatzīmē, ka BATL nodrošina 50% no visa pārkrauto kravu apjoma Ventspils ostā un kuru kopējais vidējais gada apgrozījums ir vairāk par 145 miljonus eiro, kuri ik gadu nodokļos maksā vairāk nekā 12 miljonus eiro un nodarbina vismaz 1 000 cilvēku.

Ja ostām likums piešķirs tiesības pašām sniegt pakalpojumus un nodarboties ar komercdarbību, tām iegūstot valsts kapitālsabiedrības statusu, tad, kā stāsta Landmanis, pirmkārt, ostu darbībā potenciāli tiks radīts valsts monopolstāvoklis.

Landmanis skaidro, ka ostām kā kapitālsabiedrībām šie likuma grozījumi tiešā veidā ļaus pašām veikt attiecīgo komercdarbību.

«Ostu kapitālsabiedrībām pašām veicot gan publiskās, gan privātās funkcijas var veidoties attiecīgu pakalpojumu monopols. Līdzīgi kā tas ir ar VAS Latvijas dzelzceļš, kur daļa pakalpojumu ir nodota meitas kompānijai AS LDz Cargo, kas savukārt tālāk tos kā ekskluzīvos pakalpojumus sniedz klientiem kuras tirgū pašai jākonkurē,» skaidro Landmanis.

Otrkārt, ostām kā stratēģiskajiem valsts objektiem ne tikai ekonomikas, bet arī drošības jomā būtu jāpaliek publisko tiesību subjektiem. Pretējā gadījumā valsts intereses šajās jomās būtiski tiek apdraudētas, atzīmē BATL.

Tāpat BATL pārstāvis uzsver, ka neskatoties uz to, ka tas ietekmēs visus tranzīta nozarē iesaistītos komersantus, apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi. Arī pēc likumprojekta izstrādes, BATL kā nozares asociācijai tas netika izsūtīts ierosinājuma izteikšanai.

Vēstulē arī norādīts, ka kopumā BATL atbalsta iniciatīvu uzlabot lielo ostu pārvaldes darbu, ieviešot labas pārvaldības principus, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu, politisko neatkarību, taču 

galvenais tās pašmērķis nedrīkst būt komercpakalpojumu veikšana un peļņas gūšana, kas savukārt negatīvi ietekmētu investīciju vidi un tranzīta koridora konkurētspēju, uzsver Landmanis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas