bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 28.02.2020 | Vārda dienas: Justs, Skaidra, Skaidrīte
LatviaLatvija

Ministriju budžeta papildu pieprasījumi nākamajam gadam sasniedz 953,5 miljonus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam – 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets.

Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie iesniegti 334 pasākumi.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam – 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam – 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam – 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam – 406,8 miljonu eiro apmērā.

Tāpat finansiāli ietilpīgs ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījums prioritārajiem pasākumiem – 2020.gadam tiek papildus prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021.gadam – 185,4 miljoni eiro un 2022.gadam – 218,8 miljoni eiro.

Savukārt Satiksmes ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020.gadam prasa 123,2 miljonus eiro, 2021.gadam – 132,8 miljonus eiro un 2022.gadam – 154,8 miljonus eiro.

VM prioritāro pasākumu sarakstā kā pirmie trīs svarīgākie norādīti – ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana ar nepieciešamo finansējumu 17,2 miljoni eiro ik gadu, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana ar papildus nepieciešamiem sešiem miljoniem eiro ik gadu, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājums, kam nepieciešams 4,1 miljons eiro ik gadu.

IZM prioritāro pasākumu sarakstā kā svarīgākie norādīti – zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā un jaunu kvalitātes kritēriju ieviešanai, ieskaitot inovāciju radīšanu un zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums – tam 2020.gada budžetā papildus nepieciešami 29,9 miljoni eiro, 2021.gadam – 31,7 miljoni eiro, bet 2022.gadam – 33,6 miljoni eiro.

IZM arī vēlas nodrošināt finansējuma pieaugumu fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai, kam 2020.gada budžetā papildus nepieciešami desmit miljoni eiro, bet turpmākajos gados 15 miljoni eiro.

Jaunā studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanai un studējošo kredītu dzēšanai bērnu piedzimšanas gadījumos abiem vecākiem papildus nepieciešami 2020.gadā – 60 000 eiro, 2021.gadam – 300 000 eiro, bet 2022.gadam – 700 000 eiro.

SM prioritāro pasākumu sarakstā kā svarīgākie minēti dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kam 2020.gadā papildus nepieciešami 18,7 miljoni eiro, 2021.gadā – 8,5 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 5,5 miljoni eiro.

Kompensācijai par publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 2020.gadā budžetā papildus nepieciešami 15,3 miljoni eiro, 2021.gadā – 16,2 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 17,2 miljoni eiro. Savukārt autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2023.gadam papildus nepieciešami 70,8 miljoni eiro 2020.gadā, 2021.gadā – 80,1 miljons eiro un 2022.gadā – 117,4 miljoni eiro.

FM norādīja, ka ministrijām, iesniedzot pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem, bija jāpārskata to veicamās aktivitātes un jānorāda, vai līdzfinansējumu jauniem pasākumiem nav iespējams rast no iekšējiem resursiem. Deviņas ministrijas ir sniegušas priekšlikumus atsevišķu prioritāšu līdzfinansēšanai no iekšējiem resursiem.

Vienlaikus FM piebilda, ka Labklājības ministrijas (LM) iesniegtais prioritārais pasākums Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošana daļēji jeb 400 000 eiro apmērā ir iekļauts Tieslietu ministrijas (TM) starpnozaru prioritārajā pasākumā Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

Tāpat VM iesniegtais prioritārais pasākums Plāna «Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020.gadam» realizācija ir iekļauts Iekšlietu ministrijas (IeM) starpnozaru prioritārajā pasākumā Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019.–2020.gadam īstenošana.

Tāpat FM informēja, ka ministriju iesniegtajos prioritārajos pasākumos ir pieprasītas papildu amata vietas. 2020.gadam ministrijas kopumā pieprasījušas 806 papildu amata vietas, 2021.gadam – 1 067 amata vietas un 2022.gadam – 1 149 amata vietas.

Iepriekš tika vēstīts, ka neatkarīgās institūcijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus vēlas 23,4 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka Rīgas satiksmes iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.


Pievienot komentāru

  1. y teica:

    Nu gan šitiem apetīte.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Lietuvas trikotāžas ražotājs saņem Greenpeace apstiprinājumu par bīstamu ķimikāliju neizmantošanu

Lietuvas apģērbu ražotājs Utenos Trikotažas izturējis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pārbaudes par videi draudzīgu un izsekojamu ražošanas procesu, raksta Lietuvas raidorganizācija LRT.

Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

No 1.marta tiks paaugstinātas alkoholisko dzērienu cenas

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli 2020.gada 1.martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem.

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, koronavīrusam turpinot izplatīties

Ķīnā koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga lēnāk nekā iepriekš, toties infekcijas gadījumi parādījās vēl astoņās valstīs, palielinot valstu skaitu ar koronavīrusa gadījumiem līdz apmēram 40.

Itālijā dienas laikā 80 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi

Itālijā koronavīrusa infekcija konstatēta 400 cilvēkiem, no kuriem 80 konstatēti trešdienas, 26.februāra, laikā. Eiropas Komisija uzskata, ka vīrusa situācija ES ir jārisina pragmatiski, neceļot paniku, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa COVID-19 gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā.

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!