Mobilizācijas gadījumā Latvijā zemessargus plānots ieskaitīt aktīvajā dienestā kā karavīrus

Mobilizācijas gadījumā paredzēts zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā, BNN uzzināja Saeimas Preses dienestā.

To paredz konceptuāli atbalstītie grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.

Tāpat plānots, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Grozījumi arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam. 

Likumprojekts paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā. 

Tāpat ar izmaiņām plānots noteikt izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Iecerēts, ka Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām vai darbiniekiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar personām, kuras nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību. 

Iecerēts noteikt, ka zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, būs pienākums sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu ar viņa oficiālās elektroniskās adreses starpniecību vai pa viņa norādīto tālruņa numuru.

Lasiet arī: Ukrainas kara 64.diena: ASV piegādā haubices, briti prasa dot Ukrainai vēl smagos ieročus

Tāpat zemessargam būs pienākums uzturēties Latvijā vai, ja zemessargs atrodas ārpus valsts, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem norādījumiem. Plānots, ka par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudassodu līdz 350 eiro. 

Grozījumi paredz iespēju reizi divos gados organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām.

Pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, skaidrots likumprojekta anotācijā. 

Saeimā konceptuāli atbalstīti arī saistītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Mobilizācijas likumā. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas