Raidījumā: Slepens protokols atklāj, kā Latvija gatavojās Moneyval eksāmenam

Latvijas valdības ministri, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadība un citi, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms Moneyval plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai «pelēkajā sarakstā» par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu, tā var secināt no ierobežotas pieejamības statusa dokumenta, kura detaļas atklāj Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sēdē minēja, ka pievienojies vairāku rietumvalstu idejai par centralizētu uzraugu cīņai ar naudas atmazgāšanu, jo vairākas no iniciatorēm piedalīsies Latvijas izvērtēšanā, norāda raidījumā.

Tāpat de facto pauž: «Zinot, ka Eiropā attieksme pret Latviju nav viennozīmīga, piekrītot parakstīt šādu dokumentu, Reirs mīkstinājis četru valstu pozīcijas pret Latviju.»

Tagad intervijā de facto ministrs pauda, ka Latvija šo ideju atbalstījusi jau no pirmsākumiem, jo naudas atmazgāšana ir pārrobežu problēma: «Šeit nav jautājums par Moneyval rekomendāciju izpildi un ķeksīšu salikšanu, bet tieši par reālu sistēmas izveidošanu, kā cīnīties un apkarot šo nelegālo naudas plūsmu.»

Lasiet arī: S&P Global Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu vēsturiski augstākajā līmenī

Raidījumā atzīmē, ka tobrīd četrās rekomendācijās Latvijai vēl nebija atzīta progresa. «Tās bija finanšu un nefinanšu sektora uzraudzība, skaidras naudas kontrole uz robežas un starptautiskā sadarbība, sēdē ziņoja FID priekšniece Ilze Znotiņa. Tomēr, viņasprāt, šo rekomendāciju dēļ Latvijai nebūtu jānonāk «pelēkajā sarakstā».»

Sēdē vairākkārt tika pieminēta arī likvidējamā ABLV Bank, stāsta de facto. Znotiņa banku piesauca, spriežot par to, kā pareizi pasniegt ārzemju ekspertiem Latvijas privātā sektora veikumu cīņā ar netīro naudu. Dienests kopā ar Finanšu ministriju domājot, kā šo stāstu izstāstīt citādi, vēsta LTV raidījumā.

«Sēdē pirms Moneyval eksāmena politiķi arī sāka runāt par problēmām, kas radušās uzņēmējiem, bankām nopietnāk pētot savus klientus,» norāda de facto. «Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atsaucās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stāstīto, ka bankas prasījušas 800 līdz 1 000 eiro, lai izskatītu konta atvēršanu, bet pēc trim četriem mēnešiem sekojis atteikums. Šādi uzņēmēji vairs Latvijā neatgriezīsies.»

Runas par kaut kādu signālu maiņu pirms Moneyval atzinuma nebija pieņemamas Znotiņai: «Kā mēs varēsim pierādīt, ka mēs patiešām uztveram nopietni šīs bažas par pelēko sarakstu, ja tas, kas pašlaik tiek diskutēts, ka vajag būt pielaidīgākiem. Šeit nav vērts stāstīt šo brīnišķīgo stāstu, ko mēs stāstam Eiropai, jo šeit uz vietas mēs runājam pavisam ko citu, kolēģi, jums ir jāsāk rēķināt, cik maksā «pelēkais saraksts».»

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) atbildēja, ka runa nav tikai par uzņēmējiem, bet par vēstniekiem, tomēr turpināt šo diskusiju viņš nevēlējās, uzteicot darbu, kas ir izdarīts.

Ekonomikas ministrs Nemiro intervijā raidījumam de facto sacīja, ka «ir būtiski salikt kopā visu padomes locekļu viedokli, jo neapšaubāmi FID strādā ar vadlīnijām, kas padarītu prasības stingrākas, bet, no otras puses, ir jāsabalansē ar mūsu uzņēmēju interesēm».

Znotiņa gan atzīmē, ka tie gadījumi, ar kuriem viņa ir saskārusies, rāda, ka uzņēmēji nav līdz galam atklāti par saviem partneriem un naudas izcelsmi.

Pēc šīs nedēļas starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pozitīvā atzinuma par Latvijas progresu var sagaidīt, ka būs mēģinājumi atsevišķas lietas naudas atmazgāšanas novēršanas plānā mainīt. Tomēr pietiek ar divu valstu ierosinājumu, lai Latviju sāktu vērtēt no jauna, ja parādīsies kādi skandalozi naudas atmazgāšanas gadījumi.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas