bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.04.2019 | Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
LatviaLatvija

Mudina pabeigt likumu, kas vairs neļaus NEPLP pārvaldīt sabiedriskos medijus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu saknē tiktu nocirsta virkne ar sabiedrisko mediju pārvaldību saistītu problēmjautājumu, pauž Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.

«Viena no KM prioritātēm ir spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kam jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam. Tāpēc aicinu pabeigt 2016.gadā iesākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un pieņemt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu iespējami īsā laikā, lai jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu uzsākt darbu 2020.gadā,» uzsver kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK), norādot, ka «būtiski turpināt arī citas iesāktās strukturālās izmaiņas, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021.gada un palielinot sabiedrisko mediju finansējumu, piesaistot to IKP».

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzēts nošķirt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Likumā tiks noteikti sabiedrisko mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citi jautājumi. Likumprojekts pārņemts no 12.Saeimas, tas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, ieinteresētās puses ir iesniegušas priekšlikumus uz otro lasījumu. Patlaban Saeimā Mediju politikas apakškomisijā notiek darbs pie jaunā regulējuma atslēgas jautājumiem, skaidro KM.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā, informē ministrijā.

Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrības un žurnālistu uzticēšanos nākamajiem sabiedrisko mediju valdes atlases konkursiem, KM rosina pieņemt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Grozījumos jānosaka stingrākas sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un jāparedz skaidrāka to atlases procedūra, kā obligātu kritēriju nosakot zināšanas un izpratni par mediju nozari.

Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, KM piedāvā paredzēt, ka sabiedrisko mediju valdes locekļu nominācijas komisijā ar balsstiesībām darbojas NEPLP un neatkarīgo ekspertu pārstāvji, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personālvadības un uzņēmumu pārvaldības jomu pārstāvniecību. Prasībās valdes locekļiem kā obligāts priekšnoteikums paredzama iepriekšēja pieredze padomes, valdes vai augstākā līmeņa vadītāja amatā, kur iepriekšēja pieredze mediju jomā tiek uzskatīta par priekšrocību. Kā obligātas prasības nosakāmas arī zināšanas un izpratne par mediju nozari, īpaši par sabiedrisko mediju lomu, kā arī zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

«KM konsekventi ir iestājusies par nepieciešamību nodrošināt atklātību konkursa pēdējā kārtā, lai sabiedrībai ir iespēja vērtēt un uzklausīt sabiedrisko mediju potenciālos vadītājus. Tāpēc piedāvājam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā skaidri noteikt, ka konkursa pēdējā kārta ir atklāta un NEPLP organizē publisku valdes kandidātu un ieinteresētās sabiedrības diskusiju. KM rosina arī paredzēt kritērijus un procedūru, kuras ceļā iespējama valdes atsaukšana, tādējādi panākot, ka valdi iespējams atlaist tikai uz izsvērtu argumentu pamata, informē ministrija.

BNN jau vēstīja, ka pēdējo nedēļu laikā starp sabiedriskajiem medijiem un NEPLP izveidojusies spriedze par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu konkursa rezultātiem.

Kā ziņots, NEPLP marta nogalē nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķi Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem izraudzītajiem nav darba pieredzes mediju jomā.

Juhņēviča 8.aprīlī paziņoja, ka atsakās no LTV valdes locekļa amata. Tajā pašā dienā atkāpties lēma arī Giels, vēstīja Latvijas Radio.

LŽA jau iepriekš aicinājusi NEPLP atcelt lēmumu par LTV valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu. «Izraudzītajam valdes priekšsēdētājam nav nekādas vērā ņemamas vadības pieredzes, bet par satura attīstību atbildīgajai valdes loceklei nav pieredzes mediju darbā, ko pati padome iepriekš atzina par noteikti nepieciešamu,» pauda asociācijā.

Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt LTV valdes konkursa rezultātus, kā arī aicinās izvērtēt NEPLP darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus. KPV LV izteikusi nosodījumu Ķezberes paustajam, ka Eva Juhņēviča būtu spēcīga LTV vadītāja, taču par viņu nebalsoja, jo «ir sieviete, kurai būtu pakļauti divi vīrieši». NEPLP vadītājai lūgts atvainoties. Savukārt Jaunā Vienotība paziņoja, ka NEPLP rīkotajā LTV valdes konkursā saskatāms likuma pārkāpums. Citi politiķi gan norādījuši, ka Saeimai nav tiesību lemt par LTV valdes konkursa rezultātiem.

Tikmēr NEPLP valdes priekšsēdēja Dace Ķezbere pavēstījusi, ka politiķi var paust savas domas, taču NEPLP neatkāpsies no sava lēmuma par LTV vadības izvēli.


Pievienot komentāru

Ražošanas izmaksas Latvijā: martā kāpums par 4,1%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada martā, salīdzinot ar 2018.gada martu, ir pieaudzis par 4,1%.

Spānijas parlamenta vēlēšanu debatēs asumi ap Katalonijas separātismu

Spānijai tuvojoties nedēļas nogalē gaidāmām ārkārtas parlamenta vēlēšanām, būtiska ir partiju attieksme pret separātiskā reģiona Katalonijas neatkarības centieniem, kur premjerministram Sančesam tiek pārmesta vēlme sašķelt valsti.

Kaimiņš pārliecināts par nepieciešamību atlaist NEPLP

Ņemot vērā pēdējā laikā notikumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir jāatlaiž, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Žurnālists Daugulis kļuvis par Kariņa padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un žurnālists Mārtiņš Daugulis ir kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos.

Virza noteikumus, kas atvieglotu koku ciršanu; Rīgas pilsētas būvvalde iebilst

Tiek plānots, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tikmēr būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams, ka pilsētās, kur jau tā ir samazināti apstādījumi, netiek vērtēta koku ciršanas nepieciešamība.

Šrilankā pieaug upuru skaits. Iestādes zinājušas par terorakta draudiem

Šrilankā Lieldienu teroraktos nonāvēto cilvēku skaits pieaudzis līdz 290, savukārt valdība atzinusi, ka daļa drošības iestāžu bijušas brīdinātas par iespējamo uzbrucēju plāniem, taču nav spējušas novērst traģiskos notikumus.

Vīrietim par izvarošanu, laupīšanu un slepkavību piespriež mūža ieslodzījumu

Vīrietim piespriests mūža ieslodzījums par to, ka viņš, iekļūstot sievietes dzīvoklī pa logu un izmantojot viņas bezpalīdzības stāvokli, izvaroja sievieti.

Ģirģens liek slēgt Deglava tiltu

«Manuprāt, Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas spēlējas ar cilvēku dzīvībām un neņem vērā BVKB veiktos kontrolurbumus, kas norāda to, ka tur jau ir tukša čaula,» pauda Ģirģens.

LIZDA ministrijai iesniegs vēstuli, pieprasot konkrētus grozījumus normatīvajos aktos

LIZDA 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegs vēstuli, kurā pieprasīs konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanās grafika īstenošanu no šī gada 1.septembra.

Ukraina sper soli nezināmajā. Zelenska prezidentūras plāni – nekonkrēti

Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Volodimirs Zelenskis nav viesis skaidrību par augstāko amatu kandidātiem viņam pakļautajā valdībā. Sevišķas konkrētības nav arī par nākamā prezidenta politisko dienaskārtību.

Šogad reģistrēti jau 2 239 kūlas ugunsgrēki – vairāk nekā pagājušajā gadā kopumā

Šogad kopumā reģistrēti 2 239 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā pērn kopumā, ziņo VUGD.

Aicina ievērot satiksmes organizāciju ceļu būvdarbu vietās

Valsts autoceļu tīklā sākusies ceļu remontdarbu sezona un vietām jau ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi

Šonedēļ gaidāmi +23 grādi; sinoptiķi brīdina par paaugstinātu ugunsbīstamību

Nakts stundās gaisa temperatūra nebūs zemāka par +5…+11 grādiem, savukārt dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +18…+23 grādiem.

Binders gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders arvien biežāk saskaras ar darbinieku trūkumu, tāpēc gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas, stāsta Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Komiķis Zelenskis uzvar Ukrainas prezidenta vēlēšanās

Ukraiņu komiķis Volodimirs Zelenskis ar vairāk nekā 73% balsu uzvarējis Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

Vairākās baznīcās Šrilankā notikuši sprādzieni; 137 bojāgājušie un vairāk nekā 300 ievainotie

Šrilankā gandrīz vienlaikus notikuši sprādzieni vairākās katoļu baznīcās un pieczvaigžņu viesnīcās, kuros gājuši bojā 137 un ievainoti vairāk nekā 300 cilvēki.

Ik dienu Latvijas vistas izdēj pa olai katram Latvijas iedzīvotājam

Pērn uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 399 olas, kas ir par 14 olām mazāk nekā 2017.gadā. Latvijā dējējvistu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieaudzis par 19,2%, sasniedzot trīs miljonus.

LZP vadības groži paliek Tavara rokās

Tavaru atbalstīja 294 partijas biedri, bet pret balsoja 39 delegāti. Otro kandidātu – Valdi Kalnozolu – atbalstīja 25 biedri, bet pret bija 308.

Par spīti apgrozījuma pieaugumam, Ldz Cargo peļņa sarūk sešas reizes

Par spīti pārvadātāja SIA Ldz Cargo apgrozījuma pieaugumam 2018.gadā, uzņēmuma peļņa saruka vairāk nekā sešas reizes.

Forevers: Pērn apēstas 615 tonnas grila produkcijas

Pērn grila produktu kategorijā pārdotas 615 tonnas gaļas produkcijas, liecina vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers pārdošanas rezultāti.

Dienas «kļūda» ar Meroni nav pirmā reize – nepatiesa informācija publicēta jau iepriekš

Nesen Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lēmusi ierosināt kriminālprocesu pret laikrakstu Diena par iespējami apzinātu neslavas celšanu Dr. Rudolfam Meroni.

Rīgā sliktākā gaisa kvalitāte novērojumu vēsturē

Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, Zaļajā ceturtdienā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma.

Porošenko sāncensim Kolomoiskim piederējušās PrivatBank nacionalizācija bijusi nelikumīga

Ukrainas tiesa atzinusi, ka 2016.gadā veiktā magnātam Ihoram Kolomoiskim piederošās bankas nacionalizācija bijusi nelikumīga.

Gobzems bijis SAB saistībā ar jautājumu par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam

Saeimas deputāts Aldis Gobzems ceturtdien, 18.aprīlī, bijis uzaicināts uz interviju Satversmes aizsardzības birojā saistībā ar jautājumu par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam.